Ar solījumiem nepietiek
Vēl vasarā šķita, ka kompromiss tiks panāks un varēs sākties aktīvs darbs pie sistēmas maiņas. Nu jaunais modelis atlikts uz nenoteiktu laiku, abām pusēm vienojoties, ka paralēli tiks pilnveidota pašreizējā mērķdotāciju sadale. Patlaban zināms - nākamajam gadam šim mērķim būs deviņi miljoni eiro, kas jau iepriekš rezervēti.
Ar solījumiem gan ir par maz, var secināt pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku (LIZDA) padomes lēmuma rīkot brīdinājuma streiku. Kā galvenā skolotāju prasība streikojot izvirzīta tieši šo deviņu miljonu eiro novirzīšana jau esošo noteikumu pilnveidei, lai uzlabotu darba samaksas nosacījumus, īpaši pirmsskolu un mazo skolu pedagogiem, kā arī atbalsta personālam. Otrkārt, arodbiedrība prasīs nodrošināt nākamgad papildu finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei, attiecīgi sešus un 3,6 miljonus eiro, lai kaut nedaudz tuvinātos normatīvajos aktos noteiktajam.
Streiks pašlaik gan vairāk ir attieksmes, ne tikai naudas jautājums, Dienai atzina LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga. Mērķis ir parādīt, ka nozare ir vienota un tās viedoklis ir jāņem vērā. Nav gan vēl zināms, cik izglītības darbinieku būs gatavi konkrētajā dienā darbu pārtraukt, pēc līdzšinējām aptaujām - apmēram 80% arodbiedrības biedru ir gatavi streikot. Atbalstu streikam paudusi arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, taču paši skolu direktori, visticamāk, nestreikos.
Traucē strādāt
Lai gan streikam briests jau kādu laiku, pati ministre Mārīte Seile ir pārsteigta par arodbiedrības lēmumu. Tā ir nekonstruktīva rīcība, un ir sajūta, ka arodbiedrība torpedē atalgojuma reformu, viņa norāda. Vēl pagājušajā nedēļā panākta vienošanās, ka nākamais solis būs 7. decembrī, kad ministrija piedāvās nākamos priekšlikumus, kā atvēlēto finansējumu sadalīt. Jāvienojas vien ir par principu, kā un kam tos novirzīt, negāžot naudu vienkārši esošajā sistēmā. Ministre gan nevēlas maldināt skolotājus - ja vispār par kaut ko izdosies vienoties, tas nenozīmēs vienādu algas pielikumu visiem skolotājiem. Arī pirmsskolas pedagogi nebūs ieguvēju starpā, jo tas ir pašvaldību lauciņš. Taču pilnīgi noteikti situācija varētu uzlaboties mazo skolu skolotājiem, kā to vēlas arodbiedrība. Risinājums tiks meklēts arī attiecībā uz atbalsta personālu. Pēc Dienas sarunas ar I. Vanagu gan noprotams, ka viegls nebūs arī tālākais saskaņošanas process. Arodbiedrībai neformāli esot zināms, ka ministrijas priekšlikumos ir iestrādāti mehānismi, «par kuriem neviens nebūs priecīgs».
Īpašus uzlabojumus pēc streika nevarot gaidīt arī augstākās izglītības un zinātnes jomā. Ministre atzīmēja, ka, protams, papildu nauda ir nepieciešama, taču budžeta iespējas ir ierobežotas un pieaugums bijis jau šogad. Kad finansējums varētu atgriezties pirmskrīzes līmenī, ministre prognozēt atteicās.
Arī savai demisijai M. Seile pamatu neredz: «Mani darbā nav pieņēmusi arodbiedrība, un droši vien LIZDA lēmumi nebūs tie, kas rosinās manu demisiju. Mans mērķis ir sistēmas sakārtošana. Kamēr ir cerības to izdarīt, tikmēr es strādāšu.»
Lai arī kāds rezultātā būtu jaunais modelis vai uzlabojumi pašreizējā sistēmā, visticamāk, izvairīties no situācijas, ka kāds ir zaudētājs, nevarēs. «Ja ministrijai nebūs atbalsta reformai, kur ir arī kāds zaudētājs, tad jauno atalgojuma modeli nebūs iespējams ieviest. Tik daudz naudas sistēmā nav,» sacīja ministre. Zaudētāji būšot tie skolotāji, kuri pašreiz strādā ļoti lielās skolās un saņem vairāk nekā 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tādi no visiem ir aptuveni 1%. Pats jaunais modelis gan nav pašmērķis, tāpēc patlaban nav iespējams pateikt, vai visa rezultātā būs ieviesta pilnīgi jauna sistēma vai uzlabota pašreizējā.