Viņš pieļāva - ja šāda vienošanās tiktu panākta, varētu runāt par sadarbību ar citām labējām partijām. Tām varētu būt arī potenciālie saraksta līderi. Kā tādu viņš redz, piemēram, Latvijas Reģionu apvienības valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru.
Latvisko partiju sašķeltība un tas, ka šiem spēkiem grūti atrast spēcīgas pirmās personas Rīgas domes vēlēšanās, pēc A. Kampara domām, ir novedis pie pašreizējās politiskās situācijas Rīgā. Jau otro sasaukumu pašvaldībā valda Saskaņa un tās sabiedrotie no partijas Gods kalpot Rīgai (iepriekšējā sasaukumā - LPP/LC). Valdības koalīcijas partiju populārākie politiķi strādā Saeimā, valdībā vai Eiropas Parlamentā, tāpēc tām pirms vēlēšanām bijušas zināmas grūtības atrast cilvēkus, kuri gribētu būt komandas vadībā, jo neviens nevēlas atstāt vietu augstākajā varā un startēt pašvaldību vēlēšanās. Partiju izvairīgās atbildes uz jautājumu, kurš šoreiz varētu būt to mēra kandidāts, liecina, ka šīs vēlēšanas nebūs izņēmums.
Ar premjera vārdu
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Dienai sacīja - ZZS jau ir paziņojusi, ka Rīgas domes vēlēšanās startēs atsevišķi. Atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām, kad ZZS pieteica divas - Latvijas Zemnieku savienības (LZS) un Latvijas Zaļās partijas (LZP) - komandas, šoreiz tai būs viens saraksts. LZS 2013. gada vēlēšanās ieguva 1,88% balsu, LZP - 3,99%, kas kopā būtu vairāk nekā iekļūšanai domē nepieciešamie pieci procenti. Līdzīgi latvisko partiju vēlētāju balsis tika pazaudētas un sadalītas starp vēlēšanu veiksminiekiem arī 2009. gadā, kad domē neiekļuva Tautas partija, LSDSP, Visu Latvijai!, ZZS un arī Sabiedrība citai politikai, kurai pietrūka pavisam nedaudz.
Jau vairākus sasaukumus reģionu pašvaldībās plaši pārstāvētajiem zaļajiem zemniekiem nav izdevies iekļūt Rīgas domē. Uz vaicāto, kas liek domāt, ka šoreiz būs citādi, A. Brigmanis atbildēja: «Tagad mēs startēsim kā premjera partija.» Jāatgādina, ka drīz pēc stāšanās amatā premjers Māris Kučinskis (ZZS) Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē paziņoja, ka «ir pilnīgi nepieciešama sadarbība starp valdību un Rīgas pašvaldību». LPS domes sēdē toreiz līdzās LPS vadībai sēdēja premjers, vairāki viņa valdības ministri un arī Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa), kuram todien bija arī divpusēja tikšanās ar valdības vadītāju. Kopš valdībā pie varas ir vieni politiskie spēki, bet Rīgas domē - citi, tas bija pamanāms pavērsiens. ZZS sev izšķirīgos balsojumos ir spējusi vienoties ar Saskaņu par atbalstu arī Saeimā.
Uz vaicāto, vai ZZS būtu gatava parakstīt pirms vēlēšanām vienošanos ar citām labējām partijām, ka tā neies kopā ar Saskaņu Rīgas domē, A. Brigmanis atbildēja, ka neredzot pamatu tādam rakstiskam līgumam. Viņaprāt, tas esot provokatīvs uzstādījums, jo ZZS jau esot pateikusi, ka būs koalīcijā ar labējām partijām. Tāpat A. Brigmanis uzskata, ka katrai sevi cienošai partijai ir jāspēj startēt vēlēšanās atsevišķi, «kopīgu sarakstu parasti grib tie, kuri vēlas kādam pieslieties, jo nejūtas pārliecināti par sevi».
Ameriku rosīšanās nebiedē
Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) ir atvērtāka Vienotības piedāvājumam, jo pati vairākkārt agrāk ir izteikusi līdzīgu priekšlikumu. Rīgas domes frakcijas vadītājs Dainis Locis (NA), paužot personīgo viedokli, kas daļēji saskan ar valdes sēdē izteiktajām kolēģu domām, Dienai sacīja - NA uzskata, ka ir jābūt plašam labējo partiju sarakstam, kura veidotāji spēj atrast līderi, kas ir gatavs šos politiskos spēkus vienot. Ja par šādu sarakstu nevar vienoties, pirms vēlēšanām labējām partijām būtu labi parakstīt vienošanos, ka tās neies kopā ar Saskaņu, ja tās saraksts neiegūst vairākumu. Savukārt mēra kandidātu deleģētu partija, kurai ir visvairāk mandātu.
Vienotības Rīgas domes frakcijas vadītāja Sarmīte Ēlerte uzskata, ka vispirms par sadarbību būtu jāvienojas Vienotībai un Nacionālajai apvienībai, kuras ir vienīgās tagad domē pārstāvētās labējās partijas. Pēc tam varētu kopīgi lemt, vai aicināt vēl kādu politisko spēku. ZZS lēmumu startēt atsevišķi S. Ēlerte vērtē kā «apzinātu vai neapzinātu spēlēšanu par labu Saskaņai», kura arī 2013. gada vēlēšanās bija ieguvēja no tā, ka labējo partiju balsis bija sašķaidītas. A. Kampars savukārt teica: «Var saprast ZZS vīzdegunību, bet arī viņiem nav spilgta līdera Rīgā, un attiecībā uz ZZS es vēl nemestu plinti krūmos.»
Latvijas Reģionu apvienības vadītājs M. Bondars, paužot personīgo viedokli, atbalsta nepieciešamību vienoties par vairāku partiju kopīgu sarakstu Rīgā, «ja ir vēlme sastādīt nopietnu konkurenci tagad pie varas esošajiem». Taču viņš vairāk domā par labēji centriskiem spēkiem - ZZS, Vienotību, LRA un arī Latvijas attīstībai -, uzskatot, ka Nacionālajai apvienībai ir savs stabils vēlētājs un tā var startēt atsevišķi. Uz jautājumu, vai viņš piekristu kļūt par apvienotā saraksta mēra kandidātu, M. Bondars nebija gatavs atbildēt.
Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) uz rosīšanos labējo partiju spārnā raugās mierīgi. «Tā ir drusku ārišķīga sabiedrisko attiecību akcija ar mērķi nogāzt Ušakovu un Ameriku, bet tas ir nedaudz par seklu,» sacīja A. Ameriks, kurš sagaida no konkurentiem programmatisku piedāvājumu. Uz vaicāto, vai ar kādu labējo partiju tagad valdošie varētu sadarboties nākamajā domē, A. Ameriks atbildēja, ka «par Rīgas problemātiku mums jau tagad ir normāla sadarbība ar Nacionālo apvienību». Ar Vienotību esot citādi, jo tā esot kašķīga. Tāpat ar Askoldu Kļaviņu, kurš varētu būt viens no ZZS saraksta līderiem, A. Amerikam esot laba sadarbības pieredze, kad politiķis līdz ievēlēšanai Saeimā vadīja pašvaldības Vides pārvaldi. Vicemērs vēl piebilda, ka viņa vadītā partija Gods kalpot Rīgai arī piederot pie latviskajiem politiskajiem spēkiem.