«Situācija sociālās apdrošināšanas budžetā pamazām uzlabojas, lai gan 2012. gadā izdevumi joprojām pārsniedz ieņēmumus,» paziņojumā presei teica Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme. LM pārstāve sociālā budžeta deficīta izmaiņas skaidro ar faktu, ka ir pakāpeniski pieaudzis sociāli apdrošināto cilvēku skaits. Tomēr vienlaikus viņa pievērsa uzmanību arī tam, ka vidējā alga, no kuras tiek maksātas apdrošināšanas iemaksas, palielinājusies minimāli, tāpēc pensiju un pabalstu apmērs būtiski nav pieaudzis. «Iepriekšminētais vēlreiz pierāda: lai visus sociālā budžeta izdevumus varētu nosegt no strādājošo iemaksām, sistēmā ir nepieciešams pietiekams skaits cilvēku, kuri saņem legālus ienākumus,» atzīst LM valsts sekretāre.
Ekonomists Ģirts Rungainis, kurš nesen piesaistīja plašas sabiedrības uzmanību ar asu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas kritiku, norādot, ka «patlaban maksāt sociālo nodokli nozīmē izķēzīt naudu», raksturojot jaunākos sociālā budžeta izpildes datus, atzina, ka pašreizējais budžeta deficīts procentu izteiksmē nav liels un tas raksturo tikai situāciju īstermiņā. «Mani kritiskie komentāri attiecas galvenokārt uz sociālās apdrošināšanas sistēmas efektivitāti ilgtermiņā, bet, raugoties īstermiņā, protams, šis deficīts nav kritisks - pensijas joprojām ir salīdzinoši nelielas, sociālās apdrošināšanas sistēmā budžetā ir pārpalikums, un nevajadzētu būt īpaši lielām grūtībām atjaunot bezdeficīta budžetu,» skaidro Ģ. Rungainis. Ekonomists uzsver, ka ir vairāk norūpējies par Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju - kā nodrošināt līdzsvaru starp sociālās apdrošināšanas iemaksām un izdevumiem nākotnes apstākļos, kad augs pensiju saņēmēju skaits un samazināsies strādājošo īpatsvars sabiedrībā. Bijušais labklājības ministrs, Saeimas deputāts Uldis Augulis (ZZS) Dienai atzina, ka, visticamāk, sociālās apdrošināšanas budžeta deficīts ir bijis plānots un lielāka uzmanība būtu jāpievērš nevis pašam deficītam, bet gan tam, kādas ir budžeta perspektīvas un to ietekmējošie lēmumi nākotnē. «Manu uzmanību daudz lielākā mērā pievērsa un uztrauca ziņa par bezdarba rādītāju pieaugumu,» teica Augulis, pievēršot uzmanību jaunākajiem NVA datiem, saskaņā ar kuriem bezdarba līmenis šī gada janvārī valstī ir pieaudzis no 10,4% līdz 10,9%.
DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš pievērsa uzmanību, ka sociālā budžeta izpilde, līdzīgi kā vairāki citi Latvijas makroekonomikas rādītāji, patiesībā ir ievērojami labāka, nekā tika prognozēta pirms dažiem gadiem. «Straujāka, nekā prognozēts, ekonomikas izaugsme ir atstājusi ietekmi arī uz sociālo budžetu - augot kopējai valsts ekonomiskajai izaugsmei, pakāpeniski ir augušas arī strādājošo iemaksas,» uzsver Strautiņš, norādot, ka Latvija, iespējams, spētu sasniegt sociālā budžeta pārpalikumu jau pat šogad, jo šī gada janvārī sociālo apdrošināšanas iemaksu apjoms ir pārsniedzis prognozēto apjomu.