Gaidāms, ka sestdien Bosnijā desmitiem tūkstošu cilvēku pulcēsies, lai pieminētu astoņu tūkstošu musulmaņu vīriešu un zēnu nogalināšanu dažu dienu laikā 1995. gada jūlijā. Reuters ziņo, ka lielajā Srebrenicas slaktiņa upuru kapsētā tiks guldītas vēl 136 nesen identificēto cilvēku mirstīgās atliekas. Pat divas desmitgades pēc traģēdijas joprojām mežos un laukos ap Srebrenicu tiek atrastas vietas, kurās Bosnijas serbu spēki aprakuši noslaktētos, cenšoties slēpt nozieguma pēdas. Vairāk nekā tūkstoša pēc slaktiņiem pazudušo cilvēku, kuri tiek uzskatīti par nogalinātiem, mirstīgās atliekas joprojām nav atrastas. Eksperti pieļauj, ka tās varētu būt kādā lielā masu kapā, kura atrašanās vietu vēl nav izdevies atrast.
To slēpj arī divi bijušie Bosnijas serbu līderi Radovans Karadžičs un Ratko Mladičs, kuri apcietinājumā vēl gaida Starptautiskā tribunāla spriedumu.
1993. gada aprīlī ANO pasludināja Srebrenicas aplenkto anklāvu Bosnijas ziemeļaustrumos par «drošu zonu» ANO aizsardzībā. Taču 1995. gada 11. jūlijā ANO spēki, kurus pārstāvēja 400 miera uzturētāju no Nīderlandes, nenovērsa to, ka pilsētu pēc Bosnijas serbu republikas prezidenta R. Karadžiča pavēles ieņēma Bosnijas serbu armijas spēki ģenerāļa R. Mladiča vadībā.
20-25 tūkstoši bēgļu no Srebrenicas patvērās ANO nožogotajā teritorijā Potočari un ap to. Taču 12. jūlijā serbu spēki sāka nošķirt Bosnijas musulmaņu vīriešus un zēnus un aizveda viņus nezināmā virzienā. Parādījās pirmā informācija, ka viņi tiek nogalināti. Dažu turpmāko dienu laikā ap Srebrenicu notika Bosnijas musulmaņu vīriešu masu slepkavošana. Ap 25 tūkstošiem sieviešu un bērnu tika piespiedu kārtā pārvietoti. Daudzām sievietēm bija jāpārcieš izvarošana.
2005. gadā ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans atzina, ka ANO pārstāvji nebija darījuši visu iespējamo, lai novērstu slaktiņu, un ka šī traģēdija paliks kā kauna traips ANO vēsturē.
Šonedēļ ANO Drošības padomei neizdevās pieņemt Lielbritānijas ierosināto rezolūciju, kuras projektā bija ierosināts atzīt Srebrenicas slaktiņu par genocīdu, jo tas būtu pamats samierināšanai nākotnē.
Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins, kurš vienīgais no ANO DP 15 locekļiem uzlika projektam veto, to nosauca par «nekonstruktīvu, konfrontējošu un politiski motivētu, vēsturi izkropļojošu un vienu pusi konfliktā vainojošu». Balsojumā atturējās Ķīna, Nigērija, Angola un Venecuēla.