Kristīne Vītola
Finālturnīra debijā izcīnīji sešpadsmit bumbas zem groziem!
Es tikai darīju savu darbu - gāju pēc bumbiņām. Tas ir tas, ko gaida no manis un citām spēlētājām ar tādu augumu. Tas arī viss.
Kā bija cīņā zem groza pret Serbijas garajām spēlētājām, kuras tomēr ir starp vadošajām visā turnīrā?
Bija ļoti fiziska cīņa. Tikai ar visu sirdi un gribasspēku bija iespēja kaut ko izcīnīt zem groza.
Kā tiki galā ar uztraukumu, kas raksturīgs pirmajām spēlēm?
Tāda īsta uztraukuma patiesībā nemaz nebija.
Tomēr sanāca spēlēt negaidīti daudz pamatsastāva uzbrucējas Anetes Šteinbergas sakrāto piezīmju dēļ?
Man bija jābūt tam gatavai. Jābūt gatavai cīnīties, tiklīdz treneris sūta laukumā.
Kas pietrūka, lai tomēr pacīnītos ar serbietēm par uzvaru?
Pārāk bieži pietrūka komunikācijas aizsardzībā, uz kā rēķina ielaidām pārāk daudz vieglu punktu. Lūzuma punkts bija trešajā ceturtdaļā, kad pieļāvām daudz par daudz kļūdu un pēc tam vairs nespējām atgūt zaudēto.
Vai jūs, jaunās spēlētājas, šodien sajutāt, ka varat cīnīties Eiropas čempionāta līmenī?
Noteikti. Na, no kā baidīties. Jau pārbaudes spēlēs cīnījāmies ļoti labi, jutām, ka varam, taču, protams, finālturnīrā tas līmenis, atmosfēra un atbildība ir cita. Jāsitās līdz pēdējai bumbai, pēdējai sekundei.