Tomēr ir divas labas ziņas: pirmkārt, tā noteikti nav lipīga slimība - tātad suņi nevar inficēties no slima suņa, saskaroties ar slima suņa fekālijām, urīnu, siekalām, asinīm u. c. izdalījumiem. Lai arī veterinārārsti pašlaik intensīvi cenšas noskaidrot slimības cēloni, vēl nav pamatojuma nosaukt konkrētu cēloni. Otrā labā ziņa ir tā, ka, laikus konstatējot pirmās pazīmes un vēršoties pie veterinārārsta, slimību var apstādināt. Kādas ir pazīmes, kuras pamanot jāgriežas pie veterinārārsta?
Visbiežāk kā pirmo pazīmi saimnieki ir novērojuši izmaiņas suņa ēšanas paradumos - piemēram, ēšanas laikā suns izstiepj kaklu, pēkšņi atkāpjas no bļodas, grib ēst, bet it kā baidās. Dažos gadījumos pirmā pazīme ir bijusi izmainīta balss - pieaugušam sunim balss pēkšņi kļūst smalka kā kucēnam vai tieši pretēji - rupja. Visos šajos gadījumos steidzami jāvēršas pie veterinārārsta! Ja šīs pazīmes ir palaistas garām neievērotas, slimības vēlākās stadijās galvenā pazīme ir barības atgrūšana. Veterinārārsti izšķir divus procesus - barības atvemšanu (barība nāk no kuņģa, vemšanai raksturīgas krampjainas vēdera kustības notiek neatkarīgi no barības uzņemšanas laika) un regurgitāciju jeb barības atgrūšanu (notiek drīz pēc barības uzņemšanas, barība nav paguvusi nonāk līdz kuņģim, barības atgrūšana notiek viegli - nav krampjaino vemšanas kustību). Slimības rezultātā barības vadā izveidojas maisveidīgs paplašinājums - tajā sakrājas norītā barība, kas pēc brīža tiek izgrūsta uz āru, nemaz nenonākot kuņģī. Tāpēc slimie suņi strauji novājē. Beigu stadijās suņi vairs nespēj uzņemt pat ūdeni un regurgitē visu. Ir pamats uzskatīt, ka smagi slimie suņi cieš lielas sāpes. Parasti nāves cēlonis slimajiem suņiem ir aspirācijas pneimonija - atgrūstās barības masas tiek ierautas elpvadā un rodas plaušu iekaisums. Īpaši augsts aspirācijas pneimonijas risks ir brahiocefālisko šķirņu suņiem (pekinieši, franču, angļu buldogi, mopši u. c.). Diagnozi - barības vada paplašināšanās - var noteikt tikai ar rentgena palīdzību, tāpēc svarīgi veikt šo izmeklējumu.
Kas tiek darīts, lai noskaidrotu slimības cēloņus? Latvijas veterinārārstu biedrība (LVB) ir kontaktējusies ar Pārtikas un veterināro dienestu, Zemkopības ministriju un informējusi par situāciju. Izveidota darba grupa, lai kopīgi tiktu noskaidroti cēloņi.
Pašlaik notiek aktīvas konsultācijas ar Eiropas un ASV zinātniekiem un laboratorijām par iespējamo cēloņu izmeklēšanu. Mūsu šībrīža svarīgākais uzdevums ir savākt pēc iespējas plašu informāciju par katru saslimšanas gadījumu. LVB ir izveidojusi speciālas anketas, ko aizpilda visi veterinārārsti par katru aizdomīgo gadījumu, lai apkopotu pēc iespējas plašāku informāciju - suņa dzīvesveids, ēdināšana, lietotās zāles, papildbarības utt. Informācija nepieciešama slimības cēloņu noskaidrošanai. LVB mājaslapā www.lvb.lv ir publicēta anketa, ko lūdzam aizpildīt slimo un ar saslimšanu aizdomīgo suņu īpašniekiem.
*Veterinārārste, Universitātes Vetfonds