Apvienību Saskaņas centrs veido Latvijas Sociālistiskā partija (LSP) ar 20 gadu ilgu pastāvēšanas vēsturi un partija Saskaņa, kuras vadībā pirms nedēļas Saeimas frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču nomainīja Rīgas mērs Nils Ušakovs. Viņš ir arī Saskaņas centra valdes priekšsēdētājs. Pēc būtības Saskaņa jau ir tas pats Saskaņas centrs. Tāpēc vadības maiņu Saskaņā var saistīt ar iespējamību, ka arī uz Saeimas vēlēšanām abi politiskie spēki startē atsevišķi. Tādā gadījumā apvienības Saskaņas centrs loma zūd un tās sejai N. Ušakovam vajadzētu būt partijas Saskaņa galvgalī. Priekšsēdētāju partijas vēl vienu reizi divos gados kongresā.
Saskaņas līderis N. Ušakovs uz sabiedroto kongresu nebija ieradies, bet atsūtīja apsveikumu, kurā bija teikts: «Sadarbība ar jūsu partiju vienmēr ir bijusi izcila.» Vēstījuma beigās viņš vēl nodeva īpašus sveicienus «partijas priekšsēdētājam un savam draugam Alfrēdam Rubikam». Var pieļaut, ka teiktais nebija liekuļoti, jo, cik zināms, tad N. Ušakovs ar A. Rubiku ir sazinājies regulārāk nekā J. Urbanovičs. Saskaņas līderim arī izdevies vienoties ar partneriem par atsevišķu startu EP vēlēšanās mierīgā gaisotnē, paliekot draugiem. Jāatceras, ka A. Rubika pirmā reakcija uz šo paziņojumu vasaras beigās bija daudz kritiskāka.
Ne A. Rubiks, ne N. Ušakovs neatklāj, kāda būs stratēģija Saeimas vēlēšanās. Abi apgalvo, ka par to lemšot jūnijā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Saskaņas motivācija startēt vieniem katrās vēlēšanās var būt cita. Ja uz Saeimu tā plāno doties ar mērķi nonākt varā, tad Eiropas Parlamentā (EP) tai svarīgi iegūt pārstāvniecību EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupā un iekļauties Eiropas ideoloģiski radniecīgo partiju saimē. A. Rubiks tagad ir citā politiskajā grupā, pārstāvot Apvienoto kreiso un Ziemeļvalstu zaļo kreiso spēku konfederālo grupu. To N. Ušakovs Dienai vēlreiz uzsvēra arī sestdien, sazvanīts pēc LSP kongresa. Viņu pagaidām nebiedē A. Rubika nodoms zem sava karoga apvienot arī bezpartijiskus kandidātus un pārstāvjus no nevalstiskajām organizācijām, kas vēl nav atšifrēti un varētu atņemt Saskaņai daļu tās atbalstītāju.
To, ka Saskaņa un Sociālistiskā partija ir dažādi politiskie spēki, parādīja arī to kongresi. Ja uz Saskaņas kopsapulci bija pulcējušies teju 1000 delegātu, tad uz LSP kongresu - tikai 65 tās biedri. Tiesa, sociālistiem nebija jāpārvēl vadība, par ko savukārt lēma partneri. Taču biedru skaits abos spēkos ir atšķirīgs. Saskaņas kongress sākās ar valsts himnu, kura pie LSP neskanēja. Prezidija galdu te rotāja sarkanas neļķes. A. Rubika gandrīz stundu garo ziņojumu par valdes darbu varēja klausīties latviešu valodā, bet lielākā daļa runu bija krieviski. Tiesa, vairāki debatētāji bija gados jauni cilvēki. A. Rubiks uzsvēra, ka partijas mērķis ir «sociāli un tiesiski taisnīgas sabiedriskās iekārtas izveidošana». LSP arī neredz nepieciešamību grozīt Satversmi un rakstīt tās preambulu, bet aicina «konsekventi un atbildīgi realizēt to, kas tur ir rakstīts». Vienā no kongresa rezolūcijām LSP aicina atcelt ierobežojumus kandidēt Saeimas un pašvaldību vēlēšanās bijušajiem kompartijas funkcionāriem. Līdzās EP vēlēšanu kampaņai LSP ir arī vairāki citi uzdevumi. Piemēram, «jāturpina darbs pie partijas ietekmes palielināšanas masās, jādomā par Lielā Tēvijas kara veterānu tikšanos Draudzības kurgānā». LSP arī gatavo savas partijas vēstures otro sējumu un «Eiropā vecākās komunistiskās avīzes Cīņa vēstures grāmatu», informēja A. Rubiks.