Šopavasar ievēlētais N. Maduro, kurš realizē sava priekšgājēja - aizsaulē aizgājušā Ugo Čavesa - iedibināto «XXI gadsimta sociālisma» kursu, uzstāj, ka viņa pilnvaru paplašināšana nepieciešama, lai naftas rezervēm visbagātākā valsts spētu izkulties no dziļās ekonomiskās bedres. Opozīcija uzskata, ka prezidents tikai vēlas sagrābt varu.
Sēž uz naftas adatas
Venecuēla martā atvadījās no tautā mīlētā un 14 gadu valdījušā U. Čavesa, kurš savas prezidentūras gados ar vērienu izlietoja naftas ienestos līdzekļus, lai miljoniem venecuēliešu nodrošinātu bezmaksas veselības aprūpi un realizētu dažādas sociālās programmas.
Viņš arī dāsni piešķīra finansējumu citām Latīņamerikas valstīm, pirmām kārtām jau Kubai, kura joprojām tic sociālismam un nolād tā lielāko ienaidnieku - ASV.
Pārmērīgie tēriņi un uzsēšanās uz naftas adatas noveda pie tā, ka valsts ekonomiku ietekmē naftas cenas izmaiņas. Neattīstītās rūpniecības dēļ Venecuēla 70% patērēto produktu importē vai ražo no ievestām izejvielām, tāpēc valstij akūti trūkst ārvalstu cietās valūtas un uzņēmumi nespēj pasūtīt importa preces.
Tas savukārt ir radījis pārtikas un citu pirmās nepieciešamības preču deficītu. Piemēram, maijā valdība piešķīra 79 miljonus dolāru (41 miljons latu) 50 miljonu tualetes papīra ruļļu iegādei. Valstī ir augsta inflācija, kas kopš gada sākuma bija 29%, bet šomēnes uzšāvusies jau līdz 54%, vēsta BBC.
Valdība Venecuēlas ekonomiskajās nedienās vaino nevis pašu saimniekošanu, bet politisko opozīciju un privātos uzņēmumus, kuriem N. Maduro ir pieteicis «ekonomisko karu».
Atlaides sadzīves tehnikai
N. Maduro vēl pirms parlamenta piešķirtajām pilnvarām pamatīgi atvēzējās, lai cīnītos pret «barbariskajiem kapitālistu parazītiem». Novembra sākumā prezidents pavēlēja armijai pārņemt kontroli pār valstī lielāko sadzīves tehnikas veikalu ķēdi un panākt, ka preces pārdod ar milzīgām atlaidēm. «Lai nekas nepaliek plauktos,» paziņoja N. Maduro.
Valdība arī citiem mazumtirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem likusi samazināt cenas pat par 60%. Pēdējās nedēļās policija ir arestējusi desmitiem uzņēmēju, kuri ir apsūdzēti spekulācijā un slepenu preču uzkrājumu veidošanā.
Ekonomisti norāda, ka preču augstās cenas ir pašsaprotamas, jo valdības stingrās ārvalstu valūtas kontroles dēļ uzņēmēji, kuriem jānorēķinās par importu, spiesti iegādāties, piemēram, ASV dolārus par daudz augstāku cenu melnajā tirgū.
Pirmais likums, ko bez parlamenta starpniecības plāno ieviest N. Maduro, noteiks, ka privātuzņēmēji varēs gūt peļņu robežās no 15% līdz 30%, raksta The Washington Post. Tuvākajā laikā arī izveidos institūciju, kas uzraudzīs tirdzniecību ar dolāriem.
Prezidenta pretinieki domā, ka viņam piešķirtās plašās pilnvaras paredzētas, lai spodrinātu Sociālistu partijas tēlu pirms municipālajām vēlēšanām decembrī un vērstos pret opozīciju. «Tautai ir jāliek noticēt, ka Nikolasa Maduro valdība nav lielākā vaininiece ekonomiskajās un sociālajās problēmās, ar kurām cīnās venecuēlieši,» paziņojusi lielākā opozīcijas partija Demokrātiskais vienotības saraksts.