Attiecīgi arī Krievija nav iekļāvusi Šveici to valstu, uz kurām attiecas pārtikas preču embargo, sarakstā, un, kā vēsta laikraksts The Wall Street Journal (WSJ), pie Šveices varas iestādēm uzreiz pēc embargo noteikšanas vērsusies virkne ES valstu kompāniju, cerot ar Šveices starpniecību turpināt savu preču eksportu uz Krieviju. WSJ norāda, ka Šveices varas iestādes noraidījušas visus šādus lūgumus, atsaucoties uz likumdošanu sertifikācijas jomā, tomēr galvenais atteikuma iemesls ir nevēlēšanās sabojāt attiecības ar Krieviju, kā arī palielināt savu daļu luksusa klases pārtikas preču eksportā uz šo valsti. (Šveice uz Krieviju eksportē galvenokārt augstas kvalitātes un dārgus pārtikas izstrādājumus.)
Tikmēr plašsaziņas līdzekļi jau vēsta par atsevišķiem Eiropas Savienības valstu uzņēmumiem, kas spējuši apiet embargo, reeksportējot savus ražojumus uz Krieviju caur Balkānu valstīm, Baltkrieviju un Kazahstānu. Abas pēdējās, kuras kopā ar Krieviju ietilpst Muitas savienībā, taču embargo nav pievienojušās, šobrīd izraisījušas lielu interesi starp Eiropas kompānijām, lai gan cerības, ka šādi izdosies noorganizēt vērienīgu Krievijas aizliegto preču reeksportu nav lielas. Piemēram, Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko licis saprast, ka viņam nav pretenziju pret izejvielu ievešanu valstī, to apstrādi un gatavās produkcijas eksportēšanu uz Krieviju, taču reeksports bez jebkādas pievienotās vērtības tiks apkarots.