Daiga Behmane
Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja
Vēlēšanu rokasgrāmata
No "populisma sovjetiskas nostalģijas mērcītē" līdz patiesi interesantiem priekšlikumiem ar vairāk vai mazāk izstrādātu pamatojumu. 13. Saeimas vēlēšanās pieteiktās partijas savās programmās piedāvā plašu solījumu un rosinājumu spektru. Žurnāls SestDiena kopā ar ekspertiem pēta un vērtē, cik reālistiskas idejas politisko spēku piedāvājumā atrodamas.
Ekspertu kritika par partiju programmām nu jau ir tikpat neatņemama priekšvēlēšanu laika sastāvdaļa kā politiķu solījumi. Arī šoreiz – pirms 13. Saeimas vēlēšanām – politiķu un ekonomistu vērtējumā programmās trūkst konkrētības un pamatojuma solītajam. SEB bankas ekonomistam Dainim Gašpuitim, piemēram, radies iespaids, ka vairākas partijas mēģina noklāt maksimāli plašu jautājumu loku, pie sasolītā daudz nepiedomājot. Programmu saturu, viņaprāt, īsi var raksturot kā ierosinājumus, kas saistīti ar pēdējā laika aktualitātēm, kopā ar solījumiem, kas saucami par vēlēšanu laika klišejām.
Un tik tiešām nav grūti atrast šī gada programmu jājamzirdziņus. Veselās piecās partiju programmās minēta pēdējos mēnešos daudz piesauktās obligātās ienākumu komponentes jeb OIK samazināšana vai likvidēšana. Vēl populārākas ir iniciatīvas, kas saistās ar valsts pārvaldes samazināšanu: sākot no rosinājumiem pastāvošo 13 ministriju vietā ieviest sešas vai astoņas un deputātu skaitu samazināt no 100 uz 60 līdz pat idejai, ka "valsts pārvaldes aparāta skaits tiek samazināts par 90%". Kaut ko no tā apņēmusies puse no partijām, kas cer, ka oktobrī par tām balsosiet. Eksperti, šīs programmas vērtējot, gan ir vienoti uzskatā, ka partijas gandrīz uz labu laimi nosaukušas kādu skaitu ar ministrijām, kas jālikvidē, daudz nedomājot par to, lai valsts pārvaldes darbā ieviestu būtiskas saturiskas pārmaiņas.
Jāpiebilst, ka OIK un valsts pārvaldes samazinātāju vidū gan nav nevienas no koalīcijas partijām, taču tās ar pārējām vieno jau teju par klasiku saucamie solījumi palielināt pensijas.
Tas viss pretkorupcijas organizācijas Delna direktorei Lienei Gāterei licis secināt – lai gan programmās parādās atsevišķas ideoloģiskas iezīmes, kopumā piedāvājums ir visai līdzīgs. Vienlaikus gan Gātere, gan politologs Juris Rozenvalds norāda – Latvijas vēlētāji programmu saturam nepiešķir primāru nozīmi, tāpēc, iespējams, arī tāds iznākums. Latvijā svarīgākas ir personības, saka Rozenvalds.
Politologs Jānis Ikstens uzsver – programmas par bezjēdzīgām uzskatīt nevar, jo tas ir faktiski vienīgais teksts, kas ļauj gūt priekšstatu par partiju vērtībām. Tāpēc arī citi eksperti, ar ko programmas apsprieda SestDiena, aicina vēlētājus tās uztvert kā dokumentus, ko pēc tam lietot, prasot no politiķiem atbildību.
Lai politisko spēku piedāvātajās programmās būtu vieglāk orientēties un daudzos solījumus sagremot, SestDiena piedāvā pārskatu ar trim uzdevumiem, kurus katra partija pati izcēlusi kā prioritāri veicamus, un ekspertu vērtējumu par programmu saturu. Ar pilnu pieteikto sarakstu 4000 zīmju programmas saturu varat iepazīties zemāk. Partijas sarindotas to izlozēto numuru secībā.
Autore: Sabīne Bērziņa
Eksperti
Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists
Egils Levits
Jurists un politologs
Iveta Reinholde
Politoloģe
Jānis Ikstens
Politologs
Juris Rozenvalds
Politologs
Liene Gātere
Pretkorupcijas organizācijas Delna direktore
Mārtiņš Daugulis
Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas Politika un politiskā komunikācija vadītājs
Partijas
1. Latvijas Krievu savienība
2. Jaunā konservatīvā partija
3. Rīcības partija
4. Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
5. “Progresīvie”
6. Latvijas Centriskā partija
7. LSDSP/KDS/GKL
8. “No sirds Latvijai”
9. “Saskaņa”
10. “Attīstībai/Par!”
11. Latvijas Reģionu apvienība
12. “Latviešu nacionālisti”
13. “Jaunā Vienotība”
14. “Par alternatīvu”
15. “KPV LV”
16. Zaļo un Zemnieku savienība
1. Latvijas Krievu savienība
PARTIJAS IZVIRZĪTĀS TRĪS PRIORITĀTES
- Līdz 2020. gadam atcelt aizliegumu krievu valodas lietošanai vidusskolas posmā, kā arī nodrošināt plašāku mācību valodu proporciju izvēli pamatskolā.*
* Šīs partijas līderis, Eiroparlamenta deputāts Miroslavs Mitrofanovs, uz aicinājumu pašai partijai izcelt trīs savus prioritāros uzdevumus, uzsvēra, ka trīs uzdevumus nenosauks, jo "situācija ir tik drausmīga, ka mums ir jākoncentrējas uz vienu".
EKSPERTU KOMENTĀRS
Daudz lozungu, maz ideju
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studiju programmas Politika un politiskā komunikācija vadītājs Mārtiņš Daugulis norāda – savam vēlētājam Latvijas Krievu savienība precīzi definējusi, ko vēlas. Piedāvātais, viņaprāt, gan ir ļoti radikāls solījums.
Programmā vēl atrodami arī tādi ierosinājumi kā, piemēram, "likvidēt Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, privatizēt Latvijas Televīziju un Radio". Eksperts tos vērtē īsi: "Apstākļos, kad ticama informācijas aprite ir nodrošināma tikai tad, ja mēs nepakļaujamies komercskrējienam, manuprāt, tie ir neprātīgi ieteikumi Latvijas nacionālajai drošībai."
Atsevišķus ierosinājumus, piemēram, "atdzīvināt uzturēšanās atļauju piešķiršanas programmu personām, kas iegādājas nekustamo īpašumu Latvijā", par biedējošiem dēvē arī pretkorupcijas organizācijas Delna direktore Liene Gātere. Viņasprāt, no valsts drošības viedokļa raugoties, tas ir riskants solījums. Turklāt tikai nesen "zelta vīzu" tirgošana samazinājusies.
Savukārt citviet programmā Dauguļa vērtējumā "parādās vēlmju domāšana". Piemēram, ideja harmonizēt Baltijas valstu nodokļu likumus varētu izrādīties problemātiska, jo tas nav atkarīgs tikai no Latvijas. Savukārt Gātere norāda uz līdzīgiem solījumiem, kuriem ekspertei ir pat grūti saprast mērķi, piemēram, "nodrošināt KNAB un drošības dienestu vadītāju rotāciju pēc līguma ar Baltijas un Ziemeļvalstīm". Kopumā, viņasprāt, partijas programmu vairāk raksturo lozungi nekā konkrētas idejas.
Partijas 4000 zīmju programma
Latvijas Krievu savienība – tā ir partija, kas aizstāv Latvijas krievu kultūrlingvistiskās kopienas intereses. Partija LKS ir atvērta visiem labas gribas cilvēkiem, kuri ir gatavi cīnīties un uzvarēt cīņā par ikviena cilvēka tiesībām un pašcieņu. LKS mērķis ir panākt visu valsts iedzīvotāju līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas visiem, neatkarīgi no izcelsmes un dzimtās valodas.
13. Saeimas pilnvaru laikā neviena no nacionālo minoritāšu partijām neveidos Latvijas valdību, jo etniskās diskriminācijas sistēma to nepieļauj. LKS piedalīšanās šajās vēlēšanās mērķis ir atjaunot Saeimā frakciju, kuras uzdevums būs cīņa par krievu izglītības saglabāšanu. Mēs turpināsim arvien stiprākas masu akcijas valsts pilsētu ielās. Balstoties uz krievu protesta kustību, mēs uzbūvēsim Latvijā pilsonisku sabiedrību, kas nomainīs pašreizējo politisko eliti pret tādu, kas rīkosies ekonomiskās attīstības un sociālā taisnīguma labā. Darbojoties Saeimā, LKS sekmēs ierobežojumu atcelšanu krievu valodas lietošanai izglītībā, valsts pārvaldē un ekonomikā. Mēs piedāvāsim nepilsoņu institūta likvidāciju, reģistrējot visus nepilsoņus kā Latvijas pilsoņus.
Mēs atbalstīsim priekšlikumus, kas paredz:
- nodibināt labas kaimiņattiecības ar Krieviju. Mūsu nākotnes vīzija – vienota Eiropa no Lisabonas līdz Vladivostokai;
- pazemināt militāros izdevumus un atgriezties pie tādas militāri politiskās situācijas reģionā, kas pastāvēja līdz 2014. gadam;
- samazināt izdevumus valsts pārvaldei, tajā skaitā nododot daļu no valsts pārvaldes funkcijām autsorsingam privātiem uzņēmumiem;
- nodrošināt KNAB un drošības dienestu vadītāju rotāciju pēc līguma ar Baltijas un Ziemeļvalstīm; - pārvietot vairākas ministrijas un resorus no Rīgas uz citām Latvijas pilsētām;
- atļaut sniegt valsts iestādēs visu privāto uzņēmumu dokumentāciju latviešu, krievu un angļu valodā;
- piedāvāt ārvalstniekiem Latvijas nodokļu elektronisko rezidentūru;
- samazināt plaisu starp darba samaksu dažādām sabiedriskā sektora darbinieku kategorijām, pārskatot ierēdņu algu sistēmu un piesaistot tās nevis vidējai, bet minimālajai darba algai;
- ierīkot ātrceļus, kas savienotu Rīgu ar citām pilsētām un Latvijas ārējām robežām;
- atbrīvot uz pieciem gadiem no uzņēmuma ienākuma nodokļa uzņēmumus, kas nodrošina nodarbinātību Latgales, kā arī dotēto pašvaldību citos Latvijas reģionos iedzīvotājiem;
- likvidēt Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi; - privatizēt Latvijas Televīziju un Radio; - harmonizēt Baltijas valstu nodokļu likumus;
- paplašināt pieeju Latvijas darbaspēka tirgum izglītotiem darbiniekiem no citām valstīm;
- atdzīvināt uzturēšanās atļauju piešķiršanas programmu personām, kas iegādājas nekustamo īpašumu Latvijā;
- piešķirt Latvijas pilsonību apmaiņā pret investīcijām Latvijā vairāk nekā viena miljona eiro apmērā;
- iekļaut transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli akcīzes nodoklī degvielai;
- privatizēt uzņēmumu Lattelecom;
- pakāpeniski atteikties no plastmasas iepakojuma; ieviest depozīta sistēmu dažādiem iepakojuma veidiem;
- atrisināt denacionalizēto namu iedzīvotāju problēmas 13. Saeimas pilnvaru laikā, šā mērķa īstenošanai pieņemot attiecīgu programmu un piešķirot nepieciešamos līdzekļus;
- noteikt PVN likmi dzīvokļa apsaimniekošanas uzdevumiem 12%, bet apkurei – 5% apmērā;
- nacionalizēt privāto zemi zem daudzdzīvokļu namiem, ja šie zemes gabali nepieder dzīvokļu īpašniekiem, piešķirot mājokļa īpašniekiem šīs zemes izpirkuma tiesības vai nomas tiesības pēc pazeminātās likmes un kompensējot iepriekšējo zemes īpašnieku zaudējumus, nododot viņu rīcībā valstij piederošus zemes gabalus;
- noteikt ar nodokli neapliekamā minimuma apmēru pensijām minimālās algas līmenī;
- apturēt minimālā darba stāža palielināšanu, kas nepieciešams aiziešanai pensijā, un pensionēšanās vecuma palielināšanu līdz tam laikam, kamēr vidējais vīriešu mūža ilgums Latvijā (69,8) nesasniegs vidējo vīriešu dzīves ilgumu ES valstīs uz 2016. gadu (78,2);
-noteikt priekšlaicīgas pensionēšanās vecumu - 60 gadus, minimālo nepieciešamo stāžu – 20 gadus, un paaugstināt pensijas apmēru no 50 līdz 80% no aprēķinātās pensijas;
- pazemināt PVN likmi līdz 12 % bērnu precēm, bet zīdaiņiem paredzētajiem specializētajiem produktiem - līdz 5%;
- izslēgt 2014. gada preambulu no Satversmes teksta;
- ieviest nulles tolerances principu attiecībā uz “naida runas” lietošanu no amatpersonu puses;
- ieviest visās Latvijas skolās obligātu krievu valodas mācīšanu;
- atteikties no naudas sodiem Valsts valodas centra darbībā;
- atzīt Ziemassvētkus pēc Jūlija kalendāra par svētku dienu.
Lasiet LKS Platformu www.rusojuz.lv!
Avots: sv2018.cvk.lv