Lidmašīnu stjuarta darbu viņš šo deviņu gadu laikā izzinājis līdz detaļām, tomēr tas vēl esot tālu no apnikšanas. Kādam tad jābūt labam stjuartam? «Jāzina valodas, jābūt ar labu veselību, jāprot peldēt, bet pamatā jābūt vēlmei strādāt ar ļoti dažādiem cilvēkiem, spējai un gatavībai komunicēt, būt laipnam, iekāpt citu kurpēs. Jāspēj uzņemt kritiku, darboties noteiktu rāmju un procedūru ietvaros, strādāt maiņās arī tad, kad citi atpūšas, jo lidmašīnas lido caurām diennaktīm bez brīvdienām,» Gatis stāsta. Viņš uzskata - ir cilvēki, kuriem aviācija ir tikai darbs, ko var nomainīt, kad iegribas, un ir cilvēki, kas šo jomu iemīl pamatīgi no A līdz Z. Sevi Gatis pieskaita pie otrajiem.
Programmēja un tirgoja
Gatis nāk no laukiem - no Dobeles novada. Laikā, kad viņš beidza pamatskolu, modē sāka nākt ar datoriem saistīta izglītība, tāpēc arī Gatis pēc 9. klases iestājās Rīgas Tehniskajā koledžā, kurā apguva programmēšanas tehniķa specialitāti. «Bet jau mācoties konstatēju, ka tas laikam nav man. Programmēšanas tehniķiem jābūt tehniskai domāšanai - man tāda ir, taču uz šo profesiju kaut kā nepavilkos. Piespiedu sevi skolu pabeigt, taču sapratu, ka dzīvi ar šo amatu nesaistīšu,» Gatis stāsta.
Koledžas laikā viņš iesildījās arī darba tirgū, strādājot datortehnikas veikalā par tehniķi un pārdevēju. Tad iestājās Banku augstskolā, kas šķita prestiža mācību iestāde, gadu tajā pamācījās grāmatvedību, bet studijas palika pusratā. «Sapratu, ka atkal esmu nošāvis garām.»
Tobrīd Gatis jau bija atradis darbu biroja un kancelejas preču tirdzniecības uzņēmumā Aigas nams. Sākumā bija pārdevējs veikala tehnikas nodaļā, tad - veikala vadītājs, pēc tam aizgāja strādāt telemārketingā uzņēmuma centrālajā birojā. Taču sēdēt augu dienu pie telefona Gatim nepatika. Trūka tiešā kontakta ar cilvēkiem, aktīvāka dienas ritma…
Kad paziņas, kas jau strādāja airBaltic, ieteica pamēģināt pieteikties stjuarta vakancei, Gatis nosprieda - kāpēc ne? Viņš izturēja atlasi un beidzot bija trāpījis uz nodarbes, kas aizrāva, lai gan pirms tam sevi stjuarta ādā viņš galīgi nebija iedomājies. «Cilvēkam jādara tas, ko viņš spēj darīt ar visu sirdi un atdevi. Es jūtu, ka aviācija ir lieta, kas mani tiešām saista, mani interesē, kas šajā jomā notiek, un nav tā, ka tikai nostrādāju savu maiņu un eju mājās.»
Darba romantika
Aviācijā nav rutīnas, viss nemitīgi mainās, un ikreiz viss ir citādi - cits reiss un galamērķis, citi pasažieri, kolēģi, vide un atmosfēra, citas situācijas, pat ja jādara it kā viens un tas pats un standartprocedūras neatšķiras. «Vēl man patīk sajūta, ka lidojot jebkurā dienā var redzēt sauli - virs mākoņiem tā ir vienmēr. Sava veida romantika,» Gatis stāsta. Stjuartiem gan netrūkst arī grūtuma - darbs ir fiziski nogurdinošs, spiediena ietekmē, visu laiku kājās, maiņu grafiks nobīda iekšējo bioloģisko ritmu un pulksteni, jo maiņa var sākties arī desmitos vakarā vai trijos naktī. Tiesa, stjuartiem un pilotiem, tāpat kā tālbraucējiem šoferiem, ir strikti noteikts, cik ilgi drīkst strādāt un cik ilgi pēc tam jāatpūšas. Lai gan starp stjuartiem joprojām vairāk ir sieviešu, stereotips par šo profesiju kā piemērotāku dāmām ir novecojis, par stjuartu vīrieti jau sen neviens nebrīnās, tāpat kā par lidmašīnas piloti sievieti, Gatis teic.
Darbu airBaltic viņš sāka kā ierindas stjuarts, pēcāk kļuva par vecāko stjuartu, kas lidojumā atbild par visas stjuartu komandas darbu, sagaida pasažierus, risina nestandarta situācijas, ja tādas gadās. Savukārt uz zemes - airBaltic birojā - Gatis paralēli ir stjuartu grupas vadītājs, tāds kā starpnieks apmēram starp 30 stjuartiem un kompānijas vadību, kurš nodarbojas ar ikdienas administratīvajiem jautājumiem un problēmām. «Katrs stjuarts ir unikāls, katram savs temperaments, prasības, vēlmes, ir jāatrod veids, kā komunicēt ar katru kolēģi,» Gatis stāsta.
Viņa pienākumos ietilpst arī stjuartu rokasgrāmatas uzturēšana, regulāri iekļaujot tajā lietas, kas aviācijā mainās: ES regulas, Latvijas Civilās aviācijas aģentūras normas un noteikumus, likumus u. c. To visu stjuarti un piloti arī regulāri apgūst ikgadējās mācībās. «Stjuarta darbs ir ļoti reglamentēts attiecībā uz visu, kas saistās ar lidojuma drošību. Tiesa, visu nevar paredzēt,» Gatis saka. Arī saistībā ar neseno traģēdiju Alpos stjuartus un pilotus ikdienas darbā gaida pārmaiņas.
«Nolasa» pasažierus
Ar ekstrēmiem apstākļiem lidojuma laikā Gatim, par laimi, nav nācies saskarties, taču nestandarta situācijas gan esot visai biežas - te kāds pasažieris sabīstas no dziļākas gaisa bedres, te kāds ir kašķīgi noskaņots vai pārkāpj drošības noteikumus. Gadās arī konflikti? «Man ļoti nepatīk konfliktsituācijas, tāpēc es kaut kā spēju neļaut tām attīstīties,» Gatis stāsta, ka te palīdz uzkrātā pieredze, kas ļauj cilvēkus zināmā mērā «nolasīt» jau tad, kad viņi iekāpj lidmašīnā, un atbilstoši ar viņiem arī komunicēt. Divdesmit gadu vecumā, sākot strādāt par stjuartu, ar to sākumā bijis pagrūti - saprast cilvēku dažādību, pielāgoties katra nacionalitātei, mentalitātei, noskaņojumam. Tas rada iekšēju spriedzi, tomēr Gatis teic, ka «sarežģīti» pasažieri negadās katru dienu, turklāt konkrētais lidojums parasti ir pirmā un vienīgā reize, kad viņi jāsatiek.
Tikt galā ar darba psiholoģisko pusi Gatim palīdz arī pašreizējās mācības - viņš studē biznesa psiholoģiju RISEBA, līdz bakalaura diplomam atlicis pusotra gada. «Programma apvieno uzņēmējdarbību, personālvadību un psiholoģiju. Vari izzināt pats sevi un citus. Ir vieglāk sevi prezentēt cilvēkiem, vieglāk komunicēt ar viņiem. Man arī patīk, ka varu mācības vakara nodaļā apvienot ar darbu.»
Gatis piedalās arī jauno stjuartu atlases procesā un stāsta, ka šī profesija saista ne tikai jauniešus - pretendenti ir dažāda vecuma, ar dažādu izglītību un sagatavotību. «Ir tādi, kuriem uzreiz ir redzams, kas no viņiem sanāks, un ir tādi, kuriem raksturs ir sarežģītāks, arī dzīves pieredze katram atšķiras. Bet tā jau ir jebkurā darbā,» Gatis komentē.
Iespējams, daudzus stjuarta darbs saista ar iespēju apskatīt pasauli, un tik tiešām - nebūt nav tā, ka lidmašīnas apkalpe redz tikai lidostas un viesnīcas. Gatis stāsta, ka lidojumu grafiks katram tiek plānots tā, lai galamērķi būtu daudzveidīgi, bet brīvajā laikā ir iespēja lidot «par darbinieku cenām». Pats šādi pabijis daudzviet. Pērn aizlidojis uz Austrāliju, bet nesenās Lieldienu brīvdienas pavadījis Romā. «Iespēja ceļot ļauj arī ieraudzīt, ka pie mums nemaz nav tik slikta dzīve,» Gatis smaida.