Šogad laureāti saņemt savu Zelta kartupeli devās tieši mežā iekšā, kur, Spīķeru stīgu kvarteta atskaņotās mūzikas apgaroti, rāmi ganījās mežacūka, lapsa, stirna un āpsis. Kultūra kā rezervāts. Koncepcijas autori - māksliniece Anna Heinrihsone un kinorežisors Jānis Kalējs. Improvizācijai par bezgala plaši interpretējamo tēmu savā ievadrunā ļāvās arī Dienas galvenais redaktors Aigars Freimanis, secinot, ka dabas salīdzināšanā ar kultūru viņš saskata vairāk plusu nekā mīnusu.
Piektdien jau trīspadsmito gadu laikraksta Diena kultūras redakcija kopā ar pašaizliedzīgajiem ekspertiem pasniedza Dienas gada balvu kultūrā, izceļot pārsteidzošus, kvalitatīvus mākslas faktus pagājušajā kultūras gadā.
DGBK žūrijā šogad strādāja: kinokritiķe un pielikuma KDi galvenā redaktore Dita Rietuma, muzikoloģe Inese Lūsiņa, teātra un kino kritiķis Normunds Naumanis, kultūras žurnāliste un redaktore Undīne Adamaite, mākslas zinātnieks Eduards Kļaviņš, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, teātra kritiķe Henrieta Verhoustinska, rakstnieks Osvalds Zebris. Dienas gada balva kultūrā iedibināta 2001. gadā. Balvas - Zelta kartupeļa - autors ir tēlnieks Gļebs Panteļejevs.
«Es esmu Latvijas krievs,» pilnīgā klusumā klātesošie uzklausīja režisora Vladislava Nastavševa godīgo atzīšanos, kurš neslēpa, ka balvu viņš uztver ļoti personīgi. Viņam, kuram ilgi nav bijis saprotams, kur īsti ir viņa mājas, Dienas gada balva iedevusi māju un piederības sajūtu. Līdzīgu solidaritātes izjūtu, paralēli/kopā dzīvojot kultūras rezervātā/oāzē, atbildes runā pauda arī citi laureāti ar mazāk sarežģītiem identitātes stāstiem. Nevienu no viņiem nenosauksi par «parastu ekosistēmu». Tāpēc pilnīgs pamats teikts, ka piektdien, mijiedarbojoties 11 retām ekosistēmām, arī Dienas redakcijā bija novērojama ziemeļblāzma. Flora, fauna un talants visplašākajā spektrā.
Laureāta kinorežisora Dāvja Sīmaņa eseja Kas man ir/nav māksla nākamajā KDi.
Dienas gada balvu kultūrā atbalsta Rietumu bankas labdarības fonds, Lawin zvērinātu advokātu birojs, SIA Zaržecka privātprakse.