Aizvien vairāk saprotu, ka, ejot tajā pavadā, kas patlaban tiek piedāvāta sabiedrībai, ir jābūt ļoti uzmanīgam, un tas attiecas gan uz piedāvāto Latvijā, gan plašākā nozīmē. Skaidrs, ka mums katram - gan indivīdam, gan uzņēmumam - ir jāizdzīvo pašreizējos apstākļos un jāatrod veidi attīstībai, radot ko jaunu un veselīgu. Pašreizējā sistēma joprojām ir slima pēc būtības, un krīze ir tikai slimības ārējā izpausme. Personiski esmu dzirdējis Austrumu gudros sakām, ka pavisam senos laikos cilvēki nav pazinuši ļoti daudz tagad sastopamu slimību. No kurienes tad šīs slimības radušās? Vai tas nav tāpēc, ka sen jau dzīvojam, neievērodami dabas likumus? Manuprāt, tas pats ir ar sociālajām slimībām - alkatību, varaskāri, divkosību, tas ir, dabas likumu neievērošanu.
Šogad apritēs 20 gadu, kopš 4.maijā pasludināja Latvijas neatkarību. Un visus šos gadus mūsu valsts attīstību lielā mērā ir veidojusi tā sabiedriskā doma, kura vadījusies pēc padomju sistēmas dubultās morāles. Komunistiskā partija sludināja vienas idejas, dzīvē notika kas cits. Par problēmām skaļi nerunāja, tās tika pabāztas zem ūdens.
Tieši tāpat bieži notiek arī pašlaik. Lai ielūkojamies kaut vai skolās. Skolotāji daudzviet, saņemot mazu algu, tēlo, ka viņi māca mūsdienīgi, un skolēni izliekas, ka viņi apgūst zinības. Arī augstskolās novērots plaģiāts - darbu pirkšana, pārdošana. Vieni tēlo, ka sniedz jaunākās zināšanas, otri pārliecinoši izliekas, ka studē. Abas puses ir apmierinātas. Prezidents un valdības vadītājs uzrunā mudina maksāt nodokļus, bet reālajā dzīvē liela daļa domā, kādā veidā to nedarīt. Virkne politiķu raujas pie varas, lai kalpotu tautai, bet pamatā kalpo sev - un tas ir vien sabiedrības spogulis. Tā ir dubultā morāle, kas turpinās, - apziņas slimība, kas nāk no pusgadsimtu ilgušās padomju sistēmas, un tās izveseļošanos neveicina arī neviennozīmīgās Rietumu vērtības un metodes.
Nesaskatu nekādu iespēju mēģināt frontāli un no augšas pārveidot šo murgaino sistēmu. Daudzi nesaskata. Manuprāt, ir jārāda priekšzīme, kā dzīvot, lai pasīvākajiem sabiedrības locekļiem paveras izvēles iespējas - turpināt šo murgu vai pievienoties kaut kam veselīgam. Mainīt valsti ir pilnīgi bezcerīgi, mēs varam mainīt vienīgi paši sevi - mēs katrs par sevi arī esam valsts. Ja katrs individuāli izvēlēsimies veselīgas dzīves pamatus - pareizi barosim savu ķermeni, atturoties no mākslīgās produkcijas, ievērosim dienas režīmu, pielāgojoties saules ritmam, vismaz stundu dienā nodarbosimies ar savu ķermeni, pēc iespējas mazāk stresosim -, mēs katrs kā indivīds būsim radikāli veselīgāki un pragmatiski domājoši. Esmu gatavs saderēt ar jebkuru, kurš ir gatavs padzīvot šādā režīmā, ka pēc gada viņam būs mainījusies domāšana un dzīvē daudz kas būs uzlabojies.
Šo pārliecību neesmu aizņēmies, bet gan pats apguvis. Esmu tāds pats sabiedrības loceklis kā citi, tikai man nekad nav bijušas problēmas ar ekonomisko patstāvību. Kopš bērnu dienām man ir bijis skaidrs, ka nauda ir jānopelna un ka varu iztērēt tikai tik, cik esmu nopelnījis. Tomēr 20 gadu biznesā - tās ir nemitīgas pārslodzes, sava ķermeņa pakļaušana neveselīgam dzīvesveidam. Tagad saprotu, ka visam, pat ķermenim, ir savas robežas. Esmu pārgājis uz pilnīgi veselīgu pārtiku, turos pie dabiska dzīves ritma, cenšos neuztraukties par nevajadzīgām lietām. Esmu tikai pašā, pašā ceļa sākumā, bet manī viss pakāpeniski kārtojas, daudz kas kļūst skaidrāks un saprotamāks.
Ja katrs no mums - līdz ar to arī sabiedrība kopumā - būs veselīgāks, samazināsies krietna daļa izdevumu. Mums vairs nebūs jātērē nauda medicīnas biznesam, kas sabiedrību bieži nozāļo, biedē ar cūku gripu un tamlīdzīgām epidēmijām. Turklāt veselīgs dzīvesveids tuvina dabai, un pašlaik laukos ir iespējams itin vienkārši nopirkt gan māju, gan zemi, un tas ir atspēriena punkts. Tu vari izaudzēt pats, tev nav jāskrien, jātērē un jāorientējas uz aizņemtu naudu. Ir vēl arī daudz citu ieguvumu. Protams, vienmēr paliks lielie uzņēmumi, vienmēr būs cilvēki, kas tajos strādās, taču es runāju par nācijas veselīgo pamatu.
Lai šis pamats, kas spējīgs pastāvēt pats par sevi, izveidotos, paies gadi - desmit un varbūt pat divdesmit. Tikai tad dabiskā veidā ieraudzīsim citu valdību un Saeimu - veselīgāku un saprātīgāku. Cilvēks, kurš pats sevi uztur, ir gatavs uzņemties atbildību par savu dzīvi, par savu ģimeni, kļūst pastāvīgs savā domāšanā un spēj veidot veselīgu valsti, kas nevis aizņemas, bet dzīvo par tiem līdzekļiem, ko nopelna.
Diemžēl lielākā daļa mūsu valsts pārvaldītāju ir sabiedrības spogulis. Ja sabiedrībā saimniekot pratēju procentuāli ir ļoti maz, to skaits valsts institūcijās arī ir mazākumā. Tur pārsvarā ir kalpotāju pārstāvji, kalpi, kas spēj pieņemt no šīs apziņas izrietošus lēmumus. Viņi nevis paši saimnieko valstī, bet kalpo kādam un izsaimnieko šo valsti. Līdz ar to arī donoriem un partneriem ir iespējas paverdzināt mūs ekonomiski, un dubultā morāle pagaidām turpinās.