Laikam nav vairs tādas nedēļas, kad kāda amatpersona vai eksperts nepaustu savu satraukumu par Kremļa propagandas karu un to, cik Latvijas informatīvā telpa šādai smadzeņu skalošanai negatava (vismaz Latgalē). Nenoliedzot, ka manipulācijas ar informāciju kļuvušas par neatņemamu politikas sastāvdaļu (t. i., arī citas valstis šajā ziņā grēko), nenoliedzot arī Kremļa aktivitātes šajā segmentā, atļaušos tomēr apgalvot, ka pašmāju trauksmes cēlāju argumentācija un piedāvātie risinājumi ir pavirši.
Tātad no visa dzirdētā «nolasās» divas rekomendācijas: ierobežot Krievijai draudzīgu elektronisko plašsaziņas līdzekļu pieejamību plus braši likt pretī kaut ko Latvijas interesēm atbilstošu krievu valodā.
Cik vispār reālas mūsdienu tehnoloģiju laikmetā ir ierobežojošās metodes, grūti spriest, savukārt otrs priekšlikums savā būtībā ir jēdzīgs, tomēr arī tas nenesīs cerētos augļus, jo kaimiņvalsts īstenotā informatīvā kara tēma Latvijā tiek aplūkota, manuprāt, šauri.
Tātad deklarētais mērķis ir panākt, ka līdzcilvēki savus priekšstatus veido nevis «viņu», bet «mūsu» mediju ietekmē. Jo «viņi» melo, «mēs» - ne. Ar pirmo sadaļu («viņi») it kā nevajadzētu būt problēmām, savukārt par «mums»... Vai varam likt roku uz sirds un apgalvot, ka Latvijas mediji nav pavirši, nepūš no mušas ziloni vai - otrādi - nenodarbojas ar pašcenzūru? Minētie nedarbi, protams, nav tik nešpetni kā klaja melošana vai kūdīšana, tomēr uzticību tie arī neveicina. Tāpēc jāšaubās, ka «svārstīgā» auditorijas daļa pat gadījumā, ja kaut kādu iemeslu dēļ mazāk patērēs Kremļa producēto saturu, kāri tvers ik vārdu, kuru vēsta «mūsu» puse. Nekādi administratīvi lēmumi nelīdzēs, kamēr tik daudzi ļaudis Latvijā skeptiski izturēsies pret pašmāju mediju kvalitāti.
Ar šo pieņēmumu saistīta arī otrā tēze. Par vēlamo rezultātu tiek definēta Latvijas cilvēku kritiskās domāšanas veicināšana, spēja izvērtēt informāciju utt. Visnotaļ pareizi, tikai viens «bet». Vai cilvēks spēj nodalīt graudus no pelavām, nepadoties savā vienkāršībā valdzinošām «patiesībām» vienā nodalītā (politikas) jomā, ja visās citās viņam smadzenes piesārņo nepārtraukti un bez mazākās aiztures? Ir ticams, ka ar māņticību, pūšļošanu un viltus zinātni regulāri barots prāts ar, delikāti izsakoties, visai īpatnu priekšstatu par bioloģiju, fiziku utt. Kremļa propagandas gadījumā pēkšņi iegūs analīzes spējas? Kremlis «zombējot» cilvēkus. Jā, bet to dara arī «mūsu» informatīvā miskaste, kas tiek apzīmēta ar «interesanti», «noderīgi» u. c. Kādēļ lai cilvēks, kurš tic dažādiem murgiem par pašārstēšanos, neticētu Putinam?