Viņa pauž neizpratni arī par to, ka NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants nav piedalījies vairākās komisijas sēdēs pēc kārtas: «Kad skatījām jautājumu par bezmaksas virszemes apraidi pēc nākamā gada janvāra, bija ieradušies pat Satversmes aizsardzības biroja un Aizsardzības ministrijas pārstāvji, bet Dimanta kungs - ne, jo tajā laikā viņam esot bijis jāvada lekcijas. Jāsaprot, ka darbs padomē ir viņa un pārējo padomes locekļu tiešie pienākumi, kam jābūt prioritāriem, taču daudzi tos mēģina savienot ar citiem amatiem,» norāda I. Mūrniece. A. Dimants Dienai skaidro, ka studentiem lasot tikai divas lekcijas nedēļā. Nodarboties ar zinātnisko darbību un lekciju lasīšanu amatpersonai ļauj arī likums, ja vien tas negatīvi neietekmē darba pienākumu atbilstošu izpildi un nerada interešu konfliktu. NEPLP priekšsēdētājs norāda, ka piedalās visās komisijas sēdēs, kur tiek aicināts personīgi: «Ir noteikta kārtība, kā savā starpā sazinās un sadarbību organizē valsts iestādes. Ja nepieciešama mana dalība - aicinājuma vēstulē tā arī jānorāda. Taču Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija parasti aicina izvirzīt kādu no pārstāvjiem - tā kā atbildības jomas padomē ir sadalītas, ikreiz deleģējam to locekli, kurš vislabāk pārzina skatāmo jautājumu,» skaidro A. Dimants un piebilst: «Šobrīd iznāk, ka sēdēs mani gaida, taču nesauc.»
Domstarpības abām pusēm radušās arī par veidu, kā palielināt bezmaksas virszemes apraidē pieejamo kanālu skaitu. Jautājumu aktualizējis Zviedrijas mediju koncerna Modern Times Group (MTG) vadības lēmums no 2014. gada 1. janvāra tam piederošos kanālus TV3 un LNT raidīt tikai maksas platformās. I. Mūrniece uzskata, ka risinājums jāizstrādā padomei: «Laika ir ļoti maz - ja kritērijiem atbilstošie kanāli tiks izraudzīti konkursa kārtībā, tad līdz gada beigām to jāpaspēj izsludināt, jānosaka uzvarētājs un jāizdara grozījumi budžeta projektā, bet padome vēl nav pat noteikusi piemērotāko modeli!» A. Dimants sola, ka tas tiks izdarīts līdz 31. oktobrim, taču norāda, ka NEPLP ir neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija, kam neesot jāiekļaujas kāda noteiktos termiņos: «Mēs jau tā darām vairāk, nekā paredzēts. Piemēram, likumu grozījumu izstrāde ir komisijas, nevis mūsu pienākums. Esam gatavi strādāt sadarbības režīmā, taču to pašu sagaidām arī no otras puses.»
Sadarbība starp NEPLP un komisiju šobrīd iestrēgusi vēl arī attiecībā uz grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (EPLL), kas būtiski mainītu vietējo un reģionālo televīziju programmu izplatīšanas kārtību - un ne tikai. Komisijas locekļi pēc izskatīšanas grozījumus atzina par nepilnīgiem un lēma sūtīt tos atpakaļ NEPLP, kas pie šī projekta pēc savas iniciatīvas strādājusi vairāk nekā gadu. Tika izveidota darba grupa un pirkti ārpakalpojumi - juristu konsultācijas. A. Dimanta parakstītajā rīkojumā redzams, ka darba grupā iesaistīta kāda zvērināta advokāte un divas juristes - viena no viņām strādā Latvijas Radio, otra studē Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorantūrā. NEPLP juriskonsulte Gita Keistere atklāj, ka šo personu izstrādātais atzinums par grozījumiem EPLL padomei kopumā izmaksājis 10 000 latu - summa piešķirta no valsts budžeta līdzekļiem. Taču Saeimas Juridiskā biroja juridiskā padomnieka Gata Melnūdra pamanītās nepilnības minētajā grozījumu projektā rada pamatotas šaubas par tā kvalitāti - vienā punktā, ar ko iecerēts papildināt likumu, trūkst darbības vārda, kādā citā - vietām sajaukti teikuma izteicēji.