Daiga Behmane
Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja
Vēlēšanu rokasgrāmata
No "populisma sovjetiskas nostalģijas mērcītē" līdz patiesi interesantiem priekšlikumiem ar vairāk vai mazāk izstrādātu pamatojumu. 13. Saeimas vēlēšanās pieteiktās partijas savās programmās piedāvā plašu solījumu un rosinājumu spektru. Žurnāls SestDiena kopā ar ekspertiem pēta un vērtē, cik reālistiskas idejas politisko spēku piedāvājumā atrodamas.
Ekspertu kritika par partiju programmām nu jau ir tikpat neatņemama priekšvēlēšanu laika sastāvdaļa kā politiķu solījumi. Arī šoreiz – pirms 13. Saeimas vēlēšanām – politiķu un ekonomistu vērtējumā programmās trūkst konkrētības un pamatojuma solītajam. SEB bankas ekonomistam Dainim Gašpuitim, piemēram, radies iespaids, ka vairākas partijas mēģina noklāt maksimāli plašu jautājumu loku, pie sasolītā daudz nepiedomājot. Programmu saturu, viņaprāt, īsi var raksturot kā ierosinājumus, kas saistīti ar pēdējā laika aktualitātēm, kopā ar solījumiem, kas saucami par vēlēšanu laika klišejām.
Un tik tiešām nav grūti atrast šī gada programmu jājamzirdziņus. Veselās piecās partiju programmās minēta pēdējos mēnešos daudz piesauktās obligātās ienākumu komponentes jeb OIK samazināšana vai likvidēšana. Vēl populārākas ir iniciatīvas, kas saistās ar valsts pārvaldes samazināšanu: sākot no rosinājumiem pastāvošo 13 ministriju vietā ieviest sešas vai astoņas un deputātu skaitu samazināt no 100 uz 60 līdz pat idejai, ka "valsts pārvaldes aparāta skaits tiek samazināts par 90%". Kaut ko no tā apņēmusies puse no partijām, kas cer, ka oktobrī par tām balsosiet. Eksperti, šīs programmas vērtējot, gan ir vienoti uzskatā, ka partijas gandrīz uz labu laimi nosaukušas kādu skaitu ar ministrijām, kas jālikvidē, daudz nedomājot par to, lai valsts pārvaldes darbā ieviestu būtiskas saturiskas pārmaiņas.
Jāpiebilst, ka OIK un valsts pārvaldes samazinātāju vidū gan nav nevienas no koalīcijas partijām, taču tās ar pārējām vieno jau teju par klasiku saucamie solījumi palielināt pensijas.
Tas viss pretkorupcijas organizācijas Delna direktorei Lienei Gāterei licis secināt – lai gan programmās parādās atsevišķas ideoloģiskas iezīmes, kopumā piedāvājums ir visai līdzīgs. Vienlaikus gan Gātere, gan politologs Juris Rozenvalds norāda – Latvijas vēlētāji programmu saturam nepiešķir primāru nozīmi, tāpēc, iespējams, arī tāds iznākums. Latvijā svarīgākas ir personības, saka Rozenvalds.
Politologs Jānis Ikstens uzsver – programmas par bezjēdzīgām uzskatīt nevar, jo tas ir faktiski vienīgais teksts, kas ļauj gūt priekšstatu par partiju vērtībām. Tāpēc arī citi eksperti, ar ko programmas apsprieda SestDiena, aicina vēlētājus tās uztvert kā dokumentus, ko pēc tam lietot, prasot no politiķiem atbildību.
Lai politisko spēku piedāvātajās programmās būtu vieglāk orientēties un daudzos solījumus sagremot, SestDiena piedāvā pārskatu ar trim uzdevumiem, kurus katra partija pati izcēlusi kā prioritāri veicamus, un ekspertu vērtējumu par programmu saturu. Ar pilnu pieteikto sarakstu 4000 zīmju programmas saturu varat iepazīties zemāk. Partijas sarindotas to izlozēto numuru secībā.
Autore: Sabīne Bērziņa
Eksperti
Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists
Egils Levits
Jurists un politologs
Iveta Reinholde
Politoloģe
Jānis Ikstens
Politologs
Juris Rozenvalds
Politologs
Liene Gātere
Pretkorupcijas organizācijas Delna direktore
Mārtiņš Daugulis
Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas Politika un politiskā komunikācija vadītājs
Partijas
1. Latvijas Krievu savienība
2. Jaunā konservatīvā partija
3. Rīcības partija
4. Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
5. “Progresīvie”
6. Latvijas Centriskā partija
7. LSDSP/KDS/GKL
8. “No sirds Latvijai”
9. “Saskaņa”
10. “Attīstībai/Par!”
11. Latvijas Reģionu apvienība
12. “Latviešu nacionālisti”
13. “Jaunā Vienotība”
14. “Par alternatīvu”
15. “KPV LV”
16. Zaļo un Zemnieku savienība
5. “Progresīvie”
PARTIJAS IZVIRZĪTĀS TRĪS PRIORITĀTES
- Galvenā prioritāte ir veselības aprūpes sistēmas efektivitātes uzlabošana un finansējuma palielinājums līdz 8% no IKP 13. Saeimas sasaukuma laikā.
- Noteiksim veselības aprūpes kvalitātes standartus un maksimāli pieļaujamo rindu ilgumu pie ārstiem, nodrošinot to īstenošanai atbilstošu finansējumu.
- Pārskatīsim minimālo sociālo pakalpojumu grozu un minimālos ienākumus, lai nodrošinātu cieņpilnus dzīves apstākļus.
EKSPERTU KOMENTĀRS
Pasaka A, bet baidās no B
Politoloģes Ivetas Reinholdes vērtējumā programma ir gana skaidra, lai varētu saprast partijas vīziju par Latvijas nākotni. Partija uzsver, ka strādās pie Ziemeļvalstu sociāldemokrātu veidotā sabiedrības modeļa ieviešanas – pieejamākas veselības aprūpes, sociālo pakalpojumu, zaļās ekonomikas, bioloģiskās lauksaimniecības un augstas pievienotās vērtības produktu ražošanas attīstīšanas.
Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane norāda – atzīstami vērtējams tas, ka partija centrā likusi labklājīgas sabiedrības veidošanu un arī veselības jomu. Tajā pašā laikā "viņi vienkārši plāno vairāk naudas novirzīt veselībai" un nav skaidrs, kā partija rosinātu šos līdzekļus tērēt. "Tas ir ļoti vispārīgi un droši vien reālajā dzīvē saskartos ar to, ka visiem sektoriem trūkst naudas. Šobrīd veselībai novirzām zem 4% no IKP, atvēlēt 8% ir ļoti liels lēciens."
"Partija pasaka A, bet baidās pateikt B," secina Reinholde. Tāpat kā citas partijas, arī Progresīvie negrib runāt par to, kā visas šīs iniciatīvas finansēt, viņa uzskata. "Ja tiek solītas plašas sociālās labklājības programmas, tam automātiski seko nodokļu pieaugums," norāda politoloģe. "To gan, protams, neviens priekšvēlēšanu periodā nesolīs."
Partijas 4000 zīmju programma
Priekšvēlēšanu programma "Pagrieziens Ziemeļvalstu virzienā"
Izvērstā programma atrodama šeit: www.progresivie.lv/programma
PROGRESĪVO vērtības: Brīvība – Solidaritāte – Vienlīdzība – Daba – Vide
PROGRESĪVIE sakņojas sociāli atbildīgas demokrātijas tradīcijā.
Ziemeļvalstu sociāldemokrātu veidotās sabiedrības modelis ir PROGRESĪVO mērķis Latvijai – pārmaiņām atvērtas nācijas, kur cilvēki gan ikdienā, gan politikā gādā par stipru valsti, kas spēj pasargāt godīgos, krietnos un vājākos.
PROGRESĪVIE nebaidās pārmaiņu, nosoda tos, kas biedē ar pārmaiņām un kūda cilvēkus vienu pret otru.
PROGRESĪVIE ir gatavi vadīt pārmaiņu procesu tā, lai arī Latvijā izveidotu sociāli atbildīgu, drošu un cieņas pilnu labklājības sabiedrību.
– Uz cilvēku orientēta veselības aprūpe un sociālā drošība kā valsts politikas galvenais mērķis
PROGRESĪVIE kā politisku prioritāti izvirza tāda sociālās drošības tīkla izveidi, kas nodrošinātu veselības un sociālo pakalpojumu pieejamību un cilvēka cienīgu dzīves kvalitāti ikvienam Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no viņa dzīvesvietas.
Veselības politikā pacienta interesēm ir jābūt pirmajā vietā. Sakārtosim veselības aprūpes sistēmu, panākot pakāpenisku veselības aprūpes finansējuma palielinājumu līdz 8% no iekšzemes kopprodukta.
Uzlabosim veselības aprūpes pieejamību, nosakot kvalitātes standartus un maksimāli pieļaujamo rindu ilgumu (30 dienas – pie speciālista; 90 dienas – plānveida operācijām).
Medikamentu cenu samazināšanai likvidēsim aptieku skaita ierobežojumus un nodrošināsim godīgu konkurenci medikamentu tirgū.
Noteiksim minimālo sociālo pakalpojumu grozu pašvaldībās.
Veiksim minimālo ienākumu (minimālā pensija, sociālā nodrošinājuma pabalsts, apgādnieka zaudējuma pensija, minimālā alga u. c.) sistēmisku pārskatīšanu, izmantojot faktiskos sociālekonomiskos rādītājus, tostarp, ienākumu viduspunktu valstī.
Veidosim drošu un taisnīgu darba vidi, veicināsim darba un privātās dzīves līdzsvaru, veidosim ģimenei draudzīgu politiku neatkarīgi no ģimenes formas, kā arī ierobežosim sociālos riskus vairojošas uzņēmējdarbības formas (ātrie kredīti, lombardi, laimētavas).
– Jauna zaļā politika – Latvija kā patiesi zaļa valsts
PROGRESĪVIE iestājas par dabas vērtību saglabāšanu sabiedrības labklājībai un veselībai. Tas ietver taupīgu resursu izmantošanu un vides piesārņošanas novēršanu, kā arī veselīgas pilsētvides veidošanu.
Politiskajiem lēmumiem vienmēr jāņem vērā zinātnieku ieteikumi klimata pārmaiņu un citu vides katastrofu novēršanai, līdzsvarojot sabiedrības īstermiņa intereses un labklājību nākotnē.
Valstij jānostiprina principu "piesārņotājs maksā", jāsniedz atbalstu investīcijām zaļajās tehnoloģijās, jāparedz priekšrocības videi un dzīvniekiem draudzīgajiem ražotājiem publiskajos iepirkumos (īpaši bioloģiskajai lauksaimniecībai).
Vides aizsardzības prasības jāņem vērā, plānojot ikvienu politisku vai saimniecisku darbību, un pēc iespējas jānovērš to nelabvēlīgā ietekme uz vidi un cilvēku veselību, un jāmazina cilvēku izmantoto dzīvnieku ciešanas.
– Vieda ekonomika, kas padara Latviju laimīgu
Iestāsimies par inovācijām Latvijas ekonomikā. Valstij jākoncentrējas uz nozarēm, kas ražošanā nodrošina pieprasījumu pēc augsta zināšanu ieguldījuma, rada augstu pievienotās vērtības līmeni un labi atalgotas darbavietas. Tikai tādējādi Latvijai būs iespēja mazināt ienākumu nevienlīdzību.
Ekonomikas izaugsmei jābūt sociālai un orientētai uz dabas un cilvēku resursu saudzēšanu un atjaunošanu, tai jāizturas ar cieņu pret dzīvajām būtnēm.
To nedrīkst vērtēt tikai pēc iekšzemes kopprodukta izaugsmes rādītājiem. Valsts izaugsmes vērtējumā noteicošam ir jābūt progresam saskaņā ar ANO Starptautisko laimes indeksu.
Vieda ekonomiskā izaugsme nav iespējama bez izglītotiem cilvēkiem, tāpēc PROGRESĪVIE atbalstīs modernu, iekļaujošu, kritisko domāšanu, zināšanas un prasmes veicinošu izglītību un konkurētspējīgu augstāko izglītību.
Latvijas valstij jākļūst par aktīvu ekonomikas politikas veidotāju.
Ir jāpārtrauc noziedzīgās intereses un valsts institūciju vājums, kas nav spējis mazināt ēnu ekonomiku Latvijā.