Pēc Maskavas tikšanās publiskotajā komunikē tika īpaši paziņots - gan tieši nepieminot valūtu karus -, ka G20 valstis atturēsies no valūtu devalvācijas konkurences nolūkos. «Mēs atzīstam, ka valūtu maiņas kursu haotiska dinamika atstāj negatīvu ietekmi uz ekonomisko un finanšu stabilitāti. Mēs atturēsimies no valūtu devalvācijas konkurences nolūkos, atturēsimies no visām protekcionisma formām un saglabāsim mūsu tirgus atvērtus,» teikts paziņojumā.
Savukārt vēl dažas dienas iepriekš, reaģējot uz bažām par valūtas karu spirāli, «lielais septītnieks» (G7) solīja neizmantot nodokļu, budžeta un kredītpolitikas nacionālo valūtu kursu ietekmēšanai, šādi samazinot bažas finanšu tirgos.
Japānas un Brazīlijas neatkarīgā rīcība
Tikmēr «valūtu karu» draudu atzinējiem satraukumu pēdēja laikā - līdzīgi kā notika arī 2010. gadā - rada Japāna, kura ir slavena ar savām masīvajām intervencēm biržā, lai panāktu jenas kursa pazemināšanos, šādi palielinot savu preču konkurētspēju ārvalstīs. Īpaši aktuāls Japānas jautājums kļuva tādēļ, ka pagājušā gada decembrī pēc piecu gadu pārtraukuma pie varas valstī atgriezās liberāldemokrāti un premjera amatu atguvušais partijas līderis Sidzo Abe sāka aktīvi rīkoties, lai beidzot izvestu Japānu no ekonomiskās stagnācijas. Viens no būtiskiem soļiem viņa plānā ir jau uzsāktā valūtas kursa pazemināšana, turklāt šajā virzienā tiek strādāts daudz aktīvāk nekā iepriekš un rezultāti jau ir redzami.
Vēl viena valsts, kurai adresētas Maskavas komunikē iekļautās tēzes, ir Brazīlija, kura pēdējos gados ierobežo valūtas kapitālu kustību valsts iekšienē. Tāpat ne tikai Brazīlija, bet, piemēram, arī Dienvidkoreja un Singapūra, ir noteikušas augstus nodokļus ieplūstošajam kapitālam, lai neļautu pašu valūtām kļūt spēcīgākām.
Lielākā daļa pārējā G20 jeb «lielā divdesmitnieka» uzskata, ka šāda rīcība rada minētajām valstīm netaisnīgas priekšrocības un tāpēc ir jācenšas panākt, lai šīs valstis atsakās no manipulācijām ar savām valūtām.
Uzreiz gan jāpiebilst, ka komunikē, kas tika publiskoti pēc G7 un G20 pārstāvju tikšanās, ir nekādas saistības neuzliekoši, vienkārši informatīvi paziņojumi. Nepastāv nekādi starptautiski mehānismi, ar kuru palīdzību varētu panākt šādu vienošanos izpildi, tāpat nekas arī neliecina, ka Japāna vai Brazīlija tuvākajā laikā grasītos mainīt savu valūtu politiku. Vienīgais prognozējamais rezultāts ir tas, ka minēto valstu rīcība nekļūs agresīvāka.
ASV un Ķīnas pretrunas
Galvenie bažu par valūtu kariem objekti tomēr nav nedz Japāna, nedz Brazīlija, bet gan divas pasaules varenākās ekonomikas - ASV un Ķīna. Savienotās Valstis un Eiropas Savienība jau vairāk nekā desmit gadu apsūdz Ķīnu mākslīgā juaņas kursa pazemināšanā, ar mērķi nodrošināt priekšrocības tās eksportam, un prasa paaugstināt valūtas kursu.
Šeit jāpiebilst, ka juaņa nav brīvi konvertējama valūta, tās maiņas kurss ir fiksēts un atrodas stingrā Ķīnas valdības kontrolē. Ķīnas valdība savukārt skaidri likusi saprast, ka juaņas kursa būtiska paaugstināšana novedīs pie daudzu šīs valsts eksportētāju bankrota un neprognozējamām sociālajām sekām, kamdēļ jau kursa paaugstināšana pat par dažiem procentiem ir liels upuris. Lai arī ASV un ES spiediens uz Ķīnu kļūst aizvien intensīvāks, nav nekādu pazīmju, ka Pekina grasītos piekāpties šajā jautājumā.
Atbildot uz Rietumvalstu prasībām, Ķīna savukārt vaino ASV Federālo rezervju sistēmu šīm valstīm nevēlamās manipulācijās ar dolāra kursu, lai nodrošinātu tai pasaules galvenās rezerves valūtas statusu. (Pret Savienotajām Valstīm pretenzijas ir arī virknei ekspertu Eiropas Savienībā, it īpaši Vācijā un Francijā. Šajās valstīs izplatīts ir viedoklis, ka Federālo rezervju sistēma veic pret eiro vērstas darbības.) Abos gadījumos patiesībai atbilst teiciens, ka nemēdz būt dūmu bez uguns, lai gan kā ASV, tā Ķīna mēdz centīgi uzsvērt otras puses ļaunprātības, aizmirstot par pašu ne gluži godprātīgajām izdarībām. Tajā pašā laikā valda viedoklis, ka plašāka konfrontācija šajā frontē netiks pieļauta, jo abu lielvalstu ekonomika ir tik cieši saistīta, ka to apzīmēšanai bieži tiek izmantots vārds Chimerica - apvienojums no abu valstu nosaukumiem angļu valodā. (China - Ķīna, America - Amerika).
Iespējamā sadarbība
Teorētiski iespējamo «valūtas karu» sakarā nedrīkst aizmirst, ka Maskavas tikšanās laikā faktiski tika gatavota vasaras vidū Sanktpēterburgā gaidāmās G20 valstu vadītāju tikšanās dienaskārtība. Tajā ietverts ne tikai «valūtu karu» riska jautājums, bet arī reformu turpināšana starptautiskajā finanšu arhitektūrā.
Neraugoties uz ievērojamām domstarpībām starp attīstītajām un attīstības valstīm, šobrīd tiek mēģināts izstrādāt vienotus kritērijus valstu ekonomiskā stāvokļa novērtēšanai, uzskatot, ka šādu kritēriju esamība palīdzēs izvairīties no šokējoši negaidītām finanšu krīzēm nākotnē. Tāpat tiek cerēts, ka izdosies mazināt nelīdzsvarotību starptautiskajā tirdzniecībā.
«Mēs apliecinām savu uzticību ātrākai virzībai maiņas kursu tirgus sistēmu virzienā un elastīgam maiņas kursam, kas atspoguļotu fundamentālus ekonomiskos rādītājus un ļautu izvairīties no pastāvīgas maiņas kursu nelīdzsvarotības, un šo iemeslu dēļ [apliecinām uzticību] ciešākai savstarpējai sadarbībai, lai panāktu kopīgu izaugsmi,» šajā sakarā teikts Maskavas komunikē.
Tiesa gan, ievērojamu sasniegumu pagaidām nav un šādi paziņojumi, kā jau minēts, neuzliek nekādas saistības, un, ja kāda valsts vēlas rīkoties pretēji tiem, nav nekādu mehānismu tās apturēšanai, taču, kamēr pastāvēs cerība, ka valstu sadarbība tomēr varētu būt izdevīgāka par «valūtu kariem», protekcionismu un līdzīgām darbībām, jācer, ka ekonomiski vadošās valstis neaizrausies ar šāda veida aktivitātēm.