Savukārt attiecībā uz uzņēmējdarbības uzsākšanu, kas visu vecumu iedzīvotājiem var būt labs risinājums, kā tikt galā ar krīzes atstātajām sekām, Latvijas jaunieši izrāda stipri lielāku sparu nekā viņu vienaudži ES. No visiem aptaujātajiem Latvijā 9% norāda, ka savu biznesu jau ir uzsākuši, kamēr ES kopumā tādu jauniešu ir 5%. Tuvāko gadu laikā ķerties pie uzņēmējdarbības uzsākšanas grasās 27% Latvijas jauniešu, bet ES - tikai 17%. Skaidri un gaiši uz nevēlēšanos kļūt par uzņēmēju norāda apmēram puse Eiropas un tikai ceturtdaļa Latvijas respondentu.
Jānotic saviem spēkiem
«Domāju - pamēģināšu, tad jau redzēs, kā ies,» par lēmumu ķerties pie uzņēmējdarbības saka RTU doktorants Gundars Miezītis. Viņš iecerējis attīstīt biznesa ideju par jaunu brīvā laika pavadīšanas iespēju 2-5 cilvēku grupām Izbēgt no slazda, kas ļauj pārbaudīt atjautību un loģisko domāšanu. «Tā ir īpaši iekārtota telpa, kurā spēles dalībnieki tiek ieslēgti uz 45 minūtēm. Izmantojot telpā apslēptās norādes, mīklas, pavedienus, kā atrast noteiktus priekšmetus, viņiem jāspēj izkļūt ārā. Šī spēle online versijā internetā eksistē jau pasen, bet realitātē - ir ASV, ir citviet Eiropā un Āzijā, bet Latvijā nav. Pats šo spēli izmēģināju Ungārijā, tagad gribu arī pie mums kaut ko tādu uztaisīt,» Gundars stāsta.
Viņš ar savu ideju maija vidū izcīnīja uzvaru konkursā, kurā studenti sacentās par RTU Studentu biznesa inkubatora atbalstu visam 2014. gadam un naudas balvām no Swedbank. Otrajā vietā palika ideja ražot un tirgot lāzeršķiltavas, kas darbojas ar elektrību, trešajā - iecere izveidot universālu Facebook.com un Draugiem.lv sekotāju piesaistes aplikāciju maziem un vidējiem uzņēmumiem, bet kopumā RTU Studentu biznesa inkubatorā šogad tika uzņemti 10 uzņēmējdarbības sācēji. Gundars novērojis, ka katru gadu inkubatorā piesakās arvien vairāk studentu, tomēr ir arī daudzi, kas īsti netic, ka spēj izveidot savu biznesu. «Gribētos, lai studenti vairāk tic saviem spēkiem, kaut vai lai pamēģina. Es arī tikai pamēģināju, biju pārsteigts, ka dabūju 1. vietu. Pat vistrakākās idejas var tikt īstenotas.» Gundars uzskata, ka galvenais ir laba ideja. Ja tā ir, atrodas arī viss pārējais. Pašam lielākais izaicinājums patlaban esot telpu sameklēšana.
Motivē ienākumi?
To, ka studentu aktivitāte biznesa inkubatorā pieaug, apliecina arī Una Vorma, RTU Karjeras centra vadītāja. Jaunieši vēlas kļūt par uzņēmējiem, iespējams, iedvesmojas no citu biznesa uzsācēju veiksmes stāstiem, taču, kā U. Vorma novērojusi, daudzi tomēr nezina, ar ko sākt. «Tāpēc esam, lai palīdzētu. Sadarbojamies arī ar citu augstskolu biznesa inkubatoriem.»
Tas, ka jauniešu interese par uzņēmējdarbību palielinās, jūtams arī biznesa izglītības organizācijā Junior Achievement-Young Enterprise Latvia (JA-YE Latvia). «Par to var spriest pēc skolēnu mācību uzņēmumu skaita, kas ik gadu strauji aug. Pērn to bija ap 500, šogad vairāk par 700, kas ir liels lēciens,» stāsta JA-YE Latvia valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns. Viņaprāt, no valsts puses jādara viss, lai šī interese nepazustu un lai jaunieši to spētu materializēt dzīvē.
Tiesa, Latvijas jauniešu gatavību biznesam, salīdzinot ar vienaudžiem Eiropā, J. Krievāns tomēr komentē neviennozīmīgi: «Situāciju var vērtēt pēc valstu ekonomiskā stāvokļa. Jaunieši zina, cik viņu vecāki saņem, strādājot algotu darbu - Latvijā tā nauda bieži vien nav tāda, kādu viņi vēlētos sev. Uzņēmēju ienākumi izskatās labāk. Tāpēc pie mums jaunieši biznesu redz kā vienīgo iespēju sasniegt augstāku labklājības līmeni, kamēr Eiropā nav jābūt uzņēmējam, lai pietiekami labi pelnītu. Un vēl: viens ir gribēt sākt uzņēmējdarbību, otrs - tiešām dibināt uzņēmumu. Šajā ziņā mēs uz Eiropas fona neesam augstās pozīcijās. Mums par uzņēmējiem kļūst ap 2,4% iedzīvotāju, Eiropā - līdz 10%.»
Sarežģīti nav arguments
Iepriekš minētā aptauja rāda, ka Latvijas jauniešus biznesa sākšanas process tomēr biedē: 37% vēlas dibināt savu uzņēmumu, taču domā, ka tas ir pārāk sarežģīti. ES šādi domājošu jauniešu ir mazāk - 22%. Tiesa, it visur tikai pāris procenti aptaujāto teic, ka sarežģītība viņiem tiešām likusi pārtraukt uzsākto uzņēmējdarbību.
«Sarežģīti - ts ir vieglākais arguments. Iespējams, jaunieši iespaidojas no tā, ko dzird runājam sev apkārt. Salīdzinājumā ar Eiropu Latvijā dibināt uzņēmumu nebūt nav grūti,» saka J. Krievāns. «Drīzāk pie vainas ir ideju un uzņēmības trūkums, grūtības iegūt finansējumu.»
Arī U. Vorma piekrīt, ka uzņēmuma dibināšanā Latvijā nav nekā sarežģīta. Viņasprāt, lielākā aizķeršanās ir tieši finanses. «Ja gribas īstenot sarežģītākas, tehniskākas idejas, kas saistītas ar ražošanu, tad finanšu piesaiste ir lielākā problēma, ar ko jaunieši saskaras. Tāpēc bizness nereti tiek sākts paralēli pamatdarbam. Bankas biznesa uzsācējiem kredītu īpaši nedod, students arī ne vienmēr to ir spējīgs paņemt. Taču ir dažādi konkursi kā Ideju kauss un citi, ko jauniešiem var ieteikt - dalība tajos, protams, prasa piepūli, taču dod iespēju iegūt starta kapitālu.»