Zaļā vārna regulē Baltijas vilcienu maršrutus

Līdz XIX gadsimta beigām putnu dēvēja nevis par zaļo, bet zilo vārnu, jo cilvēka acij tās izskatās zilas un arī citās valodās šīs sugas apzīmējumam galvenokārt tiek izmantota zilā krāsa. Kāpēc vēlāk šādas valodas pārvērtības notikušas, īsti nav zināms.
Zaļā vārna ir spēcīgs putns. To augumā var salīdzināt ar kovārni. Tās ķermeņa garums ir 29-32 cm, spārnu platums 52-58 cm.
Vēsturiski zaļās vārnas dēvētas arī par Kurzemes papagaiļiem.
Zaļās vārnas ziemo Āfrikā divos nošķirtos reģionos: no Senegālas līdz Kamerūnai un no Etiopijas līdz Kongo un Dienvidāfrikai, kā arī Āzijā, veicot garu migrācijas ceļu cauri Indijai.
Zaļās vārnas ligzdo koku dobumos, ko pašas nespēj izkalt, tāpēc paļaujas uz melno un zaļo dzilnu lietotajām ligzdām.
Savukārt pārtiek tās gandrīz vienīgi no lieliem kukaiņiem, ko satver uz zemes vai noķer lidojumā.
Uz zemes zaļās vārnas ir neveiklas un nemēdz pārvietoties tālāk par dažiem metriem.
Tie ir savannas putni, kam nepieciešama sausa un atklāta ainava ar savrupiem kokiem vai koku puduriem.
Šiem putniem ir ierobežota spēja pielāgoties jauniem un strauji mainīgiem vides apstākļiem, tāpēc zaļās vārnas varētu dēvēt par konservatīvām - tās ilgstošā laikā labi piemērojušās dzīvei noteiktos apstākļos un paliek uzticīgas savam dzīvesveidam.