Uz vienu iedzīvotāju visvairāk finansējuma piešķirts Vidzemes plānošanas reģionā, savukārt Latgales, Zemgales un Kurzemes plānošanas reģionos tas ir 81-86% līmenī no Vidzemes plānošanas reģiona izsniegtā apjoma. Izteikti zemāk tas ir Rīgas plānošanas reģionā (46%). Lai gan novērojamas atšķirības finansējuma sadalījumam starp dažādajiem plānošanas reģioniem, nevienā no reģioniem visi rādītāji nav bijuši izteikti sliktāki, salīdzinot ar pārējiem reģioniem, norāda FM.
Neskatoties uz reģionos paveikto un pašvaldību aktīvo iesaisti un sadarbību ES fondu apguves procesā, joprojām palikusi virkne neatrisināto jautājumu pašvaldību griezumā, proti, autoceļu izbūve un remonts, biznesa inkubatoru, tehnoloģisko parku, industriālo parku izveide, ēku izbūve un infrastruktūras uzlabošana, kā arī sociālie jautājumi. Šie problemātiskie jautājumi tiek iekļauti arī ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda investīciju programmās, kas tiks risināti, t. sk. piemērojot integrēto teritoriālo investīciju principu, kas ļaus kombinēt aktivitātes savā starpā, piemēram, veicot ēku renovāciju un pievadceļu izbūvi, norāda ministrijā.
Kopējais 2014.-2020. gadā plānotais ES fondu finansējums ir aptuveni 5,49 miljardi eiro. Ievērojot Eiropas Komisijas Padomes Latvijai izteiktās rekomendācijas šim plānošanas periodam, atbalstu plānots sniegt izglītībai, pētniecībai, nabadzības mazināšanai, resursu efektīvai izmantošanai un energoefektivitātes uzlabošanai. Iecerēts, ka ieguldījumi nodrošinās arī jaunu darba vietu rādīšanu, uzņēmējdarbības attīstību, mērķtiecīgu pētniecības un inovāciju resursu koncentrēšanu zināšanu jomās, kvalitatīvas un efektīvas izglītības sistēmas izveidi. Ņemot vērā ierobežotos resursus, vairāku ieguldījumu koncentrēšana notiks nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centros ar mērķi radīt sinerģijas ar citām ES fondu investīcijām.