Opozīcijas deputāti Aivis Landmanis un Vladislavs Šafranskis (Reformu partija/Reģionu alianse) vērsīsies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā ar lūgumu izvērtēt jaunās domes pirmo darbdienu. Ministrija iesniegumu trešdien vēl nebija saņēmusi. A. Landmanis Dienai pastāstīja, ka arī ārkārtas sēdi nevadīja pašvaldības vadītāja amatā ievēlētais A. Lembergs, bet gan Jānis Vītoliņš. Viņš pirmais parakstīja iesniegumu par ārkārtas sēdes sasaukšanu, un juridiski tādās situācijās šī persona arī vada sēdi. J. Vītoliņa vadībā par mēra pirmo vietnieku sadarbības jautājumos ievēlēja Gunti Blumbergu, kurš savukārt vadīja to sēdes daļu, kurā par mēra vēl vienu pirmo vietnieku - bet tikai infrastruktūras jautājumos - ievēlēja J. Vītoliņu. Pēc tam deputāti nolēma, ka tāpat kā iepriekšējā sasaukumā nepieciešams arī trešais mēra vietnieks, atkārtoti amatu uzticot Didzim Ošeniekam. Līdz ar to Ventspilī nekas nav mainījies. Kā atgādināja zinātāji, smagos noziegumos apsūdzētajam, bet pilsētā godātajam A. Lembergam jau labu laiku ir noteikti ierobežojumi pildīt domes priekšsēdētāja pienākumus, tostarp vadīt sēdi. Tāpēc bija nepieciešama šī sarežģītā procedūra.
Diena nolēma pārvaicāt abiem priekšsēža pirmajiem vietniekiem, vai nebija iespējams cits attīstības scenārijs. Vēl jo vairāk tāpēc, ka A. Landmanis izvirzīja par priekšsēdi J. Vītoliņu, kurš arī bauda lielu ventspilnieku uzticību, bet galvenais - pilda tos pašvaldības vadītāja pienākumus, kurus nevar veikt A. Lembergs. Uz vaicāto, kāpēc J. Vītoliņš nepiekrita kandidēt, viņš Dienai atbildēja, atgādinot, ka partijas mēra kandidāts ir A. Lembergs, kuru J. Vītoliņš izvirzījis. A. Landmaņa un V. Šafranska rīcību viņš vērtē tikai kā politisko spēli un «destruktīvas aktivitātes pret Aivaru Lembergu». Ja abu pārstāvētais saraksts domē būtu ieguvis lielāku ietekmi, diez vai viņi ieteiktu mēra amatam J. Vītoliņu. Viņaprāt, dome nav vainīga, ka tiesu sistēma strādā ļoti lēni un kolēģim tik ilgi ir piemēroti ierobežojumi. Taču domes darbs tiekot nodrošināts labā līmenī.
Uz jautājumu, kāpēc priekšsēdim vajadzīgi trīs vietnieki, J. Vītoliņš atbildēja, ka tā jau ir ilgāka laika prakse, ko citas pašvaldības, piemēram, Liepāja, tagad pārņemot. Te gan jāpasaka, ka Liepājas domē jaunu vietnieka amatu izveidoja, lai nodrošinātu koalīcijas stabilitāti ar posteni jaunajiem sadarbības partneriem no Saskaņas centra. Vaicāts, vai nebija lietderīgi mēra amatu uzticēt cilvēkam, kurš uzreiz varētu pārņemt sēdes vadību, piemēram, J. Vītoliņam, G. Blumbergs Dienai atbildēja, atgādinot, ka par A. Lembergu kā pašvaldības vadītāju viņš balsojis jau sesto reizi. Tad kāpēc lai šoreiz to nedarītu, ja pilsēta attīstās. Pirmā reize bijusi 1991. gadā. No šī laika būtu jāsāk skaitīt A. Lemberga stāžu Ventspils pašvaldības vēlētā vadītāja amatā. Pirms tam viņš bija izpildkomitejas priekšsēdētājs, kuram faktiski piederēja lielāka ietekme nekā deputātu padomes priekšsēdētājam.
Vienotības deputāte Dace Korna, kura sen plānota komandējuma dēļ nepiedalījās pirmajā domes sēdē, Dienai teica, ka balsojumā par priekšsēdi, visticamāk, būtu atturējusies. (Tā rīkojās arī SC deputāts, divi Reformu partijas/Reģionu alianses saraksta deputāti balsoja pret A. Lembergu.) D. Kornai ir iespaids, ka deputātiem, kas nav mēra partijā, nav izvēles - viņi automātiski tiekot uztverti kā opozicionāri, kurus pat uzrunājot ar vārdiem: «Ko par to domā opozīcija?» D. Korna redz, ka pilsētā notiek arī labas lietas, kuras var atbalstīt, taču domes vadībai, viņasprāt, bija jāmainās. «Es priecātos, ja nāktu jauns priekšsēdētājs, jo nevar viens cilvēks 25 gadus būt pašvaldības vadītājs, ja citiem amatiem ir noteikts pilnvaru termiņš,» sacīja D. Korna. Vienotībai domē ir viens mandāts, SC - viens, RA/RP - divi, partijai Latvijai un Ventspilij - deviņi.