Vienotības līderu teiktais liecina par gatavību novērst visus riskus un aizdomas, ka darījums varētu nenotikt atbilstoši valsts interesēm.
Investoram būtu jāiegulda aviokompānijā 52 miljoni eiro, bet valstij - 80 miljoni eiro. Vienotības līdere Solvita Āboltiņa pēc valdes sēdes teica, ka nevar slēgt ar investoru līgumu, ja netiek izsniegts valsts aizdevums, ziņo LETA. Premjeres Laimdotas Straujumas (Vienotība) tikšanās ar koalīcijas partneriem ZZS un NA pirmdien vēl nesniedza atbildes uz viņus interesējošiem jautājumiem. Kā ZZS, tā NA ir bažas par 80 miljonu eiro lielā aizdevuma izsniegšanu. NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš Dienai atgādināja, ka kopš 2012. gada, kad tika prezentēts airBaltic biznesa plāns, valstij papildus vairs nevajadzētu veikt ieguldījumus aviokompānijā. NA arī norādījusi premjerei, ka finanšu konsultanta Prudentia atrašanās blakus valdībai «ne pie kā laba nav novedusi», aicinot sadarbību visos sektoros pārtraukt. Riskus apvienība saskata arī atrastā investora R. Montāga-Girmesa iepriekšējā biznesa darbībā Krievijā, kas nozīmējot, ka nacionālajā aviokompānijā var ienākt šīs valsts lidmašīnas.
NA nekādus brīdinājumus neizteica. Savukārt pēc ZZS tikšanās ar premjeri galvenā ziņa bija, ka ZZS nevarēs balsot par aizdevuma izsniegšanu aviokompānijai. Priekšlikums ir iesniegts nākamā gada valsts budžeta likumprojektā, tāpēc ZZS aicināja šā lēmuma pieņemšanu nodalīt no budžeta likuma un par to lemt atsevišķi. Ja aizdevuma piešķiršana paliks budžeta likumā, ZZS nevarēšot atbalstīt budžetu. Vēl nav zināms, vai ir iespējama šo balsojumu nodalīšana. Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis Dienai paskaidroja, ka valdība par iesniegtajiem priekšlikumiem lems 16. novembrī.
Valdības slēgtajā sēdē lēmumu par šā investora piesaisti atbalstīja visi klātesošie ministri. Nākamajā dienā pēc sēdes premjere pieprasīja satiksmes ministra Anrija Matīsa demisiju, norādot uz «ministra novilcinātajām darbībām, laikus neiepazīstinot valdību ar nepieciešamo rīcību nacionālās aviokompānijas airBaltic attīstībai», kā arī uzraudzības trūkumu par tās stratēģiju. Neziņā par atbrīvošanas patiesajiem iemesliem A. Matīss pirmdien vērsās Vienotības valdē. Tajā notika «iekšēji karsta saruna, izrunājām notikušo, pielikām punktu un Anrijs Matīss atgriežas Saeimā», Dienai sacīja Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars.
ZZS izturēšanās pirmdien radīja iespaidu, ka tā izmanto savās interesēs apjukumu Vienotībā pēc A. Matīsa demisijas, prasot atbildību no L. Straujumas «par šīs situācijas atrisināšanu». A. Kampars pieļāva, ka ZZS, iespējams, vēlas izmantot situāciju, «lai kaut ko paprasītu pretim sev raksturīgā stilā». A. Brigmanis Dienai apgalvoja, ka tās esot muļķības, jo «ne jau mēs šo situāciju radījām». Tiesa, nākamo satiksmes ministru, kuram būs zināma loma arī nākamā Latvijas dzelzceļa (LDz) valdes priekšsēža izvēlē, ZZS rūpīgi vērtēšot. ZZS līderis izteica nožēlu, ka Vienotība vilcinās nosaukt satiksmes ministra kandidātu, ko arī varot uztvert kā zināmu signālu.
Taču A. Brigmanis norobežojās no ZZS varbūtējās intereses par nākamo LDz valdes priekšsēdi kā iespējamo slēptās tirgošanās objektu. Šo personu Satiksmes ministrija izraugās kopā ar pieaicināto starptautisko atlases kompāniju. Latvijas Televīzijas raidījums De facto svētdien ziņoja, ka, pēc tā rīcībā esošajām ziņām, ZZS tomēr varētu būt zināma interese. Viens no ZZS sadarbības partneriem Aivars Lembergs par piemērotāko kandidātu, iespējams, uzskatot LDz valdes locekli Edvīnu Bērziņu - to A. Lembergs neapstiprināja, tajā pašā laikā pozitīvi viņu novērtējot. Kompromisa kandidāts varētu būt Aivars Strakšas, kurš jau veic LDz valdes priekšsēža pienākumus, ziņoja De facto. A. Strakšas ir bijušā premjera, agrākā Tautas partijas līdera, Latvijas gāzes valdes priekšsēdētāja Aigara Kalvīša tuvs domubiedrs kopš laika, kad abi kopā studēja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Līdz ar A. Kalvīša ienākšanu politikā viņa tuvumā veidojās arī A. Strakšas karjera, sākot ar iesaistīšanos A. Kalvīša padomnieku komandā laikā, kad viņš bija ekonomikas ministrs.