Jāatgādina, ka 2013. gadā valdība nolēma veidot Attīstības finanšu institūciju (AFI), apvienojot trīs valstij piederošas finanšu attīstības institūcijas - Lauku atbalsta fondu (LAF), Latvijas Garantiju aģentūru (LGA) un Attīstības finanšu institūciju Altum. Savukārt pērn vasarā valdība lēma par visu minēto uzņēmumu reorganizāciju, tās pievienojot AFI.
Kad notika pirmā diskusija par apvienošanās modeli, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera rīkoja sanāksmi, kurā piedalījās toreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) un toreizējais finanšu ministrs Andris Vilks (V). Uzņēmēju vēlme bija, lai netiktu veidota milzīga birokrātiska struktūra, bet lai būtu neliela, elastīga un efektīva struktūra. Toreiz uzņēmējiem valsts amatpersonas sacīja: «Neuztraucieties, mēs pie tā strādājam», bet sarunu turpinājums nesekoja. Esam nonākuši pie tā, ka Latvijas Komercbanku asociācija (LKA), Biznesa eņģeļu asociācija, kā arī citas nozaru organizācijas ar lielām bažām raugās uz situāciju un nesaprot, kas notiks tālāk, vai sistēma turpinās strādāt kā līdz šim, vai būs uzlabojumi. Tas, ka valsts atbalsts uzņēmējiem konsolidēts vienās rokās, nevis trijās dažādās organizācijās, ir pluss, bet uzskatu, ka trūkst kvalitatīvas uzņēmēju un valsts amatpersonas diskusijas par to, kādam šim atbalstam jābūt.
Ja trūkst diskusijas, tad varbūt arī paši uzņēmēji nepietiekami mudina valsts amatpersonas uz sarunu?
Saistībā ar pašreizējo situāciju un AFI tapšanas gaitu solījumi uzņēmējiem netiek izpildīti. AFI likumā ielikts punkts, ka pie Attīstības finanšu institūcijas kopā ar nevalstiskajām uzņēmēju organizācijām tiks veidota uzņēmēju konsultatīvā padome, kas palīdzēs koordinēt procesu un dos ieteikumus. Šī likuma sadaļa patlaban netiek pildīta. Ir aizmirsts galvenais mērķis, kāpēc mēs šo reorganizāciju veicām.
Galvenajam mērķim vajadzētu būt palīdzībai uzņēmējiem.
Jā, bet pārveide notiek vienā laikā ar jaunā Eiropas Savienības struktūrfondu apguves perioda sākumu, kas ir īpaši svarīgs brīdis dialoga veidošanai. Tagad pastāv reāls risks, ka par pusotru diviem gadiem varētu aizkavēties struktūrfondu apguve.
Tieši kurā posmā iespējama ES struktūrfondu apguves kavēšanās?
Kopumā struktūrfondu piešķiršana finanšu instrumentos notiek, balstoties uz tirgus nepilnību analīzi. Ekonomikas ministrija (EM) koordinē pētījumu dažādās uzņēmējdarbības jomās. Rezultāts ir komplekss pētījums par to, ar kādiem finanšu instrumentiem un kurās jomās mēs varam uzņēmumiem palīdzēt. Tas ir bāzes dokuments plānošanas periodam, uz kuru pamatojoties rekomendāciju formā tiek noteikts, kādi būtu vēlamie finanšu instrumenti. Pēc tam EM kopā ar Finanšu ministriju (FM) izstrādā programmu un, sadarbojoties ar LKA un citām asociācijām, izstrādā nosacījumus, uz kuriem pamatojoties struktūrfondu naudu var apgūt. Man zināms, ka šis dokuments tika izstrādāts un arī tika prezentēts FM jau pērn decembrī ar mērķi, ka janvāra sākumā tas tiek apstiprināts un kavēšanās nebūs. Tomēr process nezināmu iemeslu dēļ ieildzis, un visi nākamie soļi, kas saistīti ar turpmāko darbu, arī ieilgst.
Precizējiet, tieši kā tika novilcināts ES struktūrfondu naudas apguvei nepieciešamais process?
Pagājušā gada rudenī pēc Saeimas vēlēšanām, mainoties ekonomikas ministriem un citām amatpersonām, kuras bija atbildīgas par dokumentu virzīšanu, palēninājās procesa virzība. Pērnā gada beigās un arī šā gada sākumā nekas daudz nevirzījās.
Tas, ka pēc Saeimas vēlēšanām var mainīties ekonomikas ministri, nav nekas ārkārtējs. To var paredzēt un darbu izpildes grafikos iekļaut.
Jā, protams. Jāpiebilst, ka gadījās arī neprognozējami notikumi, kas procesu novilcināja, piemēram, EM valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš, kurš bija atbildīgs par struktūrfondu ieviešanu, pērnā gada rudenī kļuva par lidostas Rīga valdes priekšsēdētāju. Jauna atbildīgā darbinieka izvēle notika tikai šā gada pavasarī, turklāt vienmēr un visur nepieciešams laiks, kamēr jauns darbinieks pārņem priekšgājēja lietas. Patlaban gan tā vairs nav EM, bet FM atbildība.
Atgriežoties pie AFI veidošanās, tātad jūsu galvenie iebildumi ir, pirmkārt, pret vilcināšanos, kas var pakļaut riskam ES struktūrfondu apguvi, un, otrkārt, pret, jūsuprāt, pārāk lielo darbinieku skaitu, kura algošana, jūsuprāt, dārgi izmaksā?
Jā, tieši tā. Ja mērķis bija zināšanas no vairākām organizācijām apvienot vienā, tad apvienošanās rezultātā noticis tā, ka jaunā Altum vadība sastāv no vecā Altum vadības, bet abu pārējo organizāciju - LGA un LAF - kādreizējie darbinieki labākajā gadījumā ir vidējā menedžmenta līmenī. Manuprāt, šī vadības atlases stratēģija saistīta ar ministriju savstarpējo rīvēšanos par to, kam būs lielāka ietekme. Ja runājam par zināšanām, pieredzi un sadarbību ar uzņēmēju organizācijām, tad jaunās organizācijas vadībai viss jāsāk no nulles, turklāt nepieciešams laiks, lai attīstītu zināšanas un kompetences, turklāt pietrūkst nopietnas diskusijas par to, kā strādāt pēc iespējas kvalitatīvāk.
Jūs esat sacījis, ka jauni darba līgumi piedāvāti tikai nedaudziem LGA darbiniekiem. Kā situācija attīstījās?
Neziņa bija ilga. Turklāt nevar runāt par veselīgu, draudzīgu apvienošanos, bet gan nedraudzīgu pārņemšanu. Ir LGA darbinieki, kuriem līgumi tikuši piedāvāti. Zinu, ka dažiem kolēģiem piedāvāts mainīt pienākumu raksturu, nevis turpināt veikt līdzšinējos pienākumus. Konkrēti man jaunajā organizācijā nav nekādas lomas. Neviens no LGA valdes neturpina darbu jaunajā Altum. Attiecībā uz LGA valdes locekļiem sarunu par iespējamu darba turpināšanu faktiski nebija. Bija gan ierosinājums, lai es pievienojos jaunā AFI valdei, bet galvenais iemesls, kāpēc nepiekritu, bija atšķirīgie skatījumi un filozofijas. Mana filozofija ir, ka mums no 250 cilvēku organizācijas jāizveido 50 cilvēku organizācija, kas būtu maza un efektīva, toties lielākajam akcionāram FM bija vēlme saglabāt Altum bāzi un Altum sistēmu. Nebija konflikta, bet bija atšķirīgas pieejas, kā uzņēmumam jāattīstās.
Patlaban jūs uz darbu LGA atskatāties jau kā uz pagātni?
15. aprīlī notika reorganizācijas pabeigšana, tā ka tiešām atskatos uz pagātni.
Jūsuprāt, valdības lēmums izveidot AFI bija kļūdains vai tomēr labs, tikai izpildījums ir diskutabls?
Mērķis bija loģisks un pamatots, bet dažādās ministriju politiskajās cīņās tas zuda. Varbūt iepriekšējam finanšu ministram un iepriekšējiem ekonomikas ministriem nebija pietiekami lielas intereses šo jautājumu risināt vai arī bija citas prioritātes un tāpēc šim jautājumam netika veltīta pietiekama politiskā uzmanība, nosakot, ka kvalitatīvs risinājums valstij patiešām vajadzīgs. Pietrūka izpratnes, ka uzņēmējdarbība ir tā, kas Latvijai nes nodokļus un darba vietas, un viss ierēdņu līmenī tika atstāts tā, kā sanāk, bet mēs nereti redzam, ka ierēdņi bieži dara, kā ērtāk.
Bieži tiek jautāts, kam tas ir izdevīgi. Šajā gadījumā redzat neizpratni par uzņēmēju problēmām vai arī saskatāt cilvēkus, kuri grib īstenot kādu shēmu?
Galvenās problēmas ir neizdarība, pieredzes un zināšanu trūkums, kā arī nepareiza pārmaiņu vadība, nevis ļaunu nodomu vadīts process. To, ka būtu ļauni nodomi, gan es neapgalvoju. Es apgalvoju, ka ar šauru skatu uz situāciju tiek risinātas svarīgas lietas, neapdomājot, kādu iespaidu tas atstās uz uzņēmējiem, uz darbiniekiem, uz sadarbības partneriem. AFI veidošanas procesā vērojama nevis shēma, bet fundamentālas vadības kļūdas.
Nostrādājāt LGA gadiem ilgi. Kā vērtējat paveikto?
Jā, strādāju LGA kopš 2009. gada augusta. Izveidojām organizāciju, kuru novērtēja gan uzņēmēji, gan nevalstiskās organizācijas. Par to mēs varam būt lepni. Nav daudz tādu organizāciju, kuras privātais sektors novērtē kā efektīvu.
Kā pēdējos piecos sešos gados mainījās Latvijas uzņēmējdarbības vide?
Kad sāku darbu LGA, bija krīzes laiks. Pamatprodukts bija krīzes garantijas uzņēmumiem, kuriem komercbankas gatavojās pārtraukt kreditēšanu. Mums steidzami bija jāpiedāvā risinājums, lai bankas nepārtrauktu uzņēmumu kreditēšanu. Savukārt sākot no 2010. gada, situācija mainījās, krīzes pārvarēšana vairs nebija aktualitāte un uzņēmēji sāka domāt par attīstību. Turklāt uzņēmēji kļuva aizvien zinošāki par to, kā valsts var viņiem palīdzēt. Tirgus nepārtraukti mainās, mainās arī ekonomiskā situācija, rodas jauni izaicinājumi, tāpēc valstij un uzņēmējiem visu laiku jābūt dialogā. Patlaban izveidojusies situācija, kad finanšu institūcijām ir iespējas atbalstīt dažādus uzņēmējdarbības projektus, bet pietrūkst labu, dzīvotspējīgu biznesa ideju, ko finansēt.