Maskava apšauba Ukrainas prezidenta vēlēšanu likumību un uzskata, ka tās nevis mazinās, bet vairos saspīlējumu. Pie tā ir pastrādājuši arī bruņotie separātisti Doņeckas un Luhanskas apgabalā, ieņemot vēlēšanu iecirkņus. Ukrainas vēlēšanu komisija lēš, ka tādēļ nobalsot nevarēs divi miljoni no 36 miljoniem balsstiesīgo. Bet tas var kalpot par kārtējo ieganstu, lai Krievija apgalvotu, ka Kijeva ignorē austrumu iedzīvotājus.
Kā galvenos pretendentus uz uzvaru vēlēšanās mediji un analītiķi izceļ oligarhu Petro Porošenko un valsts pazīstamāko politiķi - bijušo premjerministri Jūliju Timošenko. Tomēr aptaujas rāda, ka P. Porošenko jau vēlēšanu pirmajā kārtā var kļūt par jauno Ukrainas prezidentu.
Asinspirts Volnovahā
Par spīti vēlēšanu tuvumam, Ukrainas dienvidaustrumos turpinās bruņotas sadursmes starp Ukrainas armiju un nelikumīgajām «pašaizsardzības vienībām». Ceturtdienas rītā separātistu uzbrukumā armijas kontrolpostenim Volnovahas pilsētas tuvumā nogalināti vismaz 14 ukraiņu karavīru, ziņo BBC.
Ukrainas pagaidu valdības vadītājs Arsēnijs Jaceņuks aicinājis izsludināt ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi, apgalvojot, ka viņa rīcībā ir pierādījumi, ka uzbrukumā ukraiņu karavīriem bijusi iesaistīta Krievija.
NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens paziņojis, ka Krievija, iespējams, gatavojas atvilkt spēkus no pierobežas. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šonedēļ pavēlēja atgriezties bāzēs aptuveni 40 tūkstošiem karavīru, kas bija izvietoti netālu no robežas ar Ukrainu un radīja aizdomas par Maskavas plāniem sākt iebrukumu Austrumukrainā.
Tuvojoties prezidenta vēlēšanām Ukrainā, Krievija aizvien aktīvāk ir iestājusies pret to norisi. Krievijas Ārlietu ministrija nedēļas sākumā paziņoja, ka vēlēšanas padziļinās politiskās domstarpības Ukrainā, ja Kijeva nepārtrauks spēka lietošanu pret bruņotajiem separātistu grupējumiem valsts austrumos un netiks pieņemts starptautisks plāns izejai no krīzes.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš Ukrainas pagaidu valdību dēvē par «huntu» un «pučistiem», trešdien izteicās, ka Kijevai vispirms vajadzētu sarīkot referendumu par jaunu valsts konstitūciju, kam, kā uzskata Maskava, jāparedz plašāka austrumu reģionu autonomija.
«Mums būs ļoti grūti veidot attiecības ar cilvēku, kas nāks pie varas laikā, kad Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos turpinās soda operācija,» V. Putins sacīja, norādot uz Ukrainas valdības vadīto militāro operāciju Austrumukrainā.
«Baltais» Porošenko
Ne saspīlējums valsts austrumos, ne Krievijas iebildumi nav atturējuši Kijevu no vēlēšanu rīkošanas. Lai arī separātistu radīto draudu dēļ Doņeckas un Luhanskas apgabalā, kur mīt 15% valsts iedzīvotāju, lielākā daļa balsošanas iecirkņu svētdien būs slēgti, šajās vēlēšanās prognozē ļoti augstu vēlētāju aktivitāti.
Centrālā vēlēšanu komiteja sagaida, ka vēlēšanās piedalīsies vismaz 70% balsstiesīgo, bet ļoti iespējams, ka pat 80%, raksta Reuters. Tas būtu krietni vairāk nekā 2010. gadā, kad prezidenta vēlēšanās, kurās uzvarēja Viktors Janukovičs, piedalījās 69% reģistrēto vēlētāju.
Gaidāms, ka vēlētāju lielāko atbalstu gūs par «šokolādes karali» dēvētais P. Porošenko, kam pieder Ukrainas lielākais saldumu ražotājs Roshen. Aptaujās viņa atbalsts svārstās no 50 līdz 54%.
Pieredzējušais uzņēmējs un politiķis aicina vēlētājus doties vēlēt un balsot tieši par viņu, lai izvairītos no vēlēšanu otrās kārtas, kas, viņaprāt, radītu valsts destabilizācijas risku. Viņš sola samierināt sašķelto nāciju un risināt valsts dziļās ekonomiskās problēmas.
Politologi P. Porošenko augsto popularitāti saista ar viņa samērā «balto» biznesa un politisko pagātni. Viņa biznesa darījumi, vērtējot pēc Ukrainas standartiem, ir bijuši visnotaļ godīgi, salīdzinot ar metodēm, kuras bagātības saraušanai izmantoja citi Ukrainas miljardieri.
Savukārt politikā viņš ir bijis elastīgs, jo ir atradies gan prorietumniecisko spēku nometnē, pēc Oranžās revolūcijas strādājot prezidenta Viktora Juščenko valdībā, gan radis vietu promaskaviskā V. Janukoviča valdībā.
Viņa tuvākā sāncense ir reiz ļoti populārā ekspremjere J. Timošenko, par kuru vēlēšanās gatavi balsot tikai ap 10% ukraiņu. Daudzi Ukrainas iedzīvotāji uzskata, ka valsts zināmākā politiķe savu iespēju ir izmantojusi un viņai ir jāpamet politiskā skatuve, uz kuras viņa ir jau kopš deviņdesmitajiem gadiem.
Citi domā, ka J. Timošenko ievēlēšana padziļinātu Ukrainas sabiedrības domstarpības. «Es nebalsošu par Timošenko, jo viņa ir orientēta uz iekšēju konfliktu izraisīšanu Ukrainā. Bet tas ir pēdējais, ko mums vajag,» teicis pensionārs Jurijs Pisačenko.