Nepārsteidz, ka aptaujātie autovadītāji to esamībā vaino ceļu inženieru darbu un satiksmes organizāciju, savukārt par satiksmes drošību atbildīgie - autovadītāju pārgalvību. Daudzi uzskata, ka vainojami abi iemesli. Vai citādi Latvijas melno punktu kartē, ko jau vairākus gadus izdod va/s Latvijas valsts ceļi (LVC), uz galvenajiem autoceļiem būtu atzīmētas 50 bīstamas vietas, kas ir vairāk nekā pirms desmit gadiem. Palielinās arī to negadījumu skaits, kuros cilvēki gūst traumas, bet nedaudz sarucis letālo iznākumu skaits - pērn uz ceļiem bojā gāja 177 cilvēki, līdz šā gada decembrim - 166 cilvēki.
Melnums izbalē
Būtiskāk drūmā situācija mainījusies vietās, kur veikta rekonstrukcija. Pozitīvs piemērs ir nelāgām teiksmām apvītais šosejas Rīga-Bauska un ceļa Rāmava-Baloži krustojums, kas ilgu laiku uzskatīts par Latvijas ceļu kartes melnāko punktu. No 2001. līdz 2003. gadam vien tur notikušas 32 avārijas, kurās cietuši 16 cilvēku. Apkārtnes iedzīvotāji uzskata, ka traģisko negadījumu iemesls ir tas, ka šis ceļa posms uzbūvēts uz aizbērtiem kapiem. Taču pirms pāris gadiem tur uzstādīti luksofori, paplašināts ceļš, ierīkots apgaismojums un gājēju celiņš, un nelaimju skaits ievērojami sarucis. Krustojuma sakārtošanā kopumā ieguldīts ceturtdaļmiljons latu.
Lētāks, taču ne mazāk efektīvs risinājums rasts uz Jelgavas šosejas iepretim Olaines dzelzceļa stacijai esošās gājēju pārejas, kur cilvēki vairāku gadu garumā tikuši notriekti regulāri. Pērn luksofors tajā vietā aprīkots ar ātruma sensoru, un, ja autobraucēji tuvojas ar lielāku ātrumu, nekā atļauts, ieslēdzas aizliedzošais gaismas signāls. Kopš tā laika neviens cilvēks šajā vietā vairs nav cietis.
«Ir vērojama tieša korelācija starp vidējā ātruma pieaugumu un negadījumu seku bīstamības pakāpi, un pēdējos gados vidējā ātruma izmaiņas uz valsts galvenajiem autoceļiem ir vērā ņemamas,» atklāj LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes Plānošanas daļas ceļu būvinženieris Aigars Šarpņickis un piebilst, ka bojāgājušo skaita ziņā mēs, tāpat kā kaimiņvalstis, esam stipri virs vidējā Eiropas Savienības līmeņa.
Nihilistiskā attieksme
«Drūmajai statistikai un melno punktu esamībai ir vairāki iemesli, galvenie no tiem - autovadītāju neuzmanība, pārgalvība, nihilistiskā attieksme pret ceļu satiksmes noteikumiem, arī runāšana pa telefonu, kuru gan ir grūti pierādīt, jo neviens pēc negadījuma policijai to atzīt negrib. Daudzu negadījumu iemesls ir nepārliecināšanās par drošību pirms joslu mainīšanas vai apdzīšanas,» skaidro Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis. Jautāts, kāpēc uz ceļiem samazinājies patrulējošo ekipāžu skaits, viņš atzīst, ka iemesls ir ceļu policistu trūkums, taču esot vietas, kurās nevarot patrulēt no satiksmes drošības viedokļa, bet, piemēram, satiksmes maksimuma stundās, kad notiek daudz satiksmes negadījumu, likumsargi ir aizņemti ar protokolu formēšanu.
Galvaspilsētā melno punktu ir daudz - apmēram simts. Rīgas domes Satiksmes departamenta Transporta būvju uzturēšanas un būvniecības pārvaldes priekšnieks Tālivaldis Vectirāns skaidro, ka satiksmes negadījumi visbiežāk notiek krustojumos, kur atļauts kreisais pagrieziens: «Slēgt tos visus nevar - tad vai nu vietā jābūvē divlīmeņu krustojums, kas ir dārgākais no risinājumiem, vai jāizveido apgriešanās vietas. Vēl viens variants ir apļveida krustojums - līdz ar Dienvidu tilta būvniecību tāds tika izveidots Slāvu ielas satiksmes mezglā, kas ilgu laiku pirms tam bija ļoti grūti izbraucams, un tur notika daudz sadursmju.» Pēdējos gados satiksmes organizācijas maiņa situāciju būtiski ļāvusi uzlabot divos līdz šim melnākajos Rīgas punktos - A. Čaka un Pērnavas ielas, kā arī M. Keldiša un A. Saharova ielas krustojumā -, abās vietās aizliegts kreisais pagrieziens. Kā vēl vienu iemeslu biežajām avārijām vairākos galvaspilsētas krustojumos T. Vectirāns min autovadītāju nelāgo paradumu izbraukt pie dzeltenā signāla, kas daudziem kļuvis par normu. To novērojis arī N. Krapsis, kurš uzsver, ka ceļu satiksmes noteikumos šāds manevrs pieļaujams vienīgi tad, kad auto var apturēt, tikai strauji bremzējot.
Fotoradari un audits
Par ceļu satiksmi un tās drošību atbildīgajām amatpersonām rodas arvien jaunas idejas, kā samazināt negadījumu skaitu melnajos punktos. Īpašas brīdinājuma zīmes kā Polijā un Lietuvā tuvākajā laikā pirms tiem uzstādīt nav plānots, toties nākamgad bīstamajos posmos lietā tiks likti 20 stacionārie fotoradari. N. Krapsis sola, ka uz ceļiem ar laiku pieaugs arī netrafarēto policijas automašīnu daudzums, kā arī varētu palielināties krustojumu skaits, kuros darbosies videonovērošana.
Satiksmes ministrija savulaik bija apņēmusies palielināt ceļu drošības auditu skaitu, taču līdzekļu trūkuma dēļ ideja pilnībā nav īstenota - šāda audita cena ir apmēram 0,2% no ceļa projekta kopējām izmaksām. Pārbaudes par maksu veic Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), un tās iespējams pasūtīt arī privātiem ceļiem. Pētījumi rāda, ka ikviens ieguldītais lats ceļu drošības audita ieteikumu ievērošanā dod vidēji 50 reižu lielāku ietaupījumu valsts budžetā, arī ārstēšanas izdevumu sadaļā. CSDD pārstāve Agnese Korbe norāda, ka drošības uzlabošanas nolūkos ieviestas izmaiņas eksāmena kārtībā - no jaunā gada topošos šoferus vērtēs pēc kompetences sistēmas, tas ļaušot pretendenta zināšanas, prasmes un iemaņas pārbaudīt augstākajā līmenī. Eksāmena maršrutā tāpat kā iepriekš tiks iekļauti dažādi melnie punkti.
A. Šarpņickis ir pārliecināts, ka drošības uzlabošanai no satiksmes infrastruktūras sakārtošanas viedokļa ne vienmēr nepieciešami lieli ieguldījumi - reizēm pietiekot izcirst kokus un krūmus.