Tas nemaz nav tik reti, ka pēc neparastā lūkojam tālās, svešās zemēs, neredzot brīnumu lietas pašu mājās. Konsultants bija drošs pārliecībā, ka lielākas dumības par Doņeckas kalifāta, vai kā nu to kuro reizi sauc, oficiālajiem paziņojumiem nav iespējamas, kur nu vēl pie mums. Kāds naivums!
Lasītāji jau zina, ka Latvijas jūras daļā notiek mīnu meklēšana. NATO tāpēc ir NATO, ka piedalās šajā izklaidē ar kuģiem, tehniku un, protams, jūrniekiem. Kā gadījies, kā ne, bet kuģi piestājuši Ventspilī.
Laikam jau no Ādama vai arī no Agdama, bet visos laikos jūrnieki, izkāpjot citu valstu krastos, kaut kā nestaigā vis klusā bijībā pa muzejiem un baznīcām, bet gan dod priekšroku daudz piezemētākām izklaidēm, par ko rakstījis gan Vilis Lācis, gan Čārlzs Bukovskis. Arī Ventspilī viņnedēļ malā kāpušie ollenderi, spranči un, iespējams, pat ķīnīzeri nez kādēļ nav drūzmējušies bibliotēkas durvīs, bet gājuši tos mūžīgos jūrnieku grēka ceļus ar apšaubāmām daiļavām un groka glāzēm.
Kā jau notiek, kad prāts migrē, dažs pamanījies dabūt pa cepuri. Īstenībā krietni vairāk, nekā paģērētu tāds rotaļīgs notikumu aprakstījums. «Smagais, bet stabilais» Nīderlandes jaunekļa veselības vērtējums nav tas priecīgākais, ko gadījies dzirdēt. Vēlēsim, lai tas stabilums aug un tas smagums strauji plok.
No praktiskās puses rūgtos pilienus pelnījusi Rītdienas pilsētas visu veidu policija, kurai tā kā vajadzēja pielēkt, kas sagaidāms šādā jūrnieku uzpeldējumā. Varēja raitāk pacilāt savus smaguma centrus pie «izklaides vietām». Tas nu tā. Vai policistu priekšniekiem kāds pirkstu kratīs, mūs šobrīd neinteresē.
Atgriezīsimies pie minētajiem Doņeckas paziņojumiem. Sarindosim tādas pērles kā aizliegums Obamam un Merkelei apmeklēt Jepifanovkas un Kutuzovkas ciemu, vairāk nekā simtprocentīgais referenduma apmeklējums, iesniegums Krievijai par pievienošanu bez kādas aptaujas, jauka ārlietiņu ministrīte… Diezgan braši. Bet tagad liksim pretī it kā nelielā Ventspils incidenta uzvandītos vēstījumus. Jau ar pirmo atbalsi par notikušo Doņeckas kalifāta murgus stabili pārspļauj mediju zinātniecības adepte prof. Sandra Veinberga, patētiski secinot: «Tā! Nu uz Lemberga propagandas rokām ir arī asinis!»
Lembergs nebūs Lembergs, ja neatbildēs. Liek ārā visu, kas sakrājies un sāp, - viņi, nu tie NATO - čurājot, vemjot, kakājot, prostitūtām nemaksājot, tikai dodot puķes. Nav vairs izturams. Rakstīs NATO priekšniekam sūdzību. Lai sūta atturībniekus. Ja tādu nav, lai nesūta nemaz.
Apspriedē iesaistās vienkāršā tauta, kura dalās divās daļās. Vienas moto - «Taisnība Lemberga kungam! Pilnīgi viss, ko viņš apgalvo, ir pilnīga taisnība!», otras lozungs - «Ventspilī notiek šausmu lietas. Katru dienu zog, laupa, sit». (Citāti no ventasbalss.lv.)
Savukārt intīmo saraksti ar NATO, jādomā, turpinās ārlietu Rinkēvičs - tas vīriņš, kas Jums pirms manis rakstīja, nav īsti ritīgs, piedodiet un daudz vērā neņemiet. Ritīgs esmu es.
Raimonds Vējonis rakstīs uz NATO, ka viņš ir vēl ritīgāks un viss tiek kontrolēts. Delna rakstīs, ka Vējonis ir aizdomīgs. Latvijas Nacionālā bibliotēka rakstīs, ka varētu NATO izvietot pie sevis. Artis Pabriks rakstīs, ka tic un cer. Laimdota rakstīs, ka neizprot. Utt. Katrā ziņā tas ir lētāk un svarīgāk, nekā norīkot dažas papildu policijas ekipāžas Ventspils nakts uzdzīves vietās. Jo sevišķi šais trauksmainajās priekšvēlēšanu dienās.