(Kādu brīdi domā)… Neitralitāte, objektivitāte, kvalitatīva žurnālistika, ātrums, kur tas būtu vajadzīgs…
Tās jūs tagad izdomājāt vai tās kaut kur uzrakstītas?
Lieliem burtiem pie sienas redakcijā.
Jums ir ētikas kodekss?
Nē. Mums ir vērtības. Principi, kuriem uzmest acis. Mēs par kodeksu esam domājuši, bet īstenībā tāds nav bijis vajadzīgs.
Jums nav vajadzīgs arī preses likums, jo pēc šī likuma portāls īsti nemaz neskaitās masu informācijas līdzeklis, ja nav īpaši reģistrējies.
Tas, kāpēc vajadzīgs normatīvais ietvars, ir potenciālās konfliktu situācijas. Tā konfliktu daļa, kas, piemēram, skar goda un cieņas aizskārumu, ir diezgan skaidri risināma caur judikatūras precedentiem. Visu to var atrisināt bez medija (masu informācijas līdzekļa) statusa gan situācijās, kas skar mūs kā žurnālistus, gan tajos gadījumos, kad esam bijuši kā platforma «tautas balsij» - komentētājiem, zagtu bildīšu publicētājiem u. tml. Nākamā lieta, kur varētu būt potenciāla konfliktsituācija, ir žurnālistu tiesības. Tur kaut kā es neatceros nevienu gadījumu, kad kāds nostātos principiālā pozā. Visās iestādēs ar mums rēķinās kā de facto masu informācijas līdzekli. Savukārt tos gadījumus, kad žurnālistu cunftei savstarpēji jānāk palīgā, risina Latvijas Žurnālistu asociācijas pastāvēšana, kur daudzi no mūsu reportieriem arī iestājušies.
…formāli nebūdami žurnālisti.
Es apšaubu šo dalījumu.
Citiem vārdiem - bez preses likuma var iztikt.
Jā un nē. Nenāktu par ļaunu kādi stingrāki reglamentējošāki nosacījumi, kuri mums būtu izdevīgāki, kuri spiestu kādiem jaunajiem un jocīgajiem ievērot kaut kādus principus, kurus viņi šobrīd neievēro tāpēc, ka tie nekur nav rakstīti un neviens no viņiem tādus nepieprasa. Pārsvarā tas saistīts ar legāla satura publicēšanu - legālas fotogrāfijas, videomateriāli u. tml.
Kurā vietā niknāki komentētāji - krievu vai latviešu Delfos?
Es domāju, ka krievu, tāpēc ka viņi ir vairāk vīlušies. Komentētājs neatspoguļo sabiedrību, bet tās aizvainoto un vīlušos daļu.
Vai jūtat t. s. Kremļa troļļu ietekmi komentāros?
Nelietosim viņu gadījumā vārdu «ietekme», tāpēc ka no portāla Delfi kopējā apmeklētāju skaita 5-7% ir tie, kuri ielien paskatīties, kas notiek komentāros. Ja kāds FSB (Krievijas Federālais drošības dienests - aut. piez.) domā, ka var noskaņot latviešu tautu tā, kā viņam vajag, izmantojot interneta komentārus, tad tas ir dārgs, neefektīvs un jocīgs veids. Par ietekmi es negribētu runāt. Par klātesamību - protams. Katru rītu pietiek izlikt atslēgas vārdus kā Ilvess, Grībauskaite, Donbass u. tml., viņi ir momentā iekšā, tādi aizdomīgie lauzītā latviešu valodā, zem it kā latviskiem «nikiem»… ļoti viegli atšifrējami.
Vairāk domāju krievisko auditorijas daļu.
Vismazāk viņi šeit grib kaut kādu Donbasu. Vienlaikus, kā mēs to labi redzam, viņi skeptiskāk skatās uz mums pašsaprotamām Eiropas vērtībām. Uzvaras svētku gājiens vēl nav nekas pretvalstisks.
Pamanīju virsrakstu Delfos saistībā ar 9. maiju - «Šorīt Rīgā, tāpat kā visā Krievijā, sākās 9. maija notikumi»…
Tas nebija virsraksts, bet pirmais teikums. Tas nebija labi izvēlēts, mazliet pārkāpa ziņas neitralitāti. Protams, tas bija domāts ironiski un vēlāk teksts tika izlabots, pēc tam, kad lasītāji uz to norādīja.
Biju izbrīnījies, ka rus.Delfi nav kultūras sadaļas.
Štrunts par to, ka rus.Delfi nav kultūras sadaļas. Daudziem tādas ir tikai tāpēc, ka ir publiskais finansējums.
Neesat snieguši pieteikumus publiskajam finansējumam.
Esam rakstījuši projektus, bet atstājuši pusratā, jo pienāca signāli, ka mēs tos nedabūsim… ja mums ir ar ko lepoties, tad mēs ilgu laiku bijām vienīgie, kuri kultūras sadaļu, lai arī nelielu, tomēr par saviem līdzekļiem uzturam.
Ja pateicāt, ar ko lepojaties, līdzsvaram vajadzētu arī, ar ko negribētu lepoties.
Lielākā kļūda, pat konceptuāla, bija laikā no 2005. līdz 2011. gadam, kad mēs faktiski vispār nepievērsām uzmanību modernizācijas un lietotāju labsajūtas lietām - dizains, bildes utt. Rezultātā izauga vesela paaudze, kura par savu pirmās izvēles mediju uztvēra mūsu konkurentus, «jo tie Delfi tak ir tie senilie». Pēdējos trīs gadus melnu muti strādājam, lai dabūtu atpakaļ. Ja tad nebūtu «noluņojušies», būtu daudz labāk.
Vai jums ir zvanījuši un lūguši/ieteikuši nepublicēt konkrētus materiālus?
Tāda gadījuma īsti nav bijis. Ir lūguši, bet esam argumentējuši savu pozīciju un materiālu publicējuši.
…un otrādi - ļoti lūgts materiālu publicēt.
Te jāpiemin, ka pirms pāris nedēļām pārtraucām sadarbību ar publicistu Lato Lapsu. Es negribētu skaidrot motivāciju, jo oponentus tāpat nepārliecinās. Katrā ziņā radās iespaids, ka autoram caur šo publikāciju varētu būt kārtojami kādi savi rēķini.
Paldies par sarunu!