Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, aizvien biežāk partijām tiek jautāts, kuras tad būs tās personas, ko tās virzīs kā alternatīvu esošajiem pašvaldību vadītājiem. Jo skaidrs, ka saraksta līdera personība ir viens no izšķirošajiem faktoriem tam, kādi var būt attiecīgā politiskā spēka panākumi. Taču ir arī tā, ka ne vienmēr tas, ka kāda partija vilcinās ar mēra amata kandidāta nosaukšanu, nozīmē, ka tai tāda nav. Var būt dažādas taktikas vēlēšanu saraksta līdera - pretendenta uz pašvaldības vadītāja amatu - nosaukšanā.
Ja partijai ir spēcīgs, konkrētā politiskā spēka vēlētāju vidū populārs (kopējais reitings šajā gadījumā nebūtisks, jo ne jau konkurentu vēlētāji par to balsos) līderis ar lielu politisko pieredzi, to izdevīgi mēra amatam nominēt iespējami ātri, dodot tribīni katra pie varas esošo soļa komentēšanai. Protams, tas strādā, ja līderis, viņa komanda spēj nemitīgi ģenerēt alternatīvus skatījumus uz notiekošo.
Cita lieta, ja uz līdera vietu ir noskatīts kāds, kas sabiedrībā kļuvis ļoti ieredzēts, darbojoties kādā citā jomā (uzņēmējs, mākslinieks, sportists, nevalstiskas organizācijas līderis vai tml.), taču politiski nav «iekrāsojies», - tad izdevīgi saistību ar politiku slēpt iespējami ilgi, vairot popularitāti profesionālajā jomā, lai tad pēdējā brīdī parādītos visiem kā jauna spoža zvaigzne politikā. Nenosaukšu, lai kādu lieki nepopularizētu, taču tādi piemēri ir bijuši. Šāda pieeja pasargā politikā mazāk pieredzējušos no nepieciešamības ilgstoši atbildēt uz jautājumiem kā ekspertiem visās ar pašvaldības darbu saistītajās jomās un attiecīgi - mazina izgāšanās risku. Īsā priekšvēlēšanu kampaņā savu nekompetenci tomēr vieglāk aizslēpt aiz vārdiem: «ievēlēsiet - iepazīšos - atrisināšu» vai tml. Jā, arī šādam pēdējā brīdī prezentētam mēra amata kandidātam var pārmest pieredzes trūkumu pašvaldības darbā, taču te var minēt daudz piemēru, kad pašvaldības vadītāja krēslā nonāk cilvēks no pilnīgi citas jomas, ātri apgūst «laukumu» un tiek augstu vērtēts kā no pozīcijas, tā opozīcijas.
Protams, noturēt nākamo saraksta līderi slepenībā nav no vieglākajiem uzdevumiem, īpaši partijās, kuras priekšvēlēšanu sarakstus apstiprina domēs un kurās ir jūtama asa konkurence par labākām vietām sarakstā. Skaidrs, ka jebkuri «viesmākslinieki» gan vienlaikus piesaista papildu vēlētājus, gan arī aizēno citus sarakstā esošos, kas varbūt jūtas pelnījuši būt daudz augstāk novērtēti. Tāpat ir risks, ka pēc vēlēšanām (vai jau pirms) šāda «importēta zvaigzne» var sākt paust tās virzītājiem pretējus viedokļus. Tā kā šis variants nav ideāls, bet, kā jau teicu, iespējams arī tāds.