Katastrofa notika naktī uz 28. septembri, kad laikraksta kārtējais numurs jau bija tipogrāfijā, tāpēc 1994. gada 28. septembra Diena par katastrofu vēl nevēstīja, sēru ziņās te dominēja atvadu vārdi mūžībā aizgājušajam aktierim Ēvaldam Valteram. Nākamajā rītā Dienas pirmā ziņa Notikusi lielākā katastrofa Baltijas jūrā pēckara gados. Pasažieru lainera Estonia katastrofas rezultātā gājuši bojā ne mazāk kā 800 cilvēku vēstīja, ka katastrofa notikusi aptuveni pusdivos naktī. «Estonia deva briesmu signālu plkst. 1.24, paziņodama, ka atrodas 20 līdz 30 grādu sānsverē ar no ierindas izgājušiem motoriem. SOS signālu pieņēma Somijas krasta apsardzes dienests Turku. Pēc tam kuģis divpadsmit trīspadsmit minūšu laikā apgriezās ar dibenu uz augšu, bet noslīka - plkst. 4.26. Radiosakari ar kuģi pārtrūka, jo atteicās kalpot kuģa elektroapgādes sistēma.» Reuter un AP, atsaucoties uz izglābušos ekipāžas locekļa 24 gadus vecā Hendrika Sillastes teikto, vēstīja, ka katastrofas brīdī ūdens ieplūdis caur automobiļu klāja lūku, kas nav bijusi kārtībā un bijusi slikti aizvērta. «Kā glābējiem paziņojis kāds jauns zviedrs, kurš izglābts, nelaime notikusi tik ātri, ka neviens nav paguvis sagatavoties. «Es pat neapjēdzu, kā nokļuvu ūdenī,» viņš izteicās. Uz kuģa katastrofas brīdī bija divi kapteiņi - kuģa komandieris Arvo Andersons un Āvo Pihts, kurš devies uz Zviedriju kārtot eksāmenus. Pēc pēdējām ziņām, viņš ir izglābies, tā ka varēs sniegt ziņas par katastrofu.» Otrajā Estonia veltītajā ziņā Pretrunīgas ziņas par cietušajiem no Latvijas Uldis Rudaks pavēstīja, ka izglābti seši Latvijas iedzīvotāji - Dainis Šleiners (1958), Gundega Kampuse (1973), Nikolajs Andrejevs (1958), Igors Griciuss (1970), Ints Kļaviņš (1972) un Valters Ķikusts (1971).
30. septembra Dienas ziņas Izglābto Estonia pasažieru skaits nepalielinās autoram Uldim Rudakam bija izdevies sazināties ar vienu no izglābtajiem latviešiem Intu Kļaviņu, kurš atradās kādā Somijas slimnīcā. Pēc viņa stāstītā, viss esot noticis ļoti ātri: aptuveni pusminūtes laikā kuģis sasvēries, pēc tam apgāzies, pēc desmit minūtēm apgriezies otrādi un pusstundas laikā nogrimis. Tobrīd lielākā daļa pasažieru esot gulējuši. Tikmēr Dienas speciālkorespondente Tallinā Nellija Ločmele ziņoja, ka prāmja bojāejas iemesls joprojām nav skaidrs. 1. oktobra Dienā Naurim Žukovskim jūrā pārdzīvoto atstāstīja Gundega Kampuse: «Te uzreiz sāk šūpoties spēcīgāk un izteiktāk nekā līdz šim, kuģis lēnām sāk nedaudz svērties. Momentā aptveru situāciju - kaut kas nav kārtībā. Nedomājot ne par kādām mantām, cenšos meklēt izeju. Vienlaikus aptveru, ka visu izšķirs laiks un man jāpaspēj tikt uz klāja. Kuģis sāk svērties vairāk, cenšos aiztikt līdz kāpnēm, pa kurām varu nokļūt 7. stāvā, kur vismaz izeja uz klāja. Sāk slīdēt grīdas paklāji, viss, kas var kustēties, gāžas, krīt, sitas un plīst. Daudzas sievietes krīt panikā un kliedz. Katram sākas savs izdzīvošanas princips. Kā nu kurš mācēdams, katrs cenšas pa slīpo grīdu kaut kā aiztikt līdz trepēm, kas ved uz augšu. Es pati vismaz trīs reizes slīdu atpakaļ, beidzot kāds vīrietis padod roku, tiekam līdz durvīm un tad kaut kā līdz trepēm. Esmu nometusi kurpes, lai vismaz neslīdētu. Ar grūtībām un milzīgu piepūli, jo plaušās sāk pietrūkt gaisa, sāku rāpties pa trepēm uz augšu, lai gan kuģis jau sasvēries vairāk. Pa starpu pasprūk roka, atsitos pret spēļu automātu. Tagad to atceroties, vairs neliekas, ka tas iespējams tikai filmās. Kādās piecās minūtēs tomēr izkuļos līdz 8., nevis 7. stāva klājam, kur cilvēki grābj uz klāja izmētātās glābšanas vestes. Šeit, protams, vairs par cilvēcību nav runas, katrs rauj un ķer, ko varēdams…»
8. oktobrī SestDiena pieminēja jūras dzelmē palikušos Latvijas iedzīvotājus: Juris Ņikuļcevs, Andra Jauce, Inga Helmane, Jānis Šeško, Kristaps Streičs, Farids Valejevs, Alberts Valejevs, Jānis Bernāns, Gunārs Gobiņš, Olafs Vitenbergs, Jānis Kasparsons, Agrita Bernoviča, Skaidrīte Čulkstene, Andrejs Veinbergs, Aivars Staužs, Gaļina Kacs, Mihails Kacs, Marija Birnsone, Nikola Birnsone, Aleksandrs Jakubovskis, Dina Jakubovska, Natālija Černova, Alberts Bielis, Sergejs Daņiļuks.