Savukārt pie muižas ik rītu skolēnus sagaida patiesi gleznaina koku aleja, un, šķiet, pašai vietai un ēkai ir sava dvēsele. Vai arī pēc gada mazie pirmklasnieki pa šo ceļu soļos uz savu skolu, gan vēl nav zināms. Filiāles uzturēšana ne novada pašvaldībai, ne pašai skolai nav finansiāli izdevīga. Turklāt arī bērnu čalas Basos rūk - skolēnu skaits no vairāk nekā 120 bērniem piecpadsmit gadu laikā samazinājies līdz 36 audzēkņiem. Risinājumu gan vēl atrod - šogad jaunākās klases atvērtas pat ar vienu skolēnu, un Zigmunds Basu filiālē būs vienīgais otrklasnieks.
Kā ģimene
Pirms gada Zigmundam uzmanības 1. septembrī netrūka - viņš bija vienīgais pirmklasnieks, kas uzsāka mācības Basu filiālē. Arī šogad viņš 2. klasē būs viens, kamēr pirmklasnieku gaitas sāks divi skolēni.
Zigmundam šodien arī ir svarīgs uzdevums, jo kopā ar brāli Kasparu viņš dziedās 1. septembra svinībās. Turklāt ar brāli šajā mācību gadā Zigmunds laiku pavadīs daudz, jo mācīsies kopā ar 4. klases skolēniem. Kaspars, skrienot garām, gan uzsauc, ka vēl nezina, vai ar brāli sēdēs vienā solā, bet tas, ka brālis turpat blakus vien būs, esot forši. Ņemot vērā nelielo skolēnu skaitu, gandrīz visas klases ir apvienotas. Paši skolotāji gan atzīst, ka, piemēram, Zigmunds šādi tikai iegūst. Jā, pedagogiem ir grūtāk, ir jāgatavojas vairāk un citāda ir darba specifika, bet audzēkņiem tas grūtības nesagādā. Sanāk pat tā, ka mazais no lielajiem bērniem iemācās vairāk - redz, ka blakus kāds dara kaut ko citu, un arī pats cenšas sasniegt vairāk, stāsta B. Lagzdiņa. Šogad gan dome atļāvusi neapvienot 9. klasi, kurā ir pieci skolēni, lai kvalitatīvāk varētu sagatavoties eksāmeniem.
Skolotāji arī noraida bažas par to, ka mazajiem skolēniem būtu neinteresanti mācīties kopā ar lielākiem bērniem. Būtībā viss skolas kolektīvs kopā ar skolēniem ir kā liela ģimene. S. Lagzdiņa stāsta - cilvēku ir tik maz, ka viens otru pieskata, palīdz, apčubina. Pārgājienos un ekskursijās lielākie bērni mazajiem nes somu un ceļ pičpaunā, ja nevar paiet. Modelis līdzīgs kā ģimenē - visi savējie. Turklāt tas veicina bērnu piedalīšanos dažnedažādās ārpusstundu aktivitātēs.
Arī Zigmunds ir viens no aktīvajiem bērniem un šodienu gaidījis ar nepacietību. Viņam patīkot gan rēķināšana, gan rakstīšana un lasīšana. Dienai neizdodas nosaukt nevienu nodarbi, kas zēnam neietu pie sirds. Zigmunda mamma Andra arī stāsta, ka dēls ātri pieradis pie vecākajiem bērniem, un fakts, ka viņš 1. klasē mācījies viens kopā ar 4. klases skolēniem, problēmas nav sagādājis.
Koks ar diviem galiem
Vēl ziemā apspriests lēmums atvērt vai neatvērt jaunākās klases Basu filiālē. Taču Kuldīgas novada pašvaldība nolēmusi neatbalstīt Kuldīgas pamatskolas direktora Vladimira Pšečenko priekšlikumu un tomēr nodrošināt izglītības iestādi pēc iespējas tuvāk mājām, pat ja klasē būs tikai viens skolēns. V. Pšečenko Dienai stāsta, ka uz situāciju gan var skatīties no vairākiem aspektiem. No vienas puses «mazās lauku skolas ir Latvijas rozīnīte» un ir jālepojas ar to, ka var uzturēt skolu, lai bērniem būtu ērti. Tāpat Basi atrodas vietā, kur dzīvo etniskie suiti ar savu kultūru un paražām, un, ja tur nebūs skolas, var zaudēt kaut ko no Latvijas kultūras. «Bet kokam ir divi gali. Finansējums. Piemēram, obligātie izdevumi lielajai skolai ir apmēram tādi paši, kādi ir Basiem. Varbūt ir tikai nedaudz mazāki. Tas ir liels mīnuss. Bet pats galvenais - bērnu skaits. Diemžēl tas ar katru gadu paliek aizvien mazāks,» norāda direktors.
Tāpat vērā jāņem fakts, ka uz Basu filiāli dodas mācīties bērni arī no pilsētas - kopumā aptuveni 20. Kā skaidro B. Lagzdiņa, tas vairāk saistīts ar to, ka Basos ir arī internāts, un tie vecāki, kuri, piemēram, dodas strādāt uz citām pilsētām vai ir citi sociāli apstākļi, darba dienās izvēlas savu bērnu uzticēt skolotāju kolektīvam. Līdz ar to vietējo skolēnu ir gaužām maz. Direktors gan steidzas slavēt skolas kolektīvu, kas ir ļoti profesionāls un spēj strādāt ar apvienotām klasēm. Arī mācību rezultāti ir ļoti labi, un ne viens vien skolēns parādās starp olimpiāžu uzvarētājiem.
Patlaban skolā strādā septiņi skolotāji, bet pērn bijuši desmit.
Varētu arī klapēt ciet
No skolas direktora sacītā gan netieši nojaušams, ka Basu filiāles nākotne varētu nebūt spoža. Kādā sarunas brīdī viņš pat pārsakās, minot: «Cik mēs ar Basiem mokāmies... Ne mokāmies, bet strādājam kopā...» Arī viens bērns klasē nav normāla situācija. Turklāt risinājumi, ja filiāli izlemtu likvidēt, būs - apkārtnē ir arī citas skolas. Izdevīgāk būtu visus bērnus sasēdināt autobusā un katru dienu izvadāt uz pilsētu. Protams, tad paliek jautājums, ko iesākt ar veco muižas ēku, bet V. Pšečenko piebilst - ar to jau tāpat neesot viegli, piemēram, ik pa laikam tek jumts.
Arī Kuldīgas novada pašvaldībā Diena nerod pārliecību par filiāles likteni. Lai gan domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa (Kuldīgas novadam) daudz runā par to, cik nozīmīgi ir uzturēt skolu pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai, viņa arī atzīst, ka turpmākais ir zem lielas jautājuma zīmes un ilgtermiņā kaut kas, visticamāk, mainīšoties.
Basos neviens neslēpj, ka uztraukums ir katru gadu. B. Lagzdiņa stāsta, ka arī vecāki ir aktīvi, jo tas viņiem ir izdzīvošanas jautājums. Ja bērns jāved uz pilsētu, tad arī vecākiem darbs, visticamāk, jāmeklē tur. Turklāt skola būtībā ir pagasta centrs. Arī Zigmunda mamma neslēpj, ka skola viņai ir mīļa - pati to savulaik absolvējusi. Turklāt viņa negrib, lai bērniem būtu jāmaina vide.
Pirmklasnieku vairāk
Tikmēr valstī pirmklasnieku skaits šogad pieaudzis - ja pirms gada visā Latvijā skolas gaitas sāka 21 751 bērns, tad šodien vispārējās izglītības programmās 1. klasē mācīties sāks apmēram 22,3 tūkstoši skolēnu. Pieaugoša tendence novērojama pēdējos četrus gadus, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informācija. Šajā mācību gadā būs pieejamas 755 pašvaldību pamata un vidējās izglītības iestādes, kā arī 60 privātās skolas.
Slēgtas šogad četras skolas - Bērzgala, Aulejas, Gārsenes un Sarkaņu pamatskolas. Kā Dienai norāda IZM pārstāve Edīte Olupe, slēgšana ir pašvaldību lēmums, ko diktējuši finansiālie apsvērumi un nepietiekamais skolēnu skaits. Savukārt 11 skolas ir piedzīvojušas apvienošanu. Iemesli tam esot dažādi, bet galvenokārt arī saistīti ar skolēnu skaitu. «Ar tik mazu skolēnu skaitu ir grūti nodrošināt pedagogu noslodzi, līdz ar to viņi saņem zemu atalgojumu, kas nereti ir iemesls arī tam, ka šajās skolās trūkst arī skolotāju,» skaidro E. Olupe.