Svarīgi piebilst, ka šajā summā tiek iekļauti ieņēmumi budžetā arī no vīzām. Tomēr tas ir vienīgais konkrētais skaitlis, kas izskan saistībā ar TUA ietekmi uz budžetu. Reālos ieņēmumus no atļauju izsniegšanas aplēst ir grūti. «To izdarīt ir sarežģīti, jo jāskatās kompleksi, piemēram, konkrēta objekta būvnieki saņem algas, par ko tiek maksāti nodokļi. Tad var sākt skatīties, cik daudz būvniecībā tiek izmantoti Latvijā pirkti materiāli un tā tālāk,» Dienai stāsta Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Undīne Priekule atzīst, ka grozījumi, kas stājās spēkā no septembra, jau ir būtiski mazinājuši tendenci pirkt īpašumus Latvijā. Līdz šī gada septembrim, lai iegūtu termiņuzturēšanās atļauju apmaiņā pret nekustamo īpašumu, tam bija jāiztērē vismaz 72 000 eiro, turklāt varēja pirkt arī divus īpašumus, jo noteicošā bija kopējā iztērētā summa. Līdz ar grozījumiem īpašuma vērtības slieksnis tika paaugstināts līdz 250 000 eiro, un atļauts ir tikai viens īpašums. «Sākot no septembra, jauno iesniegumu ir diezgan maz - kopā tikai divdesmit deviņi. Iepriekš bija krietni vairāk. Statistikā pagaidām to izdalīt grūtāk, jo tagad vēl sniedz pieteikumus tie, kuri īpašumus nopirka, pirms stājās spēkā grozījumi,» Dienai stāsta U. Prikule.
Saeimā tiek vērtēts Nacionālās apvienības priekšlikums aizliegt izsniegt TUA pret īpašuma iegādi Krievijas pilsoņiem. Trauksmi par to sākuši celt būvniecības nozares pārstāvji, uzsverot, ka liegums izsniegt TUA pret nekustamā īpašuma iegādi Krievijas pilsoņiem radīs lielus zaudējumus valsts ekonomikai, jo īpaši būvniecības nozarei.
Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs aģentūrai LETA norādījis, ka jau tie grozījumi, kas stājās spēkā septembrī, Latvijas ekonomikai nodarījuši nopietnu kaitējumu. Turklāt jau runas vien par iespējamo aizliegumu Krievijas investoriem varētu aizbiedēt arī investorus no citām valstīm.
Būvuzņēmuma AB Build direktors Andris Bojārs LETA uzsvēra, ka grozījumi radīs jaunu bezdarba un maksātnespējas procesa vilni, kā arī uzņēmumu bankrotu. Viņš norādīja, ka cietīs arī pilsētu budžeti, īpaši izceļot Jūrmalu.
Dienai Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis viennozīmīgu atbildi par to, kādu ietekmi uz pilsētu atstātu iecerētās izmaiņas, nesniedz. Viņš norāda, ka izmaiņas pilsētas budžetu ietekmēs samērā maz, lielāku ietekmi varētu just valsts maks. «Mūs vairāk satrauc cits aspekts pilsētvides kontekstā - šobrīd dažādās būvniecības stadijās ir ap 20 projektu, kas, pieļaujam, orientēti uz maksātspējīgo pircēju, tostarp TUA potenciālo saņēmēju. Ja investīciju plūsma apstāsies, stagnēs gan pašu objektu pabeigšana, gan pieguļošo teritoriju un infrastruktūras sakārtošana. Grausti, būvbedres un nepabeigtas celtnes bojā pilsētas vaibstus, bet mums kā Latvijas vienīgajai kūrortpilsētai ar nozīmīgu tūrisma nozares daļu skaista un sakārtota pilsētvide ir ļoti svarīga,» norāda G. Truksnis.
Jaunākais apkopojums atklāj, ka kopš 2010. gada īpašumus apmaiņā pret TUA iegādājušies 10 620 Krievijas pilsoņu, 1124 Ķīnas un 1143 Ukrainas pilsoņi.