Daiga Behmane
Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja
Vēlēšanu rokasgrāmata
No "populisma sovjetiskas nostalģijas mērcītē" līdz patiesi interesantiem priekšlikumiem ar vairāk vai mazāk izstrādātu pamatojumu. 13. Saeimas vēlēšanās pieteiktās partijas savās programmās piedāvā plašu solījumu un rosinājumu spektru. Žurnāls SestDiena kopā ar ekspertiem pēta un vērtē, cik reālistiskas idejas politisko spēku piedāvājumā atrodamas.
Ekspertu kritika par partiju programmām nu jau ir tikpat neatņemama priekšvēlēšanu laika sastāvdaļa kā politiķu solījumi. Arī šoreiz – pirms 13. Saeimas vēlēšanām – politiķu un ekonomistu vērtējumā programmās trūkst konkrētības un pamatojuma solītajam. SEB bankas ekonomistam Dainim Gašpuitim, piemēram, radies iespaids, ka vairākas partijas mēģina noklāt maksimāli plašu jautājumu loku, pie sasolītā daudz nepiedomājot. Programmu saturu, viņaprāt, īsi var raksturot kā ierosinājumus, kas saistīti ar pēdējā laika aktualitātēm, kopā ar solījumiem, kas saucami par vēlēšanu laika klišejām.
Un tik tiešām nav grūti atrast šī gada programmu jājamzirdziņus. Veselās piecās partiju programmās minēta pēdējos mēnešos daudz piesauktās obligātās ienākumu komponentes jeb OIK samazināšana vai likvidēšana. Vēl populārākas ir iniciatīvas, kas saistās ar valsts pārvaldes samazināšanu: sākot no rosinājumiem pastāvošo 13 ministriju vietā ieviest sešas vai astoņas un deputātu skaitu samazināt no 100 uz 60 līdz pat idejai, ka "valsts pārvaldes aparāta skaits tiek samazināts par 90%". Kaut ko no tā apņēmusies puse no partijām, kas cer, ka oktobrī par tām balsosiet. Eksperti, šīs programmas vērtējot, gan ir vienoti uzskatā, ka partijas gandrīz uz labu laimi nosaukušas kādu skaitu ar ministrijām, kas jālikvidē, daudz nedomājot par to, lai valsts pārvaldes darbā ieviestu būtiskas saturiskas pārmaiņas.
Jāpiebilst, ka OIK un valsts pārvaldes samazinātāju vidū gan nav nevienas no koalīcijas partijām, taču tās ar pārējām vieno jau teju par klasiku saucamie solījumi palielināt pensijas.
Tas viss pretkorupcijas organizācijas Delna direktorei Lienei Gāterei licis secināt – lai gan programmās parādās atsevišķas ideoloģiskas iezīmes, kopumā piedāvājums ir visai līdzīgs. Vienlaikus gan Gātere, gan politologs Juris Rozenvalds norāda – Latvijas vēlētāji programmu saturam nepiešķir primāru nozīmi, tāpēc, iespējams, arī tāds iznākums. Latvijā svarīgākas ir personības, saka Rozenvalds.
Politologs Jānis Ikstens uzsver – programmas par bezjēdzīgām uzskatīt nevar, jo tas ir faktiski vienīgais teksts, kas ļauj gūt priekšstatu par partiju vērtībām. Tāpēc arī citi eksperti, ar ko programmas apsprieda SestDiena, aicina vēlētājus tās uztvert kā dokumentus, ko pēc tam lietot, prasot no politiķiem atbildību.
Lai politisko spēku piedāvātajās programmās būtu vieglāk orientēties un daudzos solījumus sagremot, SestDiena piedāvā pārskatu ar trim uzdevumiem, kurus katra partija pati izcēlusi kā prioritāri veicamus, un ekspertu vērtējumu par programmu saturu. Ar pilnu pieteikto sarakstu 4000 zīmju programmas saturu varat iepazīties zemāk. Partijas sarindotas to izlozēto numuru secībā.
Autore: Sabīne Bērziņa
Eksperti
Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists
Egils Levits
Jurists un politologs
Iveta Reinholde
Politoloģe
Jānis Ikstens
Politologs
Juris Rozenvalds
Politologs
Liene Gātere
Pretkorupcijas organizācijas Delna direktore
Mārtiņš Daugulis
Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas Politika un politiskā komunikācija vadītājs
Partijas
1. Latvijas Krievu savienība
2. Jaunā konservatīvā partija
3. Rīcības partija
4. Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
5. “Progresīvie”
6. Latvijas Centriskā partija
7. LSDSP/KDS/GKL
8. “No sirds Latvijai”
9. “Saskaņa”
10. “Attīstībai/Par!”
11. Latvijas Reģionu apvienība
12. “Latviešu nacionālisti”
13. “Jaunā Vienotība”
14. “Par alternatīvu”
15. “KPV LV”
16. Zaļo un Zemnieku savienība
13. “Jaunā Vienotība”
PARTIJAS IZVIRZĪTĀS TRĪS PRIORITĀTES
- Nākamo četru gadu laikā radīt apstākļus vidējās algas pieaugumam valstī līdz 1500 eiro.
- Nākamo četru gadu laikā turpināt pakāpeniski palielināt aizsardzības izdevumus līdz 2,5% no IKP.
- Panākt, ka no 2019. gada Valsts prezidentu ievēl Saeimā atklātā balsojumā.
EKSPERTU KOMENTĀRS
Daudz sīkumu un oligarhu sarunu atskaņu
Daudzi solījumi programmā nav skaidri atšifrēti un prasa plašus papildu skaidrojumus, kas īsti ar to domāts un kā to panākt, vērtē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Piemēram, partija sola samazināt zāļu cenas, ieviešot godīgu konkurenci. Ekspertam no tā nekļūst skaidrs, kāda tad īsti šobrīd ir problēma. Tāpat viens no programmas punktiem ir «profesionāli atbildīgi un motivēti policisti, mediķi, ugunsdzēsēji un robežsargi". Gašpuitis norāda – varētu rasties jautājums, vai tagad ugunsdzēsēji nav atbildīgi? Nekādas šajās nozarēs pastāvošas reālas problēmas partija nav ne pieminējusi, ne solījusi risināt. Varētu minēt, ka partija gribējusi ko solīt saistībā ar atalgojumu, bet skaidri tas pateikts nav, saka ekonomists.
Gan citu partiju programmās, gan tieši Jaunās Vienotības plānā diezgan daudz apspriestas minimālās pensijas vai minimālās algas, taču nevienlīdzības jautājums nekur nav risināts, vēl norāda eksperts. Viņš min – iespējams, tas tāpēc, ka problēmai būtu jāmeklē daudz niansētāki risinājumi nekā tikai neatliekamā minimuma celšana. Taču tas, viņaprāt, raksturo arī JV programmu kopumā – daudz sīku uzdevumu, bet kopējā virzība īsti nav skaidra.
Jāatgādina, ka sociālās nevienlīdzības mazināšana bija viens no centrālajiem jautājumiem, ko Vienotība solīja risināt pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, programmā apņemoties "veidot nodokļu politiku, kas mazina nevienlīdzību un taisnīgāk sadala nodokļu slogu starp iedzīvotājiem ar zemiem un augstiem ienākumiem".
Arī skatoties uz politiskā spēka solījumiem saistībā ar reformām tiesu sistēmā, Gašpuitim šķiet, ka JV nepiedāvā kādas fundamentālas pārmaiņas. Tā vietā minēts solījums, piemēram, publiskot lietu materiālus sabiedrībai nozīmīgos kriminālprocesos, kuros iesaistītas valsts amatpersonas. Liene Gātere gan šajā ziņā iebilst, sakot, ka pieteikt apjomīgas reformas ir daudz vieglāk nekā nākt klajā ar detalizētākiem ierosinājumiem, par kuriem uzreiz varētu arī lemt. Viņasprāt, arī tādi partijas ierosinājumi, kā vēlēt prezidentu atklātā balsojumā, nav nebūtiski. Turklāt rosinājums publicēt svarīgu kriminālprocesu materiālus ir vienīgais solījums visu partiju programmās, kas ienācis tā dēvēto oligarhu sarunu atskaņās. "Jo vairāk informācijas būs sabiedrībai, jo mazākas iespējas korumpantiem paslēpties un palikt nesodītiem," viņa ir pārliecināta. Gātere JV arī uzteic kā vienu no retajām partijām, kas runā par sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā.
Partijas 4000 zīmju programma
PROGRAMMA LATVIJAS IZAUGSMEI
Lai veidotu Latviju kā nacionālu, eiropeisku, sociāli taisnīgu valsti, celtu tautas labklājību un radītu apstākļus vidējās algas pieaugumam valstī līdz 1500 eiro:
1. Zināšanu ekonomika
a. Sākumskola un pamatskola tuvu mājām
b. Kvalitatīva 10.-12. klašu un profesionālā izglītība visā Latvijā
c. Zināšanu un augstskolu resursu konsolidācija studiju kvalitātei un valsts spējai pretendēt uz ES fondiem zinātnei
d. Izglītības programmu saturs atbilstoši darba tirgum
e. Viena no Latvijas universitātēm starp 100 labākajām ES, vēl divas – prestižāko sarakstā
2. Veselības aprūpe
a. Valsts veselības apdrošināšanas sistēma, kurā nauda seko pakalpojumam valsts un privātās ārstniecības iestādēs
b. Bezmaksas ikgadēja veselības profilakse
c. Kvalitatīva, pieejama veselības aprūpe visā Latvijā, vienoti Nacionālās veselības standarti
d. Samazinātas zāļu cenas, ieviešot godīgu konkurenci
3. Ģimeņu labklājība
a. Plašāka mājokļa programma jaunām ģimenēm
b. Īres tirgus sakārtošana, atbalsts īres namu būvniecībai
c. Nodokļu samazināšana zemajām algām, paaugstinot neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamiem
d. Palielināt neapliekamo minimumu pensijām, pārrēķināt pabalstus, pensijas cilvēkiem ar invaliditāti
4. Taisnīgums, rīcībspējīga tiesu sistēma
a. Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā atklātā balsojumā
b. Publiskot materiālus sabiedrībai nozīmīgos kriminālprocesos, kuros iesaistītas valsts amatpersonas
c. Publiskot VDK arhīvus, Latvijas PSR komunistiskās partijas nomenklatūras personu lietas
d. Lietas iztiesāt divos gados
e. Atvērt tirgu starptautiskiem speciālistiem maksātnespējas administrēšanai
f. Pietiekami resursi efektīvai ekonomisko noziegumu izmeklēšanai
5. Ražīgums, radošums, eksports
a. Atbildīga budžeta politika, virzība uz budžeta pārpalikumu izaugsmes gados
b. Dubultot “ALTUM” kapitālu eksporta, inovāciju un tehnoloģiju uzņēmumu atbalstam
c. Radīt apstākļus tehnoloģiju un radošās ekonomikas jaunuzņēmumu izaugsmei, sekmēt digitalizāciju un inovācijas
d. Obligāta ienākumu deklarēšana ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem
e. Autoceļu tīkla sakārtošana
6. Motivēta valsts pārvalde
a. Pārvaldes mērķis – atbalstīt, nevis sodīt
b. Atalgojums atbilstoši darba rezultātiem, paredzot atbildību par nepaveikto
c. OECD labas pārvaldības vadlīnijas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldē
d. Reģionālā politika stipriem novadiem
e. Valsts pārvaldes atbalsta funkcijas reģionos
f. Ieviest pašvaldību referendumus
7. E-pārvalde, nulles birokrātija
a. Pieņemot jaunu regulējumu, atcelt divus spēkā esošus noteikumus, instrukcijas
b. Aizliegt valsts un pašvaldību iestādēm prasīt iedzīvotājiem izziņas par to rīcībā esošu informāciju
c. Ērta e-pārvaldība, centralizēta stratēģija tās ieviešanai
d. Personalizēti valsts apmaksātie pakalpojumi elektroniskā vidē
8. Enerģētiskā neatkarība, tīra vide
a. CO2 neitrāla ekonomika
b. Attīstīt energoefektivitātes un atjaunīgo resursu tehnoloģijas, to eksportu
c. Ieviest aprites ekonomiku, arī dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu
d. Attīstību stimulējošas elektroenerģijas cenas rūpniecībai
9. ES budžets izaugsmei
a. Īstenot Rail Baltica projektu
b. Lielāki Latvijai pieejamie ES fondi, to izlietojums reģionu līdzsvarotai attīstībai
c. ES līmenim tuvināti lauksaimniecības tiešmaksājumi
d. ES fondi eksportspējīgu tehnoloģiju, industriālo zonu, kultūras un dabas mantojuma attīstībai
10. Latvijas drošība
a. ES kā spēcīga nacionālu valstu savienība, Latvija ES kodolā
b. Stiprināt ES drošībā, enerģētikā, transportā, digitālajā vidē, finanšu sektorā
c. Pakāpeniski palielināt aizsardzības budžetu līdz 2,5% no IKP
d. Pastāvīga NATO sabiedroto kontingenta klātbūtne
e. Spēcīga Zemessardze ar skaitlisko sastāvu līdz 20 000
f. Sadarbība ar zinātnes nozari drošības industrijas attīstībai
11. Cilvēku drošība
a. Profesionāli atbildīgi un motivēti policisti, mediķi, ugunsdzēsēji, robežsargi
b. Latvijas ārējo robežu modernizācija līdz 2021.gadam
12. Iekļaujoša sabiedrība
a. Pašvaldību informatīvie izdevumi brīvi no komercreklāmas un politiskās aģitācijas
b. Atbalsts diasporai latviešu valodas un kultūras apguvē, sadarbība ekonomikā, zinātnē, sportā un pētniecībā
c. Atbalsts diasporai, atgriežoties Latvijā, t.sk. bērnu integrācijai izglītības sistēmā
d. Bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni – ģimenēs vai SOS Bērnu ciematos
e. Motivēt uzņēmumus aprīkot darba vietas atbilstoši cilvēku ar invaliditāti vajadzībām
f. Pieņemt faktiskās kopdzīves tiesisko regulējumu
g. Lai stiprinātu NVO, iekļaut atbalstu sabiedriskā labuma organizācijām attaisnotajos izdevumos