Vija Šulce nelaiž garām nevienu izdevību apgūt ko jaunu un aizraujošu. Viņai patīk braukt ar mašīnu, slēpot, staigāt pa mežu, dejot līnijdejas. Viņa dzer veselīgas sulas, papildina garīgo bagāžu kursos un apgalvo, ka savos gados joprojām neprot un negrib dzīvot rāmi un mierīgi.
Īsts motoriņš
Mūsu tikšanos pārceļam vairākkārt - esot augsts asinsspiediens un ārsts Vijai Šulcei parakstījis miera režīmu, ierobežojot fiziskās aktivitātes. «Ar visu asinsspiedienu jūtos labi. Ārsts jau man teica, ka esmu īsts motoriņš. Jo es nevaru nosēdēt mājās, kļūstu tad nemierīga,» sapīkumu, ka nu ir jāietur pauze ar nodarbībām fitnesa zālē, neslēpj Vija.
Protams, arī mājās var atrast nodarbošanos - Vija daudz lasa, taču televīziju, jo īpaši ziņas, neskatās - pārāk maz tajās esot pozitīvā. Un laika, lai sēdētu pie televizora, arī neesot. «Reiz internetā noskatījos interviju ar kādu miljardieri. Viņš tā arī teica - ja lasīsiet, skatīsities pozitīvo, dzīvosiet pozitīvi. Ja negatīvo, arī paši dzīvosiet negatīvi. Izvēlēties, kādā komandā gribat spēlēt!» atstāsta optimistiski noskaņotā seniore. Viņa teic - nesaprotot tos pensionārus, kas «neko citu nedara, kā tikai sēž un tad apmeklē ārstus». «Mana draudzene mediķe reiz teica: 70 procenti no tiem vecajiem ļaudīm, kas regulāri apmeklē ārstus, nemaz negrib izārstēties, tapt veseli. Viņiem nav ko darīt un pie ārsta iet īsināt laiku. Bet labāk taču apmeklēt kādas nodarbības, iestāties pulciņos, biedrībās. Tagad ir tik daudz iespēju - pērļošanas un nūjošanas, ekskursijas un svešvalodas! Rīgas aktīvo senioru alinasē visu laiku laut kas notiek. Mēs nodarbojamies arī ar labdarību - vedam pakas uz Latgali cilvēkiem, kuri trūcīgi,» uzsver Vija.
Aliansē viņa darbojas jau otro gadu un paguvusi izmantot vai visas tās piedāvātās iespējas. Vija ceļ galdā vairākus sertifikātus, ko ieguvusi, pabeidzot dažādus kursus. Iemācījusies izgatavot apsveikuma kartītes, apguvusi nepieciešamās zināšanas, lai darbotos Vecmāmiņu kontaktbiržā, izglītojusies diplomāta ētikas un divu pakāpju sevis pilnveidošanas kursos. «Jaunajā attīstības centrā lekcijas lasīja Ukrainas profesore. Ļoti vērtīgi! Pēc tam šķiet - nekas vairs nav par grūtu. Es eju, piedalos visur, kas vien šķiet interesants,» ar savu uzņēmību lepojas seniore.
Nepalikt nabagos
Vijas bērnība pagājusi Jelgavas rajona Pikšās. «Skola bija tālu - septiņi kilometri. Ceļu jau kārtīgu nebija. Ziemā, kad sniegs līdz ceļiem, nācās iet divas stundas. Bet skolu nekad nekavēju. Lūk, tā arī ieliku pamatus savai izturībai un veselībai,» stāsta Vija.
Kad no laukiem ar ģimeni pārcēlušies uz Rīgu, Vija paralēli studijām universitātē vakara nodaļā strādājusi par vērpēju. Tolaik audzinājusi divus bērnus, un vajadzējis laiku gan naudas pelnīšanai, gan mācībām. Ekonomikas fakultāti, ņemot arī akadēmiskos atvaļinājumus, pabeigusi astoņos gados, bet par ekonomisti gan nav strādājusi. Apprecējusies otrreiz, vīrs teicis: «Strādāsi valsts darbu, nabagos paliksi.» Tā sākuši savu ģimenes biznesu, audzējuši hiacintes. Vija tos laikus atminas ar gandarījumu - iztikšana bijusi laba, tiesa, stāvus bagāti ar puķēm nav kļuvuši. Toties biznesa domāšana ir saglabājusies.
Vijai ir savs mārketinga plāns, kā vecumdienās par nabagu nepalikt, par to viņa stāsta savās lekcijās, ko lasa ne tikai senioriem. «Tie, kas grib pelnīt, nopelnīs. Tikai jāmaina domāšana. Ar veco laiku ierūsējušo domāšanu, kur smadzeņu daudz nevajadzēja, nekā arī nebūs. Patiesībā nekas nav grūtāk kā domāšana. Un vēl saka: jo vairāk kļūdīsies, jo dzīvosi labāk. Visi lielie miljardieri, kas dzīvē daudz sasnieguši, savulaik daudz arī kļūdījušies,» savu redzējumu atklāj Vija.
Viņa pati jau 12 gadu strādā - pašreizējais darbs tīkla mārketinga kompānijā saistīts ar uztura bagātinātājiem, mājas kopšanas līdzekļiem, kosmētiku bez kaitīgām vielām. «Galvenais, ka, darbojoties šajā jomā, man ir daudz brīva laika, ko izmantot sevis izglītošanā.»
Zināt vairāk
Vijas lielākais hobijs ir pastaigas priežu mežā. «Tiklīdz man laiks, tā eju mežā. Trīs četras stundas staigāju. Pīles baroju, dabu vēroju. Reiz redzēju, kā zalktis vardi plēš. Domāju, iešu tūliņ atņemšu. Bet tad nospriedu - viņš, nabags, visu dienu barību meklējis, un tagad es grasos to atņemt...»
Seniore neslēpj - viņai nepatīkot cilvēku kompānijas. «Ļoti nepatīk tukšas runas ar tukšiem cilvēkiem. Kārnegi reiz rakstīja: «Kad nomiršu, uz kapakmeņa rakstiet tā - te guļ cilvēks, kas meklēja draugus, kuri gudrāki par viņu pašu.» Es meklēju gudrākus. Un man kā matemātiķei visu laiku gribas zināt vairāk un vairāk.»
Vienīgais, kas enerģisko kundzi galīgi nesaista - knibināties ar rokdarbiem, jo tad «jāstāv mierā uz vietas», un gatavot ēst: «Mans vecītis mājās ēst gatavo, viņam maijā būs 85 gadi. Tāpēc man arī ir daudz brīvā laika, ko ieguldīt tikai sevī. Jā! Sevi jāmīl, tad arī citi tevi mīlēs.»
Ko vēl Vija Šulce gribētu dzīvē sasniegt? «Attīstīties! Ir tik daudz jaunas informācijas visapkārt! Es nesaprotu tos, kuriem nekas neinteresē. Iešu, turpināšu apgūt datorprasmes - ar datoru strādāt iemācījos jau pirms trim gadiem. Uz Lasvegasu gribētos aizbraukt, tas man tuvākais sapnis. Un par nepiepildītiem sapņiem es parasti saku - tādu nav! Jo sapņi piepildīsies. Atliek vien aktīvam būt, veselam un sevi pilnveidot - tikai neapstāties!»