Vecāki uzskatīja, ka drošības labad peldēt ir jāmāk, tāpēc bērnībā tiku aizsūtīta uz peldēšanas nodarbībām baseinā. Diemžēl mana apmācība beidzās pēc otrās nodarbības, kad treneris lika pabāzt galvu zem ūdens un mēģināt brītiņu aizturēt elpu. Tā teikt, lai pierodu pie zemūdens pasaules. Paldies! Neesmu zivs, zemūdens pasauli man nevajag. Arī vecāku pašrocīgie centieni iemācīt mani peldēt beigušies nesekmīgi. Visspilgtāk atceros peldēšanas mācībstundu netālu no laukiem esošajā dīķī. Mamma ar tēti mani turēja ūdenī uz rokām un teica, lai kustinu rokas un kājas, bet vienīgais, ko es spēju, bija kliegt: «Nelaidiet mani vaļā!» Tā nu mana peldētprasme ir, teiksim tā, vāja, ūdenim nekad neesmu uzticējusies. Peldos tikai jūrā, kur skaidri saredzama grunts, vai nekāpju ūdenī nemaz. Man nepatīk ūdenstilpes, kur gar kājām pinas ūdenszāles un kājas var sagriezt ar gliemežvākiem. Turklāt peldoties allaž ievēroju draudzenes vecmāmiņas ieteikumu peldēt paralēli krastam, nevis prom no tā. Tad nav jābaidās par to, ka iepeldēšu pārāk dziļi. Neesmu pārgalvīga peldētāja, tāpēc esmu pilnīgi droša, ka nekad nelēkšu upē no augsta krasta, neniršu un nemēģināšu jūrā sasniegt trešo sēkli. Dīvaini, bet man gribas piedzīvot saulainas vecumdienas. Turklāt šaubos, vai brīdī, kad redzētu kādu slīkstam, es mestos viņu glābt. Pretējā gadījumā ūdenī būtu divi slīcēji. Visdrīzāk es darbotos par glābēju no krasta - iedzītu kādu citu ūdenī glābt slīkstošo, bet pati tikmēr zvanītu palīdzības dienestiem. Pazīstot sevi, SOS situācijās vismaz vienam zvanam uz 112 spētu saņemties. Kāpēc šogad tik daudzi slīkst? Nezinu. Varbūt kādam pēc amizierēšanās pa ūdeni nepietiek spēka izkļūt krastā, varbūt kādam kājā iemetas krampis, citam, lecot ūdenī, aizsitas elpa, cits neadekvāti savai peldētprasmei grib padižoties draugu priekšā. Pārgalvīgo ūdenī nekad nav trūcis. Atliek vien brīdi pastaigāt gar jūras krastu, lai redzētu gan ūdenī mestu salto, gan tādus, kas, mēģinot piesaistīt meiteņu uzmanību, sacenšas, kurš ātrāk sasniegs trešo sēkli. Puiši, ja gribas pazīmēties, labāk rīkojiet skriešanās sacensības turpat krastā. Vismaz drošāk!
Tikai paralēli krastam
Diemžēl neesmu apveltīta ar pārāk labu prasmi peldēt. Tāpēc ūdenī vienmēr turos gar malu. Tas nozīmē, ka peldu tikai tik dziļi, lai varu sajust, kā rokas un vēders skrāpējas pa zemi. Noturēties uz ūdens pēc astotās klases iemācījos vasaras nometnē kādā no Kazdangas dīķiem. Līdz tam visi vecāku mēģinājumi mani pieradināt pie ūdens beigušies nesekmīgi un ar milzīgu bļaušanu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.