un 21.II) gaitā, pēc katra cēliena, kad galveno lomu izpildītāji iznāca paklanīties publikai (katrā vakarā citi, jo iestudējumam ir divi izpildītāju sastāvi). Šīs publikas vidū bija arī kritiķi no Vācijas un Zviedrijas (viens no viņiem - Boriss Mihaels Grūls - jau publicējis recenziju portālā _Klassik.com_ un laikrakstā Dresdner Neueste Nachrichten), vairāku Eiropas operteātru - Vīnes Valsts operas, Valensijas, Florences, kā arī Bratislavas operas - vadītāji. Uz pirmizrādi Budapeštā ieradies arī iespaidīgs A. Žagara mākslas fanu pulciņš no Latvijas - kopā ap 30 interesentu. Abas pirmās izrādes karaliski greznajā 1884. gadā celtajā teātrī diriģēja Budapeštas operas galvenais diriģents Jānošs Kovāčs. Notiks vēl sešas izrādes: 26., 28. martā, kā arī 4., 11., 20. un 25. aprīlī. Šo pašu iestudējumu A. Žagars adaptēs nākamajā sezonā Bratislavas operā.
Pēcgarša ir brīnišķīga
Andreja Žagara komandas veidotais Riharda Štrausa Rožu kavalieris ir viens no astoņiem jauniestudējumiem Budapeštas operas 125. jubilejas sezonā un vienlaikus arī viens no Budapeštas ikgadējā Pavasara festivāla notikumiem. «Tas ir ļoti pamatīgs darbs, un man ir liels prieks par Andreju. Šī opera nav viegla, un viņš tās darbību uz skatuves risinājis komponista dzīves laikā. Bija Vīne, skatuves noformējums bija jūgendstilā. Man ļoti patika Kristīnes Pasternakas veidotie tērpi. Tie bija perfekti, pirmā cēliena beigās Maršalienes kleita un rotas bija gluži kā no Gustava Klimta gleznas. Iestudējumā bija atdzīvojušās vairākas G. Klimta gleznas,» pirmizrādes iespaidos dalās modes kritiķe Una Meistere. Šis ir labākais A. Žagara iestudējums Rietumos - uzsver U. Meistere, kura ir noskatījusies arī abus režisora iepriekšējās sezonas iestudējumus Vācijā - Žila Masnē operu Verters Erfurtē un Aleksandra Borodina operu Kņazs Igors Esenē.
Operas komisko un vienlaikus filozofisko stāstu par mīlestību un to, ko katrs no tās gaida, A. Žagars risinājis 1910.-1911.gadā, kad R. Štrauss komponēja šo operu. Tāpēc scenogrāfija un kostīmi ieturēti jūgendstilā. «Viena no lielākajām iestudējuma vērtībām ir tā, ka režisoram un viņa komandai arī ar detaļās perfektām mizanscēnām bija izdevies uzburt tādu īstenu, nepārspīlētu un vienlaikus diezgan precīzu tā laika Vīnes sajūtu. Visā tās samaitātībā, frustrētībā, greizajos tikumos, attiecību un aizkulišu spēlēs - to Vīni, kurā savulaik varēja rasties Freids,» U. Meistere vērtē izrādes koptēlu, kuru A. Žagars veidojis kopā ar latviešu kostīmu mākslinieci Kristīni Pasternaku, jauno vācu scenogrāfi Jūliju Mueri, nu jau vairākus gadus Latvijas Nacionālajā operā strādājošo dramaturgu Johenu Breiholcu un mūsu Operā bieži sastopamo gaismu mākslinieku Kevinu Vinu Džonsu. Savukārt pirmizrādes izpildītāju sastāvu īpaši krāšņojis barona Oksa atveidotājs - šajā lomā ļoti pieredzējušais vācu bass Lars Volts. Sabalansētais izrādes ritms ļāvis ar aizrautību sekot līdzi mizanscēnām četras stundas ilgajā izrādē, kaut arī neuztverot teksta smalkumus vācu valodā. «Šis ir būtisks kvalitatīvs lēciens A. Žagara, režisora, profesionālajā līmenī,» rezumē U. Meistere.
Lepnums
To, ka Budapeštā iestudētais Rožu kavalieris ir izdevies režijas darbs un būtisks solis A. Žagara režijas meistarībā, pierādot sevi Ungārijas valsts galvenajā operteātrī, apliecina arī mūzikas kritiķe un publiciste Olga Pētersone. «Tieši patlaban, 26. martā, Bratislavas operā notiks arī Šarla Guno operas Fausts pirmizrāde, kuras režisors ir Latvijā labi zināmais lietuvietis Ģintars Varns (viņš LNO iestudējis Džuzepes Verdi operu Masku balle - I.L.), arī scenogrāfe un kostīmu mākslinieks ir no Lietuvas, kustību konsultante ir mūsu Elita Bukovska no LNO. Es noskatījos skatuves mēģinājumu Bratislavas operā - manuprāt, izcili, nākamajā vakarā - A. Žagara pirmizrādi Budapeštā, un man ir vislielākais lepnums un gandarījums, ka vienā nedēļā divu stundu brauciena attālumā baltieši parāda sevi kā lielus māksliniekus režijā un vizuālajā mākslā. Turklāt viņi ir tik dažādi,» uzsvēra O. Pētersone. Viņasprāt, līmenis ir augsts un izrāde - aizraujoša un harmoniska, ar izcilu aktierspēli, meistarīgi aizvesta līdz kulminācijai beigās. «Ļoti labs orķestris, īpaši stīgu grupa, un pieredzējušais maestro Kovāčs, kurš sajūt šo mūziku līdz kaulam.»
Jau šā gada 11. maijā Boloņā gaidāma Rīgas LNO Karmenas iestudējuma pirmizrāde A. Žagara režijā, paredzēts adaptējums Japānā. Valensijā viņu sauc iestudēt Karmenu, kurā titullomu dziedās Elīna Garanča, Mikaelas lomā būs Latvijas soprāns Marina Rebeka. Sanktpēterburgas Mihailova teātrī viņš iestudēs Dž. Verdi Masku balli (pirmizrāde 20. jūlijā), Klāgenfurtes teātrī Austrijā - Trubadūru (pirmizrāde 30. oktobrī). 2011. gadā plānots iestudējums arī Igaunijā.