Novembra sākumā kļūs zināmi Ekonomikas ministrijas izsludinātā iepirkuma konkursa rezultāti par Latvijas paviljona celtniecību uz šonedēļ pabeigtajiem betona pamatiem ekspozīcijas teritorijā Milānā. «Laika vairs nav daudz,» piebilst Miķelis Putrāms. Pasaulē lielākā starptautiskā izstāde Itālijas pilsētā tiks atklāta nākamā gada 1. maijā, un tās pamattēma būs Paēdināt planētu. Enerģija dzīvei. Latvijas izvēlētā apakštēma ir Pārtika un kultūra labākam dzīvesveidam, un tā pieteiks sevi ar vadmotīvu Latvia - Nature inside. Par paviljona saturu atbild Positivus Event ar Ģirtu Majoru vadībā.
Zemzaru telpa
Latvijas paviljons tiks veidots kā kupls, zaļojošs ozols, kas «izaugs» netālu no izstādes galvenās ieejas (saskaņā ar Expo organizatoru prognozēm to izmantos vismaz 60 procentu apmeklētāju). Zem koka zariem būs plaša ekspozīcijas telpa, kuras vidū atradīsies informācijas centrs un lete. Uz tās tiks servēti Latvijas slow food labumi. Tālākajā pavēnī būs amfiteātris, kur piesēst koncertos vai citos pasākumos. Tie, kuriem radīsies papildu interese par Latviju, varēs nokāpt sakņu daļā, kur būs ierīkota izstāžu telpa, un caur suvenīru veikalu iziet ārā. Ozola lapotne darbosies kā neliels konferenču centrs.
«Stumbrā ir divas kāpņu telpas,» Miķelis Putrāms norāda uz maketu, kas mērogā viens pret 50 sniedz ieskatu Latvijas paviljona arhitektūrā. Uz tā trepēm ir izvietoti trauki, kuros no lapotnes pilēs ūdens, - tas atbalsosies un ierakstīsies kopējā skaņu pasaulē, pie kuras radīšanas strādā Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Sigvards Kļava un jauno mediju mākslinieks Voldemārs Johansons. Savukārt iekšpusē tiks smidzināts mitrums, lai izstādes apmeklētājiem sniegtu veldzējumu Itālijas karstajā klimatā.
Pasākuma sakne
Miķelis Putrāms uzskata, ka World Expo 2015 ir ļoti pretrunīgs pasākums: no vienas puses, tā rīkotāji itālieši visu valstu paviljonu celtniecības uzstādījumos manifestē ilgtspējības idejas - dalībniekiem ir jārēķinās ar ierobežotu elektrības padevi, jāuzkrāj lietusūdens un jāievēro citi nosacījumi -, bet, no otras puses, šī starptautiskā izstāde kā tāda jau pašā saknē ir vērsta uz īslaicīgumu. Milānā uzbūvētā World Expo pilsēta, kura sastāvēs no 147 valstu paviljoniem un aizņems vairāk nekā miljons kvadrātmetru lielu teritoriju, tiks demontēta 31. oktobrī.
«Uz pusgadu radīt šādu celtni būtu izšķērdība,» par telpu ar koku teic arhitekts. Tieši šī iemesla dēļ viņiem ir bijis ļoti svarīgi uzprojektēt tādu paviljonu, ar kuru nevis pazīmēties ārzemniekiem un vēlāk to izmest miskastē, bet kuram pēc starptautiskās izstādes noslēguma varētu atrast izmantojumu tepat Latvijā, jo tikai tādā gadījumā atmaksājas šajā pasākumā ieguldītie līdzekļi. Latvijas dalība World Expo kopumā izmaksās 5,6 miljonus eiro, kas tiek segti no valsts budžeta. «Demonstrēt pašapziņu un nopietnību, nevis mēģināt dancot pēc citu - patīk/nepatīk - stabules,» akcentē Miķelis Putrāms.
Kultūras lapotne
Viens no paviljona ekspozīcijas mērķiem ir stiprināt Latvijas kā ekoloģiski tīras valsts tēlu. «Mūsu galvenā priekšrocība ir, ka mēs neesam sabojājuši savu ekosistēmu,» norāda arhitekts. Viņš piebilst, ka lauksaimniecības lielvalstis ir noplicinājušas lielu daļu savu lauku, uz kuriem neviens vairs negrib braukt atpūsties. Viņi tagad domā, kā atgriezties pie mazajām saimniecībām - pie bioloģiskās daudzveidības. «Pie mums 50 kilometru no Rīgas var izbaudīt dabu, par kādu jebkurā Eiropas valstī varētu pabrīnīties,» saka Miķelis Putrāms.
Latvijas paviljons atgādinās arī par mūsu valsts bagātajām kultūras tradīcijām. Arhitekts min interesantu faktu, ka Dziesmu svētku karogā ar zīda pavedieniem ir izšūta bilde, kas rāda «zem liela un veca ozola apsūnojušu un ar kuplu lapu vītni pušķotu altāri» - tā par šo karogu savulaik rakstījis latviešu sabiedriskais darbinieks Rihards Kārlis Tomsons. Šī būs trešā reize, kad Latvija piedalās starptautiskajā izstādē World Expo. Pirms pieciem gadiem Šanhajā mūsu valsti prezentēja Aerodium vēja tunelis. Vairāk informācijas par aktuālo pasākumu var lasīt www.expo2015.org.