Tāds gaidāms jau šopiektdien, 21. martā, plkst. 19 Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un Valsts akadēmiskā kora Latvija koncertā Lielajā ģildē. Simfoniskais koncerts, kurā jaunā diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā pirmatskaņojumus piedzīvos trīs latviešu komponistu - Georga Pelēča, Indras Rišes un Pētera Butāna opusi, turpina festivāla Latvijas Jaunās mūzikas dienas programmu, un tā nosaukumā līdzās festivāla abreviatūrai LJMD greznojas laimes hormoni (LJMD un laimes hormoni).
Par laimes hormoniem gan konkrētajā programmā atbildīgs ir profesors, senās polifoniskās mūzikas eksperts Georgs Pelēcis, kurš tos sola jau sava orķestra koncertopusa nosaukumā: Endorphin Music. Indra Riše un Pēteris Butāns savukārt apcerīgi lūkojušies pasaulē un bezgalībā. Riše - Ērikam Kiršfeldam rakstītajā čella koncertā Apcere par Debesīm un Zemi. Butāns - dziesmu ciklā Zvaigznes un ūdeņi stāstniekam, korim un simfoniskajam orķestrim.
Nejaušs gadījums?
«Tas bija tāds nejaušs gadījums. Idejas autors ir dzejnieks un tulkotājs Sergejs Moreino, rīdzinieks, kurš bieži viesojas Ventspils Rakstnieku mājā. Mums jau ir bijis viens liels kopīgs projekts (vokāli simfonisks skaņdarbs Ventspils. Rudens. 2009.), un viņam iepatikās,» Pēteris Butāns izstāsta, ka Sergejs Moreino ieinteresējis par dziesmu ciklu, kas vēsta par ebreju vitālo izdzīvošanas talantu un kultūras spēju pielāgoties jebkuriem apstākļiem. Moreino piegādājis veselu virkni dažādu autoru dzejoļu, no kuriem komponists izvēlējies ebreju dzejnieka Paula Cēlana, Česlava Miloša, arī Sergeja Moreino vārsmas un vienu kurzemnieces Mairas Asares dzejoli. Tā tapušas sešas dziesmas.
«Mēs nolēmām kā kaleidoskopā salikt ebreju ciešanu traģiskumu ar cinisko vēlmi par katru cenu izdzīvot. Mūsu vēlme ir klausītājā izraisīt sajūtu, ko varētu saukt - gaisma tuneļa galā,» šādiem vārdiem anotācijā vēstot par kopdarba galveno domu, Sergejs Moreino to rezumē ar Jāņa Kunnosa dzejas vadmotīvu «šampinjoni lauž asfaltu». Sācies ar to, ka reiz, tiekoties Ventspilī, dzejnieks un komponists apsprieduši fenomenu, ka, par spīti diviem pasaules kariem un ebreju vajāšanām Latvijā, Lietuvā, Polijā un Ukrainā, daudzas sinagogas saglabājušās apbrīnojami labā stāvoklī. Tiesa, mūslaikos tur nereti ierīkotas noliktavas, sporta zāles, kinoteātri un baptistu lūgšanu nami. «Arī pie mums Ventspilī bijušajā sinagogā tagad ir baptistu lūgšanu nams. Tas atrodas skaistā vietā Sinagogas ielā, ir uzturēts ļoti labā kārtībā un tiek izmantots par koncertzāli. Iekšā gan neesmu bijis,» stāsta Pēteris Butāns.
Krustvārdu mīkla
Cikls Zvaigznes un ūdeņi skanēs krievu valodā, kurā Sergejs Moreino atdzejojis arī ārzemēs dzīvojošo kolēģu un latvietes Mairas Asares vārsmas. «Mūsu doma bija aptvert pēc iespējas vairāk autoru, un es līdzās Mairas un trim Sergeja dzejoļiem izvēlējos pa vienam no tiem, kuri dzīvo ārzemēs,» Pēteris Butāns priecājās, ka dzejas ainava ir daudzkrāsaina. Viņš meklējis mūzikā austrumniecisku kolorītu? Nē, neesot. «Man gan bija krājumiņš ar ebreju dziesmiņām, un es izmantoju divas melodijas. Vienu - kā citātu cikla ievadā, otru - kā epizodiski garāmslīdošas intonācijas,» viņš teic par ebreju mūzikas ievijumiem. Ciklā mijas dažādas noskaņas, taču fināls esot gavilējošs, dzīvi un nākotni apliecinošs.
Pie jaunā opusa Pēteris Butāns strādājis ilgi un rūpīgi, taču uz savu jaunradi skatās bez sakāpinātām ambīcijām. «Es jau tāpat vien smērēju nošu papīru atpūtai, tā ir kā krustvārdu mīklu risināšana,» nosaka komponists, kura darbi savulaik novērtēti gan ar laikraksta Diena gada balvu kultūrā, gan Latvijas Lielo mūzikas balvu. Viņš jau pošas uz Rīgu mēģinājumos pakoriģēt nianses un izbaudīt pirmatskaņojumu? «Nezinu, veselība vairs neļauj tā braukāt, un pieredze rāda, ka diriģenti mani parasti neņēma galvā. Pārstāju tur rādīties un jaukties.»