Daiga Behmane
Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja
Vēlēšanu rokasgrāmata
No "populisma sovjetiskas nostalģijas mērcītē" līdz patiesi interesantiem priekšlikumiem ar vairāk vai mazāk izstrādātu pamatojumu. 13. Saeimas vēlēšanās pieteiktās partijas savās programmās piedāvā plašu solījumu un rosinājumu spektru. Žurnāls SestDiena kopā ar ekspertiem pēta un vērtē, cik reālistiskas idejas politisko spēku piedāvājumā atrodamas.
Ekspertu kritika par partiju programmām nu jau ir tikpat neatņemama priekšvēlēšanu laika sastāvdaļa kā politiķu solījumi. Arī šoreiz – pirms 13. Saeimas vēlēšanām – politiķu un ekonomistu vērtējumā programmās trūkst konkrētības un pamatojuma solītajam. SEB bankas ekonomistam Dainim Gašpuitim, piemēram, radies iespaids, ka vairākas partijas mēģina noklāt maksimāli plašu jautājumu loku, pie sasolītā daudz nepiedomājot. Programmu saturu, viņaprāt, īsi var raksturot kā ierosinājumus, kas saistīti ar pēdējā laika aktualitātēm, kopā ar solījumiem, kas saucami par vēlēšanu laika klišejām.
Un tik tiešām nav grūti atrast šī gada programmu jājamzirdziņus. Veselās piecās partiju programmās minēta pēdējos mēnešos daudz piesauktās obligātās ienākumu komponentes jeb OIK samazināšana vai likvidēšana. Vēl populārākas ir iniciatīvas, kas saistās ar valsts pārvaldes samazināšanu: sākot no rosinājumiem pastāvošo 13 ministriju vietā ieviest sešas vai astoņas un deputātu skaitu samazināt no 100 uz 60 līdz pat idejai, ka "valsts pārvaldes aparāta skaits tiek samazināts par 90%". Kaut ko no tā apņēmusies puse no partijām, kas cer, ka oktobrī par tām balsosiet. Eksperti, šīs programmas vērtējot, gan ir vienoti uzskatā, ka partijas gandrīz uz labu laimi nosaukušas kādu skaitu ar ministrijām, kas jālikvidē, daudz nedomājot par to, lai valsts pārvaldes darbā ieviestu būtiskas saturiskas pārmaiņas.
Jāpiebilst, ka OIK un valsts pārvaldes samazinātāju vidū gan nav nevienas no koalīcijas partijām, taču tās ar pārējām vieno jau teju par klasiku saucamie solījumi palielināt pensijas.
Tas viss pretkorupcijas organizācijas Delna direktorei Lienei Gāterei licis secināt – lai gan programmās parādās atsevišķas ideoloģiskas iezīmes, kopumā piedāvājums ir visai līdzīgs. Vienlaikus gan Gātere, gan politologs Juris Rozenvalds norāda – Latvijas vēlētāji programmu saturam nepiešķir primāru nozīmi, tāpēc, iespējams, arī tāds iznākums. Latvijā svarīgākas ir personības, saka Rozenvalds.
Politologs Jānis Ikstens uzsver – programmas par bezjēdzīgām uzskatīt nevar, jo tas ir faktiski vienīgais teksts, kas ļauj gūt priekšstatu par partiju vērtībām. Tāpēc arī citi eksperti, ar ko programmas apsprieda SestDiena, aicina vēlētājus tās uztvert kā dokumentus, ko pēc tam lietot, prasot no politiķiem atbildību.
Lai politisko spēku piedāvātajās programmās būtu vieglāk orientēties un daudzos solījumus sagremot, SestDiena piedāvā pārskatu ar trim uzdevumiem, kurus katra partija pati izcēlusi kā prioritāri veicamus, un ekspertu vērtējumu par programmu saturu. Ar pilnu pieteikto sarakstu 4000 zīmju programmas saturu varat iepazīties zemāk. Partijas sarindotas to izlozēto numuru secībā.
Autore: Sabīne Bērziņa
Eksperti
Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists
Egils Levits
Jurists un politologs
Iveta Reinholde
Politoloģe
Jānis Ikstens
Politologs
Juris Rozenvalds
Politologs
Liene Gātere
Pretkorupcijas organizācijas Delna direktore
Mārtiņš Daugulis
Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas Politika un politiskā komunikācija vadītājs
Partijas
1. Latvijas Krievu savienība
2. Jaunā konservatīvā partija
3. Rīcības partija
4. Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
5. “Progresīvie”
6. Latvijas Centriskā partija
7. LSDSP/KDS/GKL
8. “No sirds Latvijai”
9. “Saskaņa”
10. “Attīstībai/Par!”
11. Latvijas Reģionu apvienība
12. “Latviešu nacionālisti”
13. “Jaunā Vienotība”
14. “Par alternatīvu”
15. “KPV LV”
16. Zaļo un Zemnieku savienība
8. “No sirds Latvijai”
PARTIJAS IZVIRZĪTĀS TRĪS PRIORITĀTES
- Atbalstīsim tādu pensiju neaplikšanu ar nodokļiem, kas ir mazākas par minimālo darba algu (šobrīd – 430 eiro), un ģimenēs ar trim bērniem vienu no vecākiem atbrīvosim no algas iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ģimenēs ar pieciem un vairāk bērniem – abus vecākus.
- Lai veicinātu ātrāku lēmumu pieņemšanu un būtiski ietaupītu līdzekļus, samazināsim Saeimas deputātu skaitu no 100 uz 60.
- Nodrošināsim Latvijas lauksaimniekiem godīgus noteikumus valsts atbalsta un Eiropas Savienības fondu finansējuma saņemšanai par ikgadējiem platību maksājumiem, piemēram, līdzvērtīgus Polijas zemniekiem.
EKSPERTU KOMENTĀRS
Liriski un bez seku izvērtējuma
Jurista un politologa Egila Levita skatījumā partijas programma, no vienas puses, it kā satur labus nodomus. Tajā minēta arī virkne tautā populāru konkrētu priekšlikumu. Taču, no otras puses, nav norādīts, kādā veidā tie varētu tikt īstenoti, it sevišķi – uz kādu citu izdevumu samazinājuma rēķina tie varētu tikt finansēti.
Ekspertā jautājumu izraisa arī priekšlikums izveidot jaunu nacionālās aizsardzības koncepciju, "lai tā būtu atbilstoša valsts finansiālajām iespējām". Vai tas nozīmētu samazināt finansējumu valsts aizsardzībai pretrunā ar NATO noteikumu, ka aizsardzībai jāatvēl vismaz 2% no nacionālā kopprodukta?
Savukārt politologam Jurim Rozenvaldam, salīdzinot šos solījumus ar programmu, ko partija piedāvāja pirms četriem gadiem, radies iespaids, ka politiskais spēks šoreiz īsti nav piestrādājis pie sava piedāvājuma. Rakstītais atstāj diezgan paviršu iespaidu, viņaprāt, saturs ir drīzāk lirisks, šķiet, ka sarakstīts viss, ko cilvēki varētu gribēt dzirdēt, nedomājot par sekām un to, cik reālistiski tas būtu sasniedzams. Lai gan populisma elementi ir visu partiju solījumos, ar tādiem priekšlikumiem kā Saeimas deputātu skaita samazināšana no 100 uz 60 partija daudzas citas sit pušu, uzskata politologs. Tāpat ir vairāki citi vēlētājam potenciāli simpātiski priekšlikumi, piemēram, pensiju, kas mazākas par minimālo algu, neaplikšana ar nodokļiem un skolotāju algu celšana. "Jautājums, vai viņi arī rēķina līdzi," tāpat kā Levits, jautā Rozenvalds.
Partijas 4000 zīmju programma
Laiks tautas uzplaukumam!
NO SIRDS LATVIJAI ir pret valdošo eliti noskaņota konservatīva partija, kas apvieno stiprus, mērķtiecīgus un atbildīgus cilvēkus - profesionāļus, kuri tiem uzticēto darbu dara no sirds. No runām un tukšiem solījumiem, pie reāliem darbiem, kas veicina katra Latvijas iedzīvotāja labklājību un nodrošina Valsts attīstību, nacionālās un ekonomiskās pašnoteikšanās atjaunošanu.
NO SIRDS LATVIJAI ir politiski atbildīga partija. Tā saliedē atbildīgam kopdarbam visas nacionalitātes un visus valsts iedzīvotājus– ģimenes, bērnus, skolēnus, studentus, zinātniekus, profesionālos darbiniekus nozarēs, cilvēkus ar īpašām vajadzībām, pensionārus, uzņēmējus un citus. Kopā ar Latvijas tautu mēs paaugstināsim atbildību par sevi un valsti un turpmāk nepieļausim Latvijas resursu izšķērdēšanu, bet nodrošināsim Latvijas strauju attīstību, katra cilvēka sociālo drošību un dzīvi labklājībā šajā un nākamajās paaudzēs.
Latvijas tauta ir vērtīgākais resurss, tāpēc mūsu kopīgos spēkos ir nodrošināt tādus dzīves apstākļus Latvijā, lai aizbraukušie, kuri vēlas, atgrieztos dzimtajās mājās, un ģimenes būtu stabilas, stipras un tajās augtu daudz un laimīgu bērnu. Mēs lepojamies ar mūsu tautas viedumu, gara spēku, drosmi un izdzīvošanas spējām.
Tādēļ mēs, partija NO SIRDS LATVIJAI:
1. Lai veicinātu ātrāku lēmumu pieņemšanu un būtiski ietaupītu līdzekļus, samazināsim Saeimas deputātu skaitu no 100 uz 60.
2. Esam par tautas vēlētu prezidentu.
3. Ģimenēs ar trim bērniem vienu no vecākiem atbrīvosim no algas iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ģimenēs ar pieciem un vairāk bērniem – abus vecākus.
4. Ieskaitīsim bērna kopšanas periodu vecāka, kurš kopj bērnu, darba stāžā un veiksim sociālās iemaksas pie pensijas, kamēr vecāks bērna kopšanas laikā ir bez algota darba.
5. Materiāli stimulējot audžuģimenes, veicināsim adoptēšanu tepat Latvijā un attīstīsim bērnu ciematu kustību. Līdz 2028. gadam slēgsim visus bērnu namus Latvijā.
6. Esam pret migrantu kvotu ieviešanu, viendzimuma laulību legalizāciju, kā arī esam pret pretrunīgās Stambulas Konvencijas ratificēšanu Latvijā.
7. Atbalstīsim tādu pensiju neaplikšanu ar nodokļiem, kas ir mazākas par minimālo darba algu (šobrīd – 430 EUR).
8. Ar likuma spēku noteiksim, ka otrā līmeņa pensijas uzkrājums ir mantojams.
9. Atcelsim nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam īpašumam un elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti.
10. Paaugstināsim skolotāju prestižu sabiedrībā, tai skaitā jau līdz 2020. gadam palielinot pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi no 680 EUR līdz 910 EUR.
11. Atbalstīsim valsts apmaksātas augstākās izglītības studijas tiem vietējiem un ārvalstu studentiem, kuri vismaz 4 gadus pēc studijām strādās Latvijā savu studiju nozarē.
12. Visus ieņēmumus, kas veidojas no degvielas akcīzes nodokļa, pilnā apmērā novirzīsim Latvijas autoceļu atjaunošanai.
13. Nodrošināsim Latvijas lauksaimniekiem godīgus noteikumus valsts atbalsta un Eiropas Savienības fondu finansējuma saņemšanai par ikgadējiem platību maksājumiem, piemēram, līdzvērtīgus Polijas zemniekiem.
14. Līdz 2020. gadam izveidosim jaunu nacionālās aizsardzības koncepciju, lai tā būtu atbilstoša valsts finansiālajām iespējām. Būtiski stiprināsim Zemessardzi un izbeigsim tādu ieroču un sistēmu iepirkšanu, kas nav atbilstoši jaunajai valsts aizsardzības koncepcijai.
Nost ar izzadzējiem!