Pagaidām atturīgi
EM izstrādātā koncepcija par atbalstu uzņēmējdarbības uzsācējiem, kas ietver arī priekšlikumu par atbalstu tā dēvētajiem dzīvesstila uzņēmumiem, kam jāaizstāj pašreizējais mikrouzņēmuma nodoklis (MUN), paredz uzņēmumiem ar mazu saimnieciskās darbības apgrozījumu - līdz desmit valstī noteiktajām minimālajām mēnešalgām gadā jeb 3700 eiro - noteikt tikai uzņēmējdarbības paziņošanu Valsts ieņēmumu dienestam bez aplikšanas ar nodokļiem, savukārt uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 12 000 eiro gadā ieviest patentmaksu 150 eiro mēnesī, nosakot iespēju maksāt to par vienu, trim, sešiem vai 12 mēnešiem avansā un pieļaujot šo režīmu izmantot saimnieciskās darbības veicējiem ar darbinieku skaitu līdz trīs. Pašlaik valdība atbalstījusi koncepcijas priekšlikumus saistībā ar atbalstu start-up un uzņēmējdarbības uzsācējiem, taču par minēto atbalstu dzīvesstila uzņēmumiem vienošanās vēl nav panākta.
Tam nav viennozīmīga atbalsta arī no uzņēmēju organizācijām. Piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš Dienai teic, ka neatbalsta koncepciju kā tādu, jo nevēlas MUN režīma atcelšanu. J. Endziņš uzskata, ka MUN būtu jāsaglabā, taču tā regulējumā jāveic izmaiņas. Līdz ar to LTRK nevēlas atbalstīt kādu konkrētu no konteksta izrautu priekšlikumu, jo iebildumi ir pret visu koncepciju kopumā. Tajā pašā laikā J. Endziņš uzsver, ka mazajiem dzīvesstila uzņēmumiem noteikti vajadzīgs īpašs nodokļu maksāšanas režīms. LTRK piedāvājums ir tiem noteikt vienotu patentmaksājumu. «Tas nav īsti godīgi, ja maziem uzņēmumiem ir tāds pats nodokļu režīms un maksāšanas kārtība kā lieliem biznesiem. Arī sportā netiek jauktas dažādas svara kategorijas,» skaidro J. Endziņš.
Minēto priekšlikumu neatbalsta arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), tiesa, pilnīgi citu iemeslu dēļ nekā LTRK. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norāda, ka «veidojas vēl lielāka atšķirība starp šo un vispārējo režīmu nekā MUN gadījumā, un atšķirībā no esošā MUN režīma jaunais priekšlikums vispār nenodrošina paaudžu solidaritātes pienākuma izpildi pret šodienas pensionāriem un neveido nekādus sociālos uzkrājumus. Ko persona darīs pensijas vecumā - nav skaidrs.» L. Meņģelsone arī uzsver, ka līdz ar būtiskām izmaiņām esošajā MUN regulējumā, piemēram, minimālo sociālo iemaksu objekta noteikšana, vairs neesot aktuāls jautājums par MUN regulējuma nomaiņu.
Jāmazina papīru slogs
Par nodokļu atvieglojumiem nelielajiem uzņēmumiem iestājas Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Tajā pašā laikā viņa norāda, ka atbalstam tomēr jābūt laikā terminētam, jo arī mazu uzņēmumu uzdevums ir augt un attīstīties, tajā skaitā paplašinot savu biznesu. Taujāta par J. Endziņa daudz pieminēto mazo ģimenes viesu māju laukos, kas nekad nebūs liela viesnīcu ķēde, I. Šure teic, ka arī šādam mazam biznesam ar laiku ir jāspēj attīstīties. Tomēr tas automātiski nenozīmē kļūt par lielu viesnīcu, bet klientu apjoms gan esot jāaudzē. Pret terminētu atbalstu iestājas J. Endziņš, kurš uzsver, ka, piemēram, mazai bulciņu ceptuvītei laukos nav iespēju būtiskai izaugsmei, bet cilvēki, kas tajā strādā, uztur paši sevi, neiet prasīt pabalstus pašvaldībai un vēl dod labumu apkārtējiem cilvēkiem. Tāpēc šāda uzņēmējdarbības forma būtu valstiski atbalstāma. Turklāt, norāda J. Endziņš, ja šādi uzņēmumi maksā vienotu patentmaksājumu, tas ir daudz labāk nekā tad, ja tie darbojas pelēkajā ekonomikā. Vienotu nelielu patentmaksājumu maziem uzņēmumiem atbalsta arī Viesnīcu un restorānu asociācija. Tās izpilddirektore Santa Graikste gan uzsver, ka kontrolējošajām institūcijām jāraugās, lai šāda patentmaksas iespēja netiktu izmantota ļaunprātīgi un to neizmantotu nodokļu optimizācijai.
Savukārt Nodokļu maksātāju tiesību asociācijas valdes priekšsēdētāja Dana Muceniece bilst, ka maziem uzņēmumiem vislielākais slogs saistībā ar nodokļu nomaksu ir tieši birokrātiskās procedūras - iesniegumi, atskaites, deklarācijas, līdz ar to D. Muceniece teic, ka primāri būtu mazināms tieši «papīru slogs».
Palīdzēs jauniešiem
Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes asociētais profesors Jānis Priede par EM piedāvājumu teic: «Konkrētā iecere diversificēt uzņēmējus segmentos - strauji augoši tehnoloģiju uzņēmumi, uzņēmējdarbības uzsācēji un mikro/mazie uzņēmumi (dzīvesstila uzņēmumi) - šķiet, ir labs piedāvājums. Vēlme būt par strauji augošo tehnoloģiju uzņēmumu mājvietu Baltijas valstīs, vietu, kur uzsākt savu uzņēmējdarbību, kā arī veicināt dzīvesstila uzņēmējdarbību ir ļoti apsveicama. Koncepcija paredz skaidri iezīmētu virzību visu trīs uzņēmumu segmentu attīstībai ar ieskicētiem atbalsta mehānismiem. Turklāt tā varētu risināt jauniešu nodarbinātības problēmas, kas joprojām ir ļoti aktuālas visā Eiropā. Arī Latvijā finanšu krīzes periodā jauniešu bezdarba līmenis pārsniedza 40%, taču pēdējos gados tam ir tendence samazināties, un 2016. gada 2. ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis Latvijā bija 18,9%.»
Tajā pašā laikā profesors atzīst, ka «pašlaik grūti spriest, vai atkal nebūs tā, ka kāds uzņēmējs, kurš nekvalificējas kādai no atbalstāmajām kategorijām, labprāt vēlētos sevi tur redzēt, tāpēc tiks veiktas aktivitātes, lai iegūtu konkrētajām mērķa grupām paredzētos atvieglojumus. Riski pastāv».
Jāpiebilst, ka nodokļu atvieglojumi maziem uzņēmējiem pastāv arī vairākās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Piemēram, Lietuvā, kur uzņēmumu ienākuma nodoklis ir 15%, samazināta likme - 5% apmērā - tiek piemērota maziem uzņēmumiem, ja to darbinieku skaits nepārsniedz desmit un gada apgrozījums ir 300 000 eiro. Savukārt nulles procenta likme tiek piemērota uzņēmumiem, kas darbojas speciālajās ekonomiskajās zonās, kā arī tiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar tā saukto sociālo uzņēmējdarbību.