Rezultātā situācija izveidojusies absurda - pašvaldība cenšas reģistrēt Raunā jaunu sociālo pakalpojumu sniedzēju, bet ministrija, liekot birokrātiskus šķēršļus, pat neplāno līdz aprīļa beigām ar Raunas pārstāvjiem tikties. Turklāt pat tad, ja veiksmīgi izdotos pašvaldībā izveidot un reģistrēt jaunu pakalpojuma sniedzēju, iepirkums, lai nodrošinātu valsts apmaksātu pakalpojumu, nav plānots vēl vismaz divus gadus.
Ķīlnieka lomā
Konstruktīvās sarunas par iespējamo risinājumu, lai vismaz daļai Raunas sociālā aprūpes centra filiāles klientu nebūtu jāpārceļas uz VSAC Rīga filiāles Ezerkrasti jaunatklāto korpusu, būtībā beigušās vēl nesākoties. Kā Dienai paskaidroja Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe, šobrīd pašvaldība iespēju robežās izpildījusi visus uzdotos mājasdarbus, bet tos realizēt bez ministrijas atbalsta nevar. Respektīvi, tā kā pagājušajā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē klātesošie vienojušies, ka situācija Raunā tiks uztverta kā īpašs gadījums un tādā gaismā arī tiktu aplūkota Raunas evaņģēliski luteriskās draudzes nodibinājuma iespēja kļūt par sociālo pakalpojuma sniedzēju, šis process uzsākts, taču LM neizrādot ne mazāko ieinteresētību sadarboties un strādāt pie panāktās vienošanās. Patlaban strauji tuvojas 10. aprīlis, kad klientiem jāatbrīvo telpas, bet ministrijas pārstāvji gatavi tikties vien maijā, kad telpas jau būs atbrīvotas. «Līdz ar to būtībā esam situācijas ķīlnieki,» atzīmē E. Zurģe. Tikmēr centra iemītnieki jau paspējuši noticēt ziņām, ka viņi varēs palikt Raunā. Domes priekšsēdētāja Dienai rāda veselu mapi ar klientu iesniegumiem, kur izteikta vēlme palikt Raunā. Tādi šobrīd ir 27 cilvēki. Bet nekas cits viņiem neatliek, kā parakstīt dokumentus par pārcelšanos uz Ezerkrastiem. E. Zurģe gan izsaka arī bažas, ka klienti lēmumu par pārcelšanos varētu nebūt izteikuši brīvprātīgi.
Turklāt problēmas nav atrisinātas ne tikai ar centra klientiem, bet arī ar darbiniekiem - lielākā daļa aprīļa beigās paliks bez darba, stāsta domes vadītāja. Ministrijas piedāvātās darba vietas skaisti varbūt izskatās tikai uz papīra, realitātē to nevarot īstenot, jo cilvēkiem nebūs pietiekami daudz naudas, lai noteiktos attālumus līdz Ezerkrastiem, Ropažiem vai citai vietai izbraukātu.
Lai gan Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) ir apņēmības pilna meklēt vēl risinājumu un rast iespēju ministrijai un Raunas pašvaldībai tomēr sadarboties, sarunā ar LM Sociālo pakalpojumu departamenta vecāko eksperti Egitu Dorožkinu nekas neliecina, ka ministrija varētu piekāpties. Viņa Dienai vēlreiz atkārto iemeslus, kāpēc abas filiāles aizvērtas, un uzsver ieguvumus, piebilstot, ka diemžēl citu risinājumu nav. Savukārt attiecībā uz iespēju par turpmāku līgumsaistību dibināšanu viņa piebilst, ka jaunizveidotajai iestādei būtu jāpiedalās publiskajā iepirkumā, taču tas tiks organizēts vien 2016. gada beigās, jo tikko viens jau ir noslēdzies.
Uztraucas par īpašumu
Mierīgāk filiāles likvidēšana norit Kauguros, kur šobrīd gan centra darbinieki, gan iemītnieki ar situāciju ir samierinājušies, bet aktuāls jautājums paliek par ēkas turpmāku izmantošanu. Viens no izteiktajiem variantiem ir nodot attiecīgo nekustamo īpašumu Jūrmalas pilsētas domei sociālo pakalpojumu attīstībai pašvaldībā. Tam piekrīt arī Jūrmalas domes deputāte, Sociālo un veselības jautājumu komitejas vadītāja Dace Riņķe (ZZS), norādot, ka dome apsver iespēju tur attīstīt institūcijām alternatīvus sociālos pakalpojumus ģimenēm ar bērniem. Taču tā ir tikai iespēja - konkrēta plāna, kas notiks ar ēku, vēl nav. Un tieši šī iemesla dēļ deputātu vidū valda skepse, vai īpašums netiks aizlaists bojā. Skaidrība gan pagaidām vēl netika rasta.