Zviedri izmanto savas debetkartes un kredītkartes gandrīz katru dienu, vidēji - 260 transakcijās uz personu gadā. Pretēja tendence ir Dienvideiropā. Piemēram, Itālijā par trim ceturtdaļām pirkumu joprojām tiek maksāts skaidrā naudā.
«Tas skaidrojams ar zemo uzticēšanos varai un banku sistēmai,» skaidrojis biznesa dinamikas profesors Niklass Arvidsons. Viņš uzskata, ka Zviedrija varētu kļūt par sabiedrību, kas neizmanto skaidru naudu, taču tas, visticamāk, nenotiks vismaz līdz 2030. gadam. «Daži joprojām grib just naudu rokā. Nesenā Sifo aptauja liecina, ka divas trešdaļas zviedru skaidras naudas pieejamību uzskata par cilvēktiesībām.»
Tirgotāji ir apmierināti ar pašreizējo tendenci, jo skaidras naudas darījumu samazināšanās palielina gan pārdevēju, gan pircēju drošību un samazina darbību ar skaidras naudas inkasāciju izmaksas, ievērojami samazinājies banku aplaupīšanu skaits. Zviedrijā ar karti var maksāt gan augļu tirgotājam ielās, gan bezpajumtnieku žurnāla izplatītājam.