Daiga Behmane
Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja
Vēlēšanu rokasgrāmata
No "populisma sovjetiskas nostalģijas mērcītē" līdz patiesi interesantiem priekšlikumiem ar vairāk vai mazāk izstrādātu pamatojumu. 13. Saeimas vēlēšanās pieteiktās partijas savās programmās piedāvā plašu solījumu un rosinājumu spektru. Žurnāls SestDiena kopā ar ekspertiem pēta un vērtē, cik reālistiskas idejas politisko spēku piedāvājumā atrodamas.
Ekspertu kritika par partiju programmām nu jau ir tikpat neatņemama priekšvēlēšanu laika sastāvdaļa kā politiķu solījumi. Arī šoreiz – pirms 13. Saeimas vēlēšanām – politiķu un ekonomistu vērtējumā programmās trūkst konkrētības un pamatojuma solītajam. SEB bankas ekonomistam Dainim Gašpuitim, piemēram, radies iespaids, ka vairākas partijas mēģina noklāt maksimāli plašu jautājumu loku, pie sasolītā daudz nepiedomājot. Programmu saturu, viņaprāt, īsi var raksturot kā ierosinājumus, kas saistīti ar pēdējā laika aktualitātēm, kopā ar solījumiem, kas saucami par vēlēšanu laika klišejām.
Un tik tiešām nav grūti atrast šī gada programmu jājamzirdziņus. Veselās piecās partiju programmās minēta pēdējos mēnešos daudz piesauktās obligātās ienākumu komponentes jeb OIK samazināšana vai likvidēšana. Vēl populārākas ir iniciatīvas, kas saistās ar valsts pārvaldes samazināšanu: sākot no rosinājumiem pastāvošo 13 ministriju vietā ieviest sešas vai astoņas un deputātu skaitu samazināt no 100 uz 60 līdz pat idejai, ka "valsts pārvaldes aparāta skaits tiek samazināts par 90%". Kaut ko no tā apņēmusies puse no partijām, kas cer, ka oktobrī par tām balsosiet. Eksperti, šīs programmas vērtējot, gan ir vienoti uzskatā, ka partijas gandrīz uz labu laimi nosaukušas kādu skaitu ar ministrijām, kas jālikvidē, daudz nedomājot par to, lai valsts pārvaldes darbā ieviestu būtiskas saturiskas pārmaiņas.
Jāpiebilst, ka OIK un valsts pārvaldes samazinātāju vidū gan nav nevienas no koalīcijas partijām, taču tās ar pārējām vieno jau teju par klasiku saucamie solījumi palielināt pensijas.
Tas viss pretkorupcijas organizācijas Delna direktorei Lienei Gāterei licis secināt – lai gan programmās parādās atsevišķas ideoloģiskas iezīmes, kopumā piedāvājums ir visai līdzīgs. Vienlaikus gan Gātere, gan politologs Juris Rozenvalds norāda – Latvijas vēlētāji programmu saturam nepiešķir primāru nozīmi, tāpēc, iespējams, arī tāds iznākums. Latvijā svarīgākas ir personības, saka Rozenvalds.
Politologs Jānis Ikstens uzsver – programmas par bezjēdzīgām uzskatīt nevar, jo tas ir faktiski vienīgais teksts, kas ļauj gūt priekšstatu par partiju vērtībām. Tāpēc arī citi eksperti, ar ko programmas apsprieda SestDiena, aicina vēlētājus tās uztvert kā dokumentus, ko pēc tam lietot, prasot no politiķiem atbildību.
Lai politisko spēku piedāvātajās programmās būtu vieglāk orientēties un daudzos solījumus sagremot, SestDiena piedāvā pārskatu ar trim uzdevumiem, kurus katra partija pati izcēlusi kā prioritāri veicamus, un ekspertu vērtējumu par programmu saturu. Ar pilnu pieteikto sarakstu 4000 zīmju programmas saturu varat iepazīties zemāk. Partijas sarindotas to izlozēto numuru secībā.
Autore: Sabīne Bērziņa
Eksperti
Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists
Egils Levits
Jurists un politologs
Iveta Reinholde
Politoloģe
Jānis Ikstens
Politologs
Juris Rozenvalds
Politologs
Liene Gātere
Pretkorupcijas organizācijas Delna direktore
Mārtiņš Daugulis
Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas Politika un politiskā komunikācija vadītājs
Partijas
1. Latvijas Krievu savienība
2. Jaunā konservatīvā partija
3. Rīcības partija
4. Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
5. “Progresīvie”
6. Latvijas Centriskā partija
7. LSDSP/KDS/GKL
8. “No sirds Latvijai”
9. “Saskaņa”
10. “Attīstībai/Par!”
11. Latvijas Reģionu apvienība
12. “Latviešu nacionālisti”
13. “Jaunā Vienotība”
14. “Par alternatīvu”
15. “KPV LV”
16. Zaļo un Zemnieku savienība
7. LSDSP/KDS/GKL
PARTIJAS IZVIRZĪTĀS TRĪS PRIORITĀTES
- Noteikt Saeimas un pašvaldību deputātu pilnvaru termiņa ierobežojumu – ne vairāk kā divi sasaukumi pēc kārtas.
- Iekļaut transportlīdzekļu ikgadējo valsts nodevu degvielas cenā; panākt, lai visi ar šo nodevu iekasētie līdzekļi tiek izlietoti ceļu remontiem, uzturēšanai un jaunbūvei.
- Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ar gada apgrozījumu līdz 200 000 eiro ieviest vienkāršotu grāmatvedības uzskaiti, tādējādi mazinot birokrātisko slogu
uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā.
EKSPERTU KOMENTĀRS
Mums dalīs naudu un dzīve sakārtosies
Partijas piedāvājums ir "dzīvosim savā novadā, mums dalīs naudu, samazinās nodokļus un tā dzīve sakārtoties", tāds iespaids radies SEB bankas ekonomistam Dainim Gašpuitim. Turklāt programmā konkrētības trūkst tik ļoti, ka "ir grūti kaut kam pieķerties, un, ja ir grūti kaut kam pieķerties, tad grūti arī pēc tam prasīt atbildību", vērtē RSU studiju programmas Politika un politiskā komunikācija vadītājs Mārtiņš Daugulis.
Piemēram, Gašpuitis min, ka programmā solīts atbalstīt "gudru un racionālu Latvijas reģionālo attīstību". Pret to būtu grūti iebilst, jo nekādu skatījumu, ko tas varētu nozīmēt, partija nepiedāvā. Pēc ekonomista domām, programmā iekļuvuši arī dažādi īpatnēji izteikumi, kā, piemēram, "SKG realizēs to politiku, kuru vēlas un saprot vēlētāji, bet ne to, ko uzspiež dažādu struktūru ierēdņi". Gašpuitis atgādina, ka ministrijas, kas ir izpildvara, jau šobrīd īsteno politiku, par kuru lemj Saeima.
Tāpat programmā ir punkts: "Komercdarbības formu daudzveidība. SKG uzskata, ka visas komercdarbības formas ir līdzvērtīgas un nav pieļaujams, ka Konkurences padome ar nepārdomātiem lēmumiem darbojas vienas formas interesēs." Arī šeit nav skaidrs, par ko īsti vispār ir runa.
Starp konkrētākiem piedāvājumiem ir Saeimas deputātu pilnvaru termiņa ierobežojums, bet Daugulis pauž, ka šajā ziņā viņš atstātu iespējas vēlētājam izvēlēties, par ko balsot. Turklāt jautājums ir, vai, tik bieži mainot deputātus, it īpaši pašvaldībās, būtu viegli atrast cilvēkus, kas vispār vēlas šo darbu veikt.
Partijas 4000 zīmju programma
Apvienībai Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Kristīgi demokrātiskā savienība, Gods kalpot mūsu Latvijai(SKG) ir mērķis attīstīt Latviju kā latvisku un nacionālu valsti, kurā galvenais ir cilvēks ar savām vajadzībām, kur tiek kopta un saglabāta tradicionālā kultūrvide, kristīgās vērtības un citu te dzīvojošu tautu kultūras vērtības. Latvija ir ES un NATO dalībvalsts, bet nacionālas valsts intereses no tā nedrīkst ciest. Latvijai ir jāsadarbojas ar Višegradas valstu grupu, kas grib un prot aizstāvēt savu valstu nacionālās intereses ES ietvaros. SKG realizēs to politiku, kuru vēlas un saprot vēlētāji, bet ne to, ko uzspiež dažādu struktūru ierēdņi.
Risinot valsts attīstības jautājumus, SKG par prioritātēm izvirza rūpes par cilvēku, ģimeni, veselību, mājokli, drošību, garīgās izaugsmes iespējām un piederības sajūtu Latvijai. Visu cilvēku cieņa un tiesības ir vienlīdzīgas. Ikvienam ir tiesības brīvi attīstīt savu personību, tiekties pēc laimes un labklājības, veikt jebkura veida darbības, ja tas neapdraud un neierobežo citu cilvēku tādas pašas tiesības.
Ģimene, vīrieša un sievietes savienība, ir pamats, lai tauta turpinātos, un ir viena no formām dzīves jēgas īstenošanai. Citu pseido dzimumu ievazāšana sabiedrības dzīvē nav pieļaujama. Ģimenēm nepieciešams materiāls un morāls atbalsts, it īpaši bērnu audzināšanā. SKG aizsargās ģimenes no amorāla dzīvesveida uzspiešanas bērniem. Personu tiesības publiski demonstrēt un brīvi paust savus uzskatus ir jāsamēro ar ģimenes tiesībām audzināt savus bērnus tikumības un morāles vērtību gaisotnē.
Veselība. Tās pamats uz veselīgu dzīvesveidu orientēta sabiedrība. Veicot strukturālas pārmaiņas sistēmā, veidot iespējami labāku un efektīvāku veselības aprūpi, pietuvinātu pacienta dzīves vietai, vajadzībām un vēlmēm, sniegt perspektīvu pacientiem un dot iespēju iegādāties lētākus medikamentus.
Sociālā aizsardzība. Darbs ir viens no būtiskākajiem labklājības faktoriem. Iespējas cilvēkam, tajā skaitā ar invaliditāti, strādāt var nodrošināt tikai kompleksi risinājumi vides, infrastruktūras un ekonomikas jomās. Strādājošo tiesības jāsargā arodbiedrībām. Mājoklis ir nepieciešams katram un tas ir līdzeklis, kas var mazināt latviešu aizbraukšanu. SKG iestājas par daļēju nekustāmā īpašuma tirgus regulēšanu, kā arī efektīvu nekustāmā īpašuma nodokļa sistēmu, kura ir labvēlīga pret vienīgā mājokļa īpašniekiem. SKG atrisinās problēmu ar piespiedu zemes nomu zem daudzdzīvokļu mājām.
Drošība. SKG nodrošinās, lai katrs Latvijas iedzīvotājs Latvijā justos droši, zinot, ka atbildīgie dienesti steigsies viņam palīgā apdraudējuma vai nelaimes gadījumā, un būtu pārliecināts, ka valsts aizsargās viņa tiesības dzīvot demokrātiskā, tiesiskā un drošā valstī. Garīgās izaugsmes iespējas sākas ar labu izglītību. Apvienība rīkosies, lai atjaunotu tradicionālajās vērtībās balstītu fundamentālu izglītību, vērsīsies pret izglītības komercializāciju, nodrošinās valsts finansētu izglītību valsts valodā. Izglītības mērķis ir veidot personības, kuras spēj nosargāt valsti un to attīstīt.
Piederības sajūta Latvijai. Šodien nacionāla valsts un nacionāla kultūra ir apdraudēta gan pasaulē, gan Latvijā, jo globalizācija noārda nacionālas valsts vērtības un piederības sajūtu, kas sākas ar cieņpilnu attieksmi pret karogu, himnu un centieniem saglabāt mūsu kultūras mantojumu, aktīvu vēršanos pret Latvijas valstiskuma noniecināšanu. Bez piederības sajūtas Latvijai nav iespēju novērst sabiedrības sašķeltību. Piederības sajūtu jāveido ģimenē un skolā un jāpalīdz to saglabāt tiem, kuri dzīvo svešumā, stiprinot vēlmi atgriezties.
Lai piedāvāto realizētu, ir nepieciešamas pārmaiņas un jauna politiskā domāšana visos līmeņos: Valsts pārvaldē SKG ieviesīs deputātu darbības ierobežošanu uz laiku, ne ilgāku par diviem sasaukumiem pēc kārtas. Atbalstīs gudru un racionālu Latvijas reģionālo attīstību. Nodrošinās lielākas iespējas sabiedrības iesaistei pašvaldību darbības kontrolē, kā arī atbalstīs pašvaldību referendumu likuma pieņemšanu.
Tieslietās. Maksātnespējas procesa administratoru un tiesu izpildītāju institūcijas iekļaus Tieslietu ministrijas sastāvā kā departamentus vai pārveidos par ministrijai pakļautībā esošām valsts iestādēm.
Komercdarbības formu daudzveidība. SKG uzskata, ka visas komercdarbības formas ir līdzvērtīgas un nav pieļaujams, ka Konkurences padome ar nepārdomātiem lēmumiem darbojas vienas formas interesēs.
Budžeta veidošanā SKG liks dažādu institūciju ierēdņiem izvērtēt iespējamos ieguvumus, pārejot uz tā saucamo beznosacījuma ienākumu sistēmu, ko aktīvi apspriež Eiropā un pasaulē.