Daiga Behmane
Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja
Vēlēšanu rokasgrāmata
No "populisma sovjetiskas nostalģijas mērcītē" līdz patiesi interesantiem priekšlikumiem ar vairāk vai mazāk izstrādātu pamatojumu. 13. Saeimas vēlēšanās pieteiktās partijas savās programmās piedāvā plašu solījumu un rosinājumu spektru. Žurnāls SestDiena kopā ar ekspertiem pēta un vērtē, cik reālistiskas idejas politisko spēku piedāvājumā atrodamas.
Ekspertu kritika par partiju programmām nu jau ir tikpat neatņemama priekšvēlēšanu laika sastāvdaļa kā politiķu solījumi. Arī šoreiz – pirms 13. Saeimas vēlēšanām – politiķu un ekonomistu vērtējumā programmās trūkst konkrētības un pamatojuma solītajam. SEB bankas ekonomistam Dainim Gašpuitim, piemēram, radies iespaids, ka vairākas partijas mēģina noklāt maksimāli plašu jautājumu loku, pie sasolītā daudz nepiedomājot. Programmu saturu, viņaprāt, īsi var raksturot kā ierosinājumus, kas saistīti ar pēdējā laika aktualitātēm, kopā ar solījumiem, kas saucami par vēlēšanu laika klišejām.
Un tik tiešām nav grūti atrast šī gada programmu jājamzirdziņus. Veselās piecās partiju programmās minēta pēdējos mēnešos daudz piesauktās obligātās ienākumu komponentes jeb OIK samazināšana vai likvidēšana. Vēl populārākas ir iniciatīvas, kas saistās ar valsts pārvaldes samazināšanu: sākot no rosinājumiem pastāvošo 13 ministriju vietā ieviest sešas vai astoņas un deputātu skaitu samazināt no 100 uz 60 līdz pat idejai, ka "valsts pārvaldes aparāta skaits tiek samazināts par 90%". Kaut ko no tā apņēmusies puse no partijām, kas cer, ka oktobrī par tām balsosiet. Eksperti, šīs programmas vērtējot, gan ir vienoti uzskatā, ka partijas gandrīz uz labu laimi nosaukušas kādu skaitu ar ministrijām, kas jālikvidē, daudz nedomājot par to, lai valsts pārvaldes darbā ieviestu būtiskas saturiskas pārmaiņas.
Jāpiebilst, ka OIK un valsts pārvaldes samazinātāju vidū gan nav nevienas no koalīcijas partijām, taču tās ar pārējām vieno jau teju par klasiku saucamie solījumi palielināt pensijas.
Tas viss pretkorupcijas organizācijas Delna direktorei Lienei Gāterei licis secināt – lai gan programmās parādās atsevišķas ideoloģiskas iezīmes, kopumā piedāvājums ir visai līdzīgs. Vienlaikus gan Gātere, gan politologs Juris Rozenvalds norāda – Latvijas vēlētāji programmu saturam nepiešķir primāru nozīmi, tāpēc, iespējams, arī tāds iznākums. Latvijā svarīgākas ir personības, saka Rozenvalds.
Politologs Jānis Ikstens uzsver – programmas par bezjēdzīgām uzskatīt nevar, jo tas ir faktiski vienīgais teksts, kas ļauj gūt priekšstatu par partiju vērtībām. Tāpēc arī citi eksperti, ar ko programmas apsprieda SestDiena, aicina vēlētājus tās uztvert kā dokumentus, ko pēc tam lietot, prasot no politiķiem atbildību.
Lai politisko spēku piedāvātajās programmās būtu vieglāk orientēties un daudzos solījumus sagremot, SestDiena piedāvā pārskatu ar trim uzdevumiem, kurus katra partija pati izcēlusi kā prioritāri veicamus, un ekspertu vērtējumu par programmu saturu. Ar pilnu pieteikto sarakstu 4000 zīmju programmas saturu varat iepazīties zemāk. Partijas sarindotas to izlozēto numuru secībā.
Autore: Sabīne Bērziņa
Eksperti
Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists
Egils Levits
Jurists un politologs
Iveta Reinholde
Politoloģe
Jānis Ikstens
Politologs
Juris Rozenvalds
Politologs
Liene Gātere
Pretkorupcijas organizācijas Delna direktore
Mārtiņš Daugulis
Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas Politika un politiskā komunikācija vadītājs
Partijas
1. Latvijas Krievu savienība
2. Jaunā konservatīvā partija
3. Rīcības partija
4. Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
5. “Progresīvie”
6. Latvijas Centriskā partija
7. LSDSP/KDS/GKL
8. “No sirds Latvijai”
9. “Saskaņa”
10. “Attīstībai/Par!”
11. Latvijas Reģionu apvienība
12. “Latviešu nacionālisti”
13. “Jaunā Vienotība”
14. “Par alternatīvu”
15. “KPV LV”
16. Zaļo un Zemnieku savienība
16. Zaļo un Zemnieku savienība
PARTIJAS IZVIRZĪTĀS TRĪS PRIORITĀTES
- Tiks turpinātas iesāktās izglītības un veselības aizsardzības sistēmas reformas – lielākais budžeta izaicinājums nākotnē.
- Tiks stiprināts tiesiskums, korupcijas apkarošana un nodokļu politika, VID valsts izaugsmei un konkurētspējai.
- Tiks turpināts iesāktais veiksmīgais darbs drošības un aizsardzības stiprināšanas jomā.
* Piebilde – SestDiena partiju mudināja iesniegt konkrētāku uzdevumu sarakstu, taču partija savu piedāvājumu precizēt nevēlējās.
EKSPERTU KOMENTĀRS
Tik uz priekšu kā līdz šim
Politologs Jānis Ikstens programmu raksturo kā samērā plūdenu un vispārīgu. Piemēram, partija piedāvā: "Īstenosim ilgtspējīgu, drošu energoapgādi, panāksim lietotājiem pieņemamas izmaksas." Ko tieši tas izsaka? – min Ikstens un norāda, ka vēlētājam pieņemamas izmaksas tikpat labi varētu būt arī viens cents par kilovatstundu. Tomēr nevarētu teikt, ka programmā nav nekā izmērāma un konkrēta. Piemēram, partija solās stimulēt neizmantotās lauksaimniecības zemes apstrādi.
Programmā bieži arī manāms motīvs, ka partija plāno turpināt iesāktos darbus. Ikstens atzīst – nav nekas neparasts, ka premjera partija kampaņā drīzāk pievēršas esošajiem sasniegumiem. Centrālais vēstījums ir, ka viss notiek labi, vajadzīgs vien pakāpeniski turpināt reformas. "Stingri ņemot, vēlēšanas notiek ekonomiski ļoti labvēlīgā brīdī," norāda eksperts un pielīdzina situāciju valstī tai, kas bija 2006. gadā. Viņš arī piebilst, ka no ZZS kopumā būtu grūti sagaidīt to, ka viņi "par kaut ko cieti un revolucionāri iestājas".
Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētājas Daigas Behmanes vērtējumā veselības jomā šāds skatījums, ka viss ir kārtībā un tikai jāiet uz priekšu, gan ir problēma. Viņa uzsver – partija programmā raksta, ka nepieciešams uzlabot pieejamību un kvalitāti, kas, viņasprāt, protams, ir ļoti būtiski, taču tas izteikts ļoti vispārīgi. Paliek atvērts jautājums, kā tieši to darīs, līdz ar to – vai pārmaiņas patiešām sekos. Konkrētāk partija minējusi to, ka pabeigs veselības aprūpes iestāžu tīkla pārskatīšanu un e-veselības ieviešanu, taču Behmane uzsver – tas ir tikai instruments, nevis konkrēts mērķis.
Turklāt ekspertes vērtējumā, neskatoties uz to, ka ZZS pārziņā jau tagad ir Veselības ministrija, tāpat kā pārējās partijas, tā programmā apiet būtiskākos problēmjautājumus – tādus kā ilgtspējīgas finansēšanas sistēmas izveide. Pašreizējais Veselības aprūpes finansēšanas likums to ilgtermiņā nenodrošina. Behmane arī norāda, ka šobrīd veselības aprūpei ir vairāki finansēšanas avoti – gan valsts finansējums, gan sociālās apdrošināšanas iemaksas, gan pašvaldījumu ieguldījums, uzturot slimnīcas un pērkot tehnoloģijas. Taču, neskatoties uz to, arī pacienti veic augstus līdzmaksājumus. "Lai sistēma darbotos ilgtspējīgi, ir jābūt kopējam redzējumam, kā visi šie avoti nodrošinās sistēmas darbu, bet mēs tik ejam uz priekšu, prasām vairāk naudas no budžeta un gaidām, ka tad viss būs."
Partijas 4000 zīmju programma
Ar pārliecību par stabilu izaugsmi un dzīves kvalitātes pieaugumu katram Latvijas iedzīvotājam!
ZZS ir pierādījusi, ka nebaidās no drosmīgiem, bet pārdomātiem lēmumiem, uzņemoties atbildību par Latvijas izaugsmei nozīmīgām izvēlēm. Programmā sniedzam redzējumu turpmākai ikviena iedzīvotāja labklājības celšanai, izvirzot trīs skaidras prioritātes – vienlīdzīgākas iespējas visiem, tautsaimniecības attīstība un valstiskuma stiprināšana.
Vienlīdzīgākas iespējas visiem
• Īstenosim jauno ģimeņu atbalsta pasākumus, tostarp uzlabosim mājokļu un bērnudārzu pieejamību.
• Turpināsim reformas veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanai visiem Latvijas iedzīvotājiem, sakārtojot veselības aprūpes iestāžu tīklu un pabeidzot e-veselības sistēmas ieviešanu, kā arī nodrošinot bezmaksas pieejamību sirds-asinsvadu slimību un vēža agrīnai diagnostikai.
• Sociālās programmas koncentrēsim uz sociālā riska situācijā nokļuvušo sabiedrības daļu, vienlaikus stimulējot darbspējīgo iedzīvotāju vēlmi strādāt.
• Izstrādāsim pasākumus pakāpeniskai pensijas palielināšanai personām ar lielu darba stāžu.
• Izglītības kvalitātes paaugstināšanai īstenosim pakāpenisku izglītības reformu, nodrošinot augsta līmeņa vidējās, augstākās un profesionālās izglītības, kā arī interešu izglītības iespējas skolas vecuma bērniem visā valsts teritorijā.
• Paplašināsim mājokļu īres tirgu, atbalstot īres namu celtniecību, pilnveidojot īres tirgus normatīvo vidi.
Tautsaimniecības attīstība
• Koncentrēsimies uz labu darbavietu radīšanu, veidojot konkurētspējīgu, uz eksportu vērstu un sociāli atbildīgu tautsaimniecību, atbalstot investīcijām pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi, nodrošinot regulāras kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas, paredzot pasākumus tautiešu palikšanai un atgriešanās iespējām Latvijā.
• Īstenosim ilgtspējīgu, drošu energoapgādi, panāksim lietotājiem pieņemamas izmaksas.
• Īstenosim sabalansētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozaru attīstību, īpaši atbalstot mazos un vidējos ražotājus, lai panāktu kvalitatīvas produkcijas ar augstu pievienoto vērtību ražošanu, vietējās produkcijas patēriņa pieaugumu. Stimulēsim neizmantotās lauksaimniecības zemes apstrādi.
• Īstenosim vides aizsardzības pasākumus, saglabājot bioloģisko daudzveidību, tīru un sakoptu vidi.
• Turpināsim atbildīgu valsts budžeta politiku, veidosim sabalansētu budžetu, nodrošināsim stabilu un prognozējamu reformēto nodokļu sistēmu.
• Aktīvi strādāsim, lai panāktu taisnīgu ES fondu sadali nākamajā finansēšanas periodā, tostarp cilvēkkapitālam, infrastruktūrai un platībmaksājumiem lauksaimniekiem.
• Īstenosim policentrisku reģionu attīstību, atbalstot pilsētu, lauku ekonomisko un sociālo sadarbību. Izmantosim Rīgas kā galvaspilsētas priekšrocības.
• Pētniecības un inovācijas sistēmas efektivitātei koncentrēsimies uz jomām ar visaugstāko izaugsmes potenciālu un komercializāciju, virzoties uz pētījumu specializāciju valsts pasūtījumos un optimizējot pašlaik sadrumstaloto pārvaldības sistēmu.
• Vietējo un starptautisko pasažieru un kravu pārvadājumu attīstībai uzturēsim un pilnveidosim transporta infrastruktūru.
Valstiskuma stiprināšana
• Drošības risku novēršanai un tiesiskuma nodrošināšanai palielināsim sabiedriskās kārtības, tiesībaizsardzības un par korupcijas apkarošanu atbildīgo iestāžu un tiesu sistēmas rīcībspēju.
• Veidosim visaptverošu valsts aizsardzību NATO ietvaros, stiprinot Nacionālos bruņotos spēkus, Zemessardzi, Jaunsardzi, austrumu robežu.
• Īstenojot pragmatisku Latvijas ārpolitiku ES, aizstāvēsim valsts intereses, virzot reformas, kas sekmētu nacionālo drošību, ekonomikas izaugsmi, konkurētspēju un labklājības pieaugumu.
• Attīstīsim kultūras dzīvi visā valsts teritorijā, atjaunosim stabilu Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumu.
• Nodrošināsim mērķtiecīgu latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas lietošanu un attīstību.
• Nodrošināsim sadarbību starp valsts un pašvaldību institūcijām un sabiedrību, veicināsim iedzīvotāju līdzdalību sabiedriskajos un politiskajos procesos.
• Izveidosim kompaktu un profesionālu valsts pārvaldi, novēršot tās sadrumstalotību un funkciju dublēšanos.
Programmā atspoguļoti aktuālākie uzdevumi, plašāks redzējums par Latvijas izaugsmes virzību pieejams www.zzs.lv.
ZZS paļaujas uz Latvijas sabiedrības atbalstu, lai īstenotu programmā iekļautos mērķus, lai, lepojoties ar savu valsti tās simtgadē un aktīvi līdzdarbojoties, kopā mēs stiprinātu Latvijas izaugsmi un īstenotu sociāli atbildīgu politiku.
BŪSIM SAIMNIEKI SAVĀ ZEMĒ!