Daiga Behmane
Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja
No "populisma sovjetiskas nostalģijas mērcītē" līdz patiesi interesantiem priekšlikumiem ar vairāk vai mazāk izstrādātu pamatojumu. 13. Saeimas vēlēšanās pieteiktās partijas savās programmās piedāvā plašu solījumu un rosinājumu spektru. Žurnāls SestDiena kopā ar ekspertiem pēta un vērtē, cik reālistiskas idejas politisko spēku piedāvājumā atrodamas.
Ekspertu kritika par partiju programmām nu jau ir tikpat neatņemama priekšvēlēšanu laika sastāvdaļa kā politiķu solījumi. Arī šoreiz – pirms 13. Saeimas vēlēšanām – politiķu un ekonomistu vērtējumā programmās trūkst konkrētības un pamatojuma solītajam. SEB bankas ekonomistam Dainim Gašpuitim, piemēram, radies iespaids, ka vairākas partijas mēģina noklāt maksimāli plašu jautājumu loku, pie sasolītā daudz nepiedomājot. Programmu saturu, viņaprāt, īsi var raksturot kā ierosinājumus, kas saistīti ar pēdējā laika aktualitātēm, kopā ar solījumiem, kas saucami par vēlēšanu laika klišejām.
Un tik tiešām nav grūti atrast šī gada programmu jājamzirdziņus. Veselās piecās partiju programmās minēta pēdējos mēnešos daudz piesauktās obligātās ienākumu komponentes jeb OIK samazināšana vai likvidēšana. Vēl populārākas ir iniciatīvas, kas saistās ar valsts pārvaldes samazināšanu: sākot no rosinājumiem pastāvošo 13 ministriju vietā ieviest sešas vai astoņas un deputātu skaitu samazināt no 100 uz 60 līdz pat idejai, ka "valsts pārvaldes aparāta skaits tiek samazināts par 90%". Kaut ko no tā apņēmusies puse no partijām, kas cer, ka oktobrī par tām balsosiet. Eksperti, šīs programmas vērtējot, gan ir vienoti uzskatā, ka partijas gandrīz uz labu laimi nosaukušas kādu skaitu ar ministrijām, kas jālikvidē, daudz nedomājot par to, lai valsts pārvaldes darbā ieviestu būtiskas saturiskas pārmaiņas.
Jāpiebilst, ka OIK un valsts pārvaldes samazinātāju vidū gan nav nevienas no koalīcijas partijām, taču tās ar pārējām vieno jau teju par klasiku saucamie solījumi palielināt pensijas.
Tas viss pretkorupcijas organizācijas Delna direktorei Lienei Gāterei licis secināt – lai gan programmās parādās atsevišķas ideoloģiskas iezīmes, kopumā piedāvājums ir visai līdzīgs. Vienlaikus gan Gātere, gan politologs Juris Rozenvalds norāda – Latvijas vēlētāji programmu saturam nepiešķir primāru nozīmi, tāpēc, iespējams, arī tāds iznākums. Latvijā svarīgākas ir personības, saka Rozenvalds.
Politologs Jānis Ikstens uzsver – programmas par bezjēdzīgām uzskatīt nevar, jo tas ir faktiski vienīgais teksts, kas ļauj gūt priekšstatu par partiju vērtībām. Tāpēc arī citi eksperti, ar ko programmas apsprieda SestDiena, aicina vēlētājus tās uztvert kā dokumentus, ko pēc tam lietot, prasot no politiķiem atbildību.
Lai politisko spēku piedāvātajās programmās būtu vieglāk orientēties un daudzos solījumus sagremot, SestDiena piedāvā pārskatu ar trim uzdevumiem, kurus katra partija pati izcēlusi kā prioritāri veicamus, un ekspertu vērtējumu par programmu saturu. Ar pilnu pieteikto sarakstu 4000 zīmju programmas saturu varat iepazīties zemāk. Partijas sarindotas to izlozēto numuru secībā.
Autore: Sabīne Bērziņa
Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja
SEB bankas ekonomists
Jurists un politologs
Politoloģe
Politologs
Politologs
Pretkorupcijas organizācijas Delna direktore
Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas Politika un politiskā komunikācija vadītājs
Jābūt, jāmazina, jāapkaro
Latvijas Reģionu apvienības programmu SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis vērtē kā tādu, kurā īpaši pietrūkst skaidra plāna un redzējuma. Viņš citē tādus fragmentus no programmas kā: "Mēs redzam Latviju kā valsti, kas aizsargā savus valstspiederīgos un ģimeni kā sabiedrības pamatu, dod vienlīdzīgas izaugsmes iespējas katram." Viņaprāt, nav iespējams saprast, ko konkrēti tas nozīmē, kaut, "protams, tas jauki skan".
Visas konkrētās idejas un priekšlikumi, kas manāmi programmā, saistās tieši ar pašvaldību darbu, norāda politologs Juris Rozenvalds: "Tiklīdz viņi iziet plašākos ūdeņos un runā par tēmām, kas attiecas uz visu Latviju, tad ir daudz vispārīgu izteikumu, par ko ir pat grūti strīdēties, piemēram, ka augstskolām jābūt pasaules līmeņa, birokrātija jāmazina un ēnu ekonomika jāapkaro." Politologs gan pieļauj, ka detalizētāki skaidrojumi varētu parādīties diskusijās, jo ar 4000 zīmju programmu varbūt nav pieticis plašākam izklāstam. Taču, no otras puses, piedāvājums reģioniem ir atšķirīgs no pārējo partiju solījumiem, piemēram, 2% pašvaldību budžeta nodošana iedzīvotāju izlemšanai par prioritāri risināmiem jautājumiem. Tas varētu veicināt iedzīvotāju iesaisti lēmumu pieņemšanā, secina eksperts.
Ekonomists Gašpuitis gan norāda, ka, arī runājot par reģionālo attīstību, partija piedāvā, piemēram, rūpēties par sabiedriskā transporta pieejamību, taču skaidrs, ka, "cik iespēju ir, tik ir". "Par to jau runājām, ka zemā iedzīvotāju skaita dēļ daudzviet to uzturēt nav ekonomiskā pamatojuma," viņš vērtē. Lai to nodrošinātu, būtu jādomā par lielākiem nodokļu ieņēmumiem, turpretim partija sola tikai mazināt nodokļus un celt pabalstus, kas nav iespējams. Turklāt, kad tiek runāts par birokrātisko procesu samazināšanu, vēlētājiem būtu vietā jautāt, kā tad tie jau ir samazināti novadu pašvaldībās, kur pie varas ir Latvijas Reģionu apvienība, norāda Gašpuitis.
LATVIJAS REĢIONU APVIENĪBA (LRA) ir politisko spēku apvienība, kas iestājas par Latviju kā drošu, pārtikušu un taisnīgu valsti. Mēs esam par Latvijas iedzīvotāju tiesībām saglabāt ierasto dzīvesveidu, latviešu valodu, kultūru un tradīcijas. Cilvēkiem jābūt pārliecībai par savas dzimtās pilsētas, novada un ciema nākotni, kas jāveido visiem kopā caur līdzsvarotu un vienmērīgu valsts attīstību.
Mūsu mērķis ir, lai Latvijas iedzīvotāji būtu droši par savu rītdienu, vēlētos dzīvot, strādāt un veidot kuplas ģimenes Latvijā, rūpētos par sabiedrības kopējo labumu, līdzdarbotos valstiskuma stiprināšanā, izturoties atbildīgi pret sevi, citiem, nākamajām paaudzēm un dabu.
Mēs redzam Latviju kā valsti, kas aizsargā savus valstspiederīgos un ģimeni kā sabiedrības pamatu, dod vienlīdzīgas izaugsmes iespējas katram, nodrošina taisnīgumu un likuma varu, ceļ cilvēku dzīves kvalitāti un stiprina vājākos, atbalsta tautas ataudzi, kā arī rod stabilu pamatu mūsu nācijas pastāvēšanai tālākā nākotnē.
LRA PRIORITĀTES 13. SAEIMĀ
1. Līdzvērtīgas izaugsmes iespējas visiem Latvijas reģioniem:
• Valsts atbalsts vājāk attīstīto teritoriju izaugsmei.
• Sabiedriskā transporta pieejamība reģionos.
• Valsts un pašvaldību ceļu, kā arī meliorācijas sistēmu sakārtošana.
• Kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamība reģionos.
• Kvalitatīva, pieejama un efektīva izglītības sistēma.
• Profesionālās izglītības ciešāka sasaiste ar darba tirgu.
• Īpašs atbalsts mazajiem, vidējiem lauksaimniekiem, kā arī bioloģiskās pārtikas audzētājiem.
• Dzīvojamā fonda attīstības programma.
• Efektīvs un savlaicīgs pašvaldībām paredzēto ES struktūrfondu sadalījums.
Kritēriji:
• Reģionālās uzņēmējdarbības finanšu atbalsta stiprināšana:
• Latvijas kultūrvēsturisko novadu identitātes stiprināšana.
2. Gudra un efektīva valsts pārvalde, kur katrs personīgi atbild par paveikto:
• Skaidri un precīzi nozaru darbību reglamentējoši normatīvie akti.
• Birokrātisko procesu samazināšana.
• Ēnu ekonomikas apkarošana.
• Izšķērdīgu iepirkumu izskaušana.
• Valsts pārvaldes funkciju audits un decentralizācija, to skaita samazināšana.
3. Iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšana un uzņēmējdarbības vides attīstība:
• Iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamā minimuma noteikšana minimālās algas apmērā.
• Tiesības atraitņiem saņemt 50% no aizgājušā laulātā uzkrātās pensijas ne mazāk kā piecus gadus.
• Pensiju otrā līmeņa mantošana.
• Pensiju neaplikšana ar nodokli līdz minimālās algas apmēram.
• Autoceļu ekspluatācijas nodokļa atcelšana privātpersonu vieglajiem transportlīdzekļiem.
• Nekustamā īpašuma nodokļa ierobežošana vienīgajam mājoklim.
• Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšana.
• Patērētāju kredītu maksimālo procentlikmju ierobežošana - 25% gadā.
• 12% PVN ieviešana sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem.
• 12% PVN likmes saglabāšana tūrisma pakalpojumiem.
• 5% PVN medikamentiem.
• Atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Mikrouzņēmumu nodokļa atjaunošana 9% apmērā.
• Nodokļu sistēmas un tās administrēšanas vienkāršošana - nodokļu stabilitāte ilgtermiņā.
• Atbalsts zinātnes sasaistei ar uzņēmējdarbību.
• Profesionālo audžuģimeņu institūta stiprināšana, lai bērni uzaugtu ģimenē.
4. Stipra un droša Latvija:
• Latvijas kā ES ārējās robežas drošības garantēšana ar ES valstu un NATO atbalstu.
• Latvijas depopulācijas apturēšana. Atbalsts Latvijas diasporai un šķēršļu mazināšana, lai atgrieztos aizbraukušie.
• Drošību uzraugošo institūciju darbības revīzija: efektīvas savstarpējās sadarbības nodrošināšana; racionāla valsts līdzekļu izmantošana.
• Jaunsardzes un Zemessardzes attīstība, atbalstot sadarbību ar pašvaldībām reģionos.
• Latvijas Policijas akadēmijas atjaunošana.
5. Uzticības atjaunošana valstij un sabiedrības iesaiste:
• Atklāta Valsts prezidenta ievēlēšana. Sabiedrības iesaiste prezidenta izvēles procesā.
• Līdzekļu palielināšana korupcijas novēršanas pasākumu nodrošināšanai.
• 2% pašvaldību budžeta nodošana iedzīvotāju izlemšanai par prioritāri risināmiem jautājumiem.
• E-vēlēšanu sistēmas ieviešana ārvalstīs dzīvojošajiem pilsoņiem.
• VDK arhīvu materiālu atvēršana.
LRA biedri ir plaši pārstāvēti pašvaldībās. Esam kopā ar iedzīvotājiem ikdienā, tāpēc zinām viņu vajadzības un vērtības, un tās ir LRA programmas pamatā.