Daiga Behmane
Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja
No "populisma sovjetiskas nostalģijas mērcītē" līdz patiesi interesantiem priekšlikumiem ar vairāk vai mazāk izstrādātu pamatojumu. 13. Saeimas vēlēšanās pieteiktās partijas savās programmās piedāvā plašu solījumu un rosinājumu spektru. Žurnāls SestDiena kopā ar ekspertiem pēta un vērtē, cik reālistiskas idejas politisko spēku piedāvājumā atrodamas.
Ekspertu kritika par partiju programmām nu jau ir tikpat neatņemama priekšvēlēšanu laika sastāvdaļa kā politiķu solījumi. Arī šoreiz – pirms 13. Saeimas vēlēšanām – politiķu un ekonomistu vērtējumā programmās trūkst konkrētības un pamatojuma solītajam. SEB bankas ekonomistam Dainim Gašpuitim, piemēram, radies iespaids, ka vairākas partijas mēģina noklāt maksimāli plašu jautājumu loku, pie sasolītā daudz nepiedomājot. Programmu saturu, viņaprāt, īsi var raksturot kā ierosinājumus, kas saistīti ar pēdējā laika aktualitātēm, kopā ar solījumiem, kas saucami par vēlēšanu laika klišejām.
Un tik tiešām nav grūti atrast šī gada programmu jājamzirdziņus. Veselās piecās partiju programmās minēta pēdējos mēnešos daudz piesauktās obligātās ienākumu komponentes jeb OIK samazināšana vai likvidēšana. Vēl populārākas ir iniciatīvas, kas saistās ar valsts pārvaldes samazināšanu: sākot no rosinājumiem pastāvošo 13 ministriju vietā ieviest sešas vai astoņas un deputātu skaitu samazināt no 100 uz 60 līdz pat idejai, ka "valsts pārvaldes aparāta skaits tiek samazināts par 90%". Kaut ko no tā apņēmusies puse no partijām, kas cer, ka oktobrī par tām balsosiet. Eksperti, šīs programmas vērtējot, gan ir vienoti uzskatā, ka partijas gandrīz uz labu laimi nosaukušas kādu skaitu ar ministrijām, kas jālikvidē, daudz nedomājot par to, lai valsts pārvaldes darbā ieviestu būtiskas saturiskas pārmaiņas.
Jāpiebilst, ka OIK un valsts pārvaldes samazinātāju vidū gan nav nevienas no koalīcijas partijām, taču tās ar pārējām vieno jau teju par klasiku saucamie solījumi palielināt pensijas.
Tas viss pretkorupcijas organizācijas Delna direktorei Lienei Gāterei licis secināt – lai gan programmās parādās atsevišķas ideoloģiskas iezīmes, kopumā piedāvājums ir visai līdzīgs. Vienlaikus gan Gātere, gan politologs Juris Rozenvalds norāda – Latvijas vēlētāji programmu saturam nepiešķir primāru nozīmi, tāpēc, iespējams, arī tāds iznākums. Latvijā svarīgākas ir personības, saka Rozenvalds.
Politologs Jānis Ikstens uzsver – programmas par bezjēdzīgām uzskatīt nevar, jo tas ir faktiski vienīgais teksts, kas ļauj gūt priekšstatu par partiju vērtībām. Tāpēc arī citi eksperti, ar ko programmas apsprieda SestDiena, aicina vēlētājus tās uztvert kā dokumentus, ko pēc tam lietot, prasot no politiķiem atbildību.
Lai politisko spēku piedāvātajās programmās būtu vieglāk orientēties un daudzos solījumus sagremot, SestDiena piedāvā pārskatu ar trim uzdevumiem, kurus katra partija pati izcēlusi kā prioritāri veicamus, un ekspertu vērtējumu par programmu saturu. Ar pilnu pieteikto sarakstu 4000 zīmju programmas saturu varat iepazīties zemāk. Partijas sarindotas to izlozēto numuru secībā.
Autore: Sabīne Bērziņa
Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja
SEB bankas ekonomists
Jurists un politologs
Politoloģe
Politologs
Politologs
Pretkorupcijas organizācijas Delna direktore
Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas Politika un politiskā komunikācija vadītājs
Ne vienmēr jēgpilnas pārmaiņas
Delnas direktore Liene Gātere atzīst – Jaunā konservatīvā partija ir viena no retajām ar konkrētu korupcijas apkarošanas plānu. Arī jurista un politologa Egila Levita vērtējumā partija korupciju saprot plašā izpratnē, aptverot ne tikai korupciju Krimināllikuma nozīmē, bet arī formāli legālu, bet neleģitīmu ietekmi uz valsts lēmumu pieņemšanu. Viņaprāt, programmā saskatāmi arī daži konkrēti priekšlikumi, kā to mazināt, un interesants ir, piemēram, priekšlikums pakļaut maksātnespējas administratorus tiešai valsts kontrolei.
Delnas direktore gan norāda – izskatās, ka partija ar nodomu cenšas nākt klajā ar ierosinājumiem, kas atšķiras no tiem, kas bijuši valdības dienaskārtībā līdz šim, taču ne vienmēr tam atrodams jēgpilns pamatojums. Piemēram, liels uzsvars likts uz ideju apvienot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Satversmes aizsardzības biroju un Drošības policiju. "Tam īsti nopietnu pamatojumu es neredzu," viņa atzīst. Partijai vajadzētu piedāvāt vairāk argumentu, kāpēc tas varētu būt efektīvāk, jo pārvaldes modeļa maiņa pati par sevi diez vai varētu risināt reālas problēmas. Pozitīvi varētu būt tas, ka iestāžu starpā būtu labāka koordinācija, taču, "ja iestādes pašas par sevi strādā un KNAB ir parādījis, ka ceļ kapacitāti, tam īsti nav iemesla. Vajadzētu domāt, kā katru no šīm iestādēm padarīt efektīvāku".
Tāpat līdzīgs Gāterei šķiet partijas ierosinājums izveidot astoņas ministrijas pašreizējo 13 vietā, kaut nav skaidrs, kāpēc šādas izmaiņas pašas par sevi uzskatāmas par uzlabojumu. "Mazināt valsts pārvaldi mazināšanas pēc nav leģitīms mērķis. Tas drīzāk ir lozungs," viņa saka. Arī Levits norāda, ka viņam jautājumus rada priekšlikums samazināt publiskā sektorā strādājošo skaitu. Te jājautā, vai tas notiktu uz iedzīvotājiem piedāvāto publisko pakalpojumu (skolas, slimnīcas, ceļi utt.) samazināšanas vai valsts pārvaldes darbības efektivitātes palielināšanas rēķina. Rezerves efektivitātes uzlabošanai noteikti ir, taču būtu jāvērtē konkrēti priekšlikumi, norāda Levits un piebilst, ka partija arī problematizē dzelzceļa elektrifikācijas plānu.
Vienlaikus eksperts par interesantu dēvē partijas piedāvājumu neapliekamā minimuma celšanai pensijām un algai. Ja tā spēj uzrādīt arī reālistiskus aprēķinus, kā to finansēt, tad šis priekšlikums, viņaprāt, vērtējams pozitīvi.
Jurists arī rezumē, ka partija, lai gan, kā jau tas opozīcijai pienākas, kritizē pašreizējo situāciju, atšķirībā no dažām citām jaunajām partijām nepārkāpj robežu uz valstij kaitniecisko "viss-ir-slikti" ideoloģiju.