Piemēram, nupat publiskoto VK ziņojumu, kas atklāja, ka Ķekavas novada pašvaldībā divu gadu laikā nelikumīgi iztērēti 73 000 eiro, turklāt nav skaidrības vēl par pusotru miljonu, bijušais pašvaldības vadītājs Roberts Jurķis (Vienotība) nodēvēja par uzpūstu ziloni. Vēl skarbāk uz VK pārmetumiem reaģēja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas izteiktos pārmetumus, ka brīvosta nav ieviesusi virkni ieteikumu un L. Loginova atrašanās amatā nav attaisnojama, viņš nodēvēja par murgiem. Saudzīgākā formā, bet līdzīgu attieksmi pret ziņojumiem izrādījusi ne viena vien pašvaldība vai tās kapitālsabiedrība.
VK pārstāve Ilva Liepiņa-Milzarāja Dienai norāda, ka pašvaldības un to kapitālsabiedrības pēc revīzijas noteiktajiem ierosinājumiem visbiežāk lūdz termiņa pagarinājumu, lai sakārtotu pārvaldību. «Atsevišķām pašvaldībām šie pagarinājumi ir ievērojami, un to rīcība neliecina par vēlmi novērst konstatētos trūkumus. Noteiktajos termiņos nav izdevies ieviest arī ieteikumus, kas vērsti uz kapitālsabiedrību darbošanās pārtraukšanu tādās jomās, kas nav saistītas ar pašvaldības funkciju īstenošanu. Tāpat bieži tiek ignorēti ieteikumi, kas vērsti uz iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanu, lai novērstu līdzekļu nelikumīgu izlietojumu,» atklāj I. Liepiņa-Milzarāja. Pašvaldību attieksmi pret kontrolējošo institūciju aizrādījumiem varētu uzlabot «reāla atbildīgās ministrijas iesaistīšanās pārkāpumu izvērtēšanā un tai sekojošā konkrētā rīcībā». Viņa uzsver, ka nozīmīgu atbalstu sniegtu arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).
Tomēr izskatās, ka to tik viegli iegūt vis neizdosies. Kā Dienai norāda LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis, viņu neapmierina, ka VK vērtē līdzekļu tērēšanas lietderību. «Piekrītu, ka var vērtēt likumību un procedūru, bet lietderību gan ne. Kas vienam ir lietderīgs, citam var nebūt. Tas būtu jāvērtē policijai, nevis VK. Tas ir diskutabli, un tāpēc pēc visiem tiem skaļajiem paziņojumiem nav īsti nekādu rezultātu,» klāsta A. Jaunsleinis.
Jautāts, vai VK pārmetumi Ķekavas pašvaldībai, piemēram, par komandējumiem uz sporta spēlēm Turcijā, nebija pamatoti, LPS vadītājs atbild: «Viņiem tā ir sadraudzība. Mēs jau nezinām kontekstu.» Viņš norāda, ka Latvija nedrīkst uzvesties kā deviņdesmitajos gados, kad pašvaldībām nebija līdzekļu, lai delegāciju līmenī izbrauktu ārpus valsts: «Šodien uz Latviju skatās kā uz Eiropas Savienības dalībvalsti. Mums ir pienākumi, kas jāveic, tas galu galā ir valsts prestižs.»
Tāpat A. Jaunsleinis iebilst arī pret citiem VK pārmetumiem, piemēram, automašīnu izmantošanu privātām vajadzībām. «Kas ir privātas vajadzības? Piemēram, ja pašvaldības vadītājs nedēļas nogalē piedalās kaut kādās krīzes situācijās, tās skaitās privātās vajadzības, jo ir ārpus darba laika. Mēs taču tiem cilvēkiem neko nemaksājam par darbu brīvdienās,» viņš norāda.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Romāns Naudiņš (NA) ir pretējās domās un norāda, ka bez VK kontroles viss aizietu pašplūsmā. «Man ir žēl, ka par nodokļu maksātāju naudu tādā veidā tiek saimniekots,» teic R. Naudiņš. Uz jautājumu, kāpēc VK ieteikumi tiek ņemti vērā kūtri, viņš atbild: «Tā ir vēlētāju attieksme. Pienāk vēlēšanas, un cilvēki tāpat balso par šo personu, kaut gan ir konstatēta viņa nesaimnieciska rīcība.»
Ministrs gan esot gatavs iesaistīties problēmas risināšanā. «Ja VK mums var iesniegt ieteikumus, kādā veidā piešķirt lielāku juridisku spēku šiem ziņojumiem, mēs esam atvērti. Tādā veidā varbūt mēs varētu likt atbildēt politiķiem par nesaimniecisku rīcību ar nodokļu maksātāju naudu,» uzsver R. Naudiņš.