Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -1 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Vēlēšanu rokasgrāmata

No "populisma sovjetiskas nostalģijas mērcītē" līdz patiesi interesantiem priekšlikumiem ar vairāk vai mazāk izstrādātu pamatojumu. 13. Saeimas vēlēšanās pieteiktās partijas savās programmās piedāvā plašu solījumu un rosinājumu spektru. Žurnāls SestDiena kopā ar ekspertiem pēta un vērtē, cik reālistiskas idejas politisko spēku piedāvājumā atrodamas.

Ekspertu kritika par partiju programmām nu jau ir tikpat neatņemama priekšvēlēšanu laika sastāvdaļa kā politiķu solījumi. Arī šoreiz – pirms 13. Saeimas vēlēšanām – politiķu un ekonomistu vērtējumā programmās trūkst konkrētības un pamatojuma solītajam. SEB bankas ekonomistam Dainim Gašpuitim, piemēram, radies iespaids, ka vairākas partijas mēģina noklāt maksimāli plašu jautājumu loku, pie sasolītā daudz nepiedomājot. Programmu saturu, viņaprāt, īsi var raksturot kā ierosinājumus, kas saistīti ar pēdējā laika aktualitātēm, kopā ar solījumiem, kas saucami par vēlēšanu laika klišejām.

Un tik tiešām nav grūti atrast šī gada programmu jājamzirdziņus. Veselās piecās partiju programmās minēta pēdējos mēnešos daudz piesauktās obligātās ienākumu komponentes jeb OIK samazināšana vai likvidēšana. Vēl populārākas ir iniciatīvas, kas saistās ar valsts pārvaldes samazināšanu: sākot no rosinājumiem pastāvošo 13 ministriju vietā ieviest sešas vai astoņas un deputātu skaitu samazināt no 100 uz 60 līdz pat idejai, ka "valsts pārvaldes aparāta skaits tiek samazināts par 90%". Kaut ko no tā apņēmusies puse no partijām, kas cer, ka oktobrī par tām balsosiet. Eksperti, šīs programmas vērtējot, gan ir vienoti uzskatā, ka partijas gandrīz uz labu laimi nosaukušas kādu skaitu ar ministrijām, kas jālikvidē, daudz nedomājot par to, lai valsts pārvaldes darbā ieviestu būtiskas saturiskas pārmaiņas.

Jāpiebilst, ka OIK un valsts pārvaldes samazinātāju vidū gan nav nevienas no koalīcijas partijām, taču tās ar pārējām vieno jau teju par klasiku saucamie solījumi palielināt pensijas.

Tas viss pretkorupcijas organizācijas Delna direktorei Lienei Gāterei licis secināt – lai gan programmās parādās atsevišķas ideoloģiskas iezīmes, kopumā piedāvājums ir visai līdzīgs. Vienlaikus gan Gātere, gan politologs Juris Rozenvalds norāda – Latvijas vēlētāji programmu saturam nepiešķir primāru nozīmi, tāpēc, iespējams, arī tāds iznākums. Latvijā svarīgākas ir personības, saka Rozenvalds.

Politologs Jānis Ikstens uzsver – programmas par bezjēdzīgām uzskatīt nevar, jo tas ir faktiski vienīgais teksts, kas ļauj gūt priekšstatu par partiju vērtībām. Tāpēc arī citi eksperti, ar ko programmas apsprieda SestDiena, aicina vēlētājus tās uztvert kā dokumentus, ko pēc tam lietot, prasot no politiķiem atbildību.

Lai politisko spēku piedāvātajās programmās būtu vieglāk orientēties un daudzos solījumus sagremot, SestDiena piedāvā pārskatu ar trim uzdevumiem, kurus katra partija pati izcēlusi kā prioritāri veicamus, un ekspertu vērtējumu par programmu saturu. Ar pilnu pieteikto sarakstu 4000 zīmju programmas saturu varat iepazīties zemāk. Partijas sarindotas to izlozēto numuru secībā.

Autore: Sabīne Bērziņa

Eksperti

Daiga Behmane

Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja

Dainis Gašpuitis

SEB bankas ekonomists

Egils Levits

Jurists un politologs

Iveta Reinholde

Politoloģe

Jānis Ikstens

Politologs

Juris Rozenvalds

Politologs

Liene Gātere

Pretkorupcijas organizācijas Delna direktore

Mārtiņš Daugulis

Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas Politika un politiskā komunikācija vadītājs


Partijas

1. Latvijas Krievu savienība

2. Jaunā konservatīvā partija

3. Rīcības partija

4. Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"

5. “Progresīvie”

6. Latvijas Centriskā partija

7. LSDSP/KDS/GKL

8. “No sirds Latvijai”

9. “Saskaņa”

10. “Attīstībai/Par!”

11. Latvijas Reģionu apvienība

12. “Latviešu nacionālisti”

13. “Jaunā Vienotība”

14. “Par alternatīvu”

15. “KPV LV”

16. Zaļo un Zemnieku savienība

15. “KPV LV”

PARTIJAS IZVIRZĪTĀS TRĪS PRIORITĀTES

  • Likvidēsim Koalīcijas padomi.
  • Atcelsim elektroenerģijas obligāto iepirkuma komponenti (OIK) mēnesi pēc KPV LVLV valdības izveidošanas.
  • Veiksim būtiskas reformas valsts pārvaldē, sākot ar to, ka valdība būs sešu ministru un premjera sastāvā.

EKSPERTU KOMENTĀRS

Atgriešanās pie lēmumiem koridoros

Vērtējot ideju likvidēt Koalīcijas padomi, politologs un jurists Egils Levits atgādina, ka valdības partijām tomēr nepieciešams forums, kurā sanākt kopā un panākt kompromisus, jo bez tā darbs koalīcijā gluži vienkārši nav iespējams. "Šāds forums ir labāks nekā, ja kompromisi tiek panākti vēl nepārskatāmākā veidā Saeimas kafejnīcā vai koridoros," viņš uzsver. Līdzīgu vērtējumu pauž arī politologs Jānis Ikstens un norāda, ka šis ierosinājums, viņaprāt, ir "tikai vēl viena KPV LV nekompetences iezīme, jo šādi te koalīcijas darba koordinācijas mehānismi pastāv visās valstīs, kurās pastāv koalīcijas valdības. Latvija šajā ziņā ne ar ko neatšķiras". Vienlaikus Levits gan atzīst, ka pieņemto lēmumu necaurredzamība tiešām var radīt aizdomas. Tāpēc pašreizējais koalīcijas padomes darbs būtu uzlabojams, piemēram, iepriekš stingri nosakot padomes sastāvu, sēdes protokolējot un pēc sēdes rīkojot preses konferences lēmumu skaidrošanai.

Arī ideju apvienot visas augstskolas vienā Ikstens vērtē kā partijas nekompetenci attiecīgajā jomā, bet, komentējot ierosinājumu veidot valdību no sešiem ministriem, vaicā, ko tas varētu dot. "Tas koncentrēs varu šaurāka cilvēku loka rokās. Tas būtu pret to, ko pati partija sludina," norāda politologs.

Tam piekrīt arī Levits, turklāt piebilst, ka tādējādi varētu samazināties arī valsts lemšanas spēja jeb veidoties "lēmumu sastrēgums". "Reformas valsts pārvaldē ir jāveic pastāvīgi, nevis grūdienveidīgi. Savukārt reformas tikai reformas pēc ir dārgas un kaitīgas," viņš uzsver. Ja reformas nozīmētu, piemēram, ierēdņu profesionalizāciju vai ierēdņu rotāciju valsts līmenī, jurists tās uzskatītu par atbalstāmām.

Solītā OIK sistēmas likvidēšana ir sabiedrības interesēs un ir atbalstāma, uzskata Levits, taču tam ir vairāki priekšnoteikumi. Viņš atgādina, ka OIK Latvijā ieviesa, lai izpildītu ES izvirzīto mērķi palielināt zaļās enerģijas ražošanas īpatsvaru. Ja OIK likvidē, jādomā, kādu sistēmu ieviest vietā. Neleģitīma lobija rezultātā atbalsts Latvijā ir trīs reizes augstāks nekā, piemēram, Igaunijā un Lietuvā, tomēr pašreiz apmēram 400 ražotājiem ir licences, kas paredz, ka valsts no tiem iepirks zaļo enerģiju par paaugstinātu cenu. Tās uzreiz atceļot, ražotāji varētu tiesā prasīt kompensācijas, un pieredzējušais jurists prognozē – ja uzņēmums tiešām godīgi veicis investīcijas un tās vēl nav amortizējušās, tam ir izredzes procesu vismaz daļēji uzvarēt. Tad valstij būtu jāmaksā kompensācijas desmitiem miljonu eiro apmērā. Līdz ar to partijai, iekļaujot šādu punktu savā programmā, būtu jāpaskaidro, kur tam rast līdzekļus.


Partijas 4000 zīmju programma

Cienījamie Latvijas pilsoņi, vēlētāji, mūsu valsts patrioti!

Politiskā partija KPV LV vēlas izmantot šo valsts noteikto 4000 zīmju formātu, lai uzrunātu katru no Jums par situāciju valstī. Šajā formātā nav iespējams detalizēti izklāstīt partijas programmu un 13 darbus Latvijai, par kuriem jau kopš 2017. gada decembra plaši informējam sabiedrību. Lūdzu, apskatiet KPV LV programmu un tās skaidrojumus partijas mājaslapā www.kpv.lv, vai atnāciet uz tikšanos ar partijas pārstāvjiem Jums tuvākajā pilsētā.

Latvijas simtgadi mūsu tauta sagaida demogrāfiskās katastrofas gaisotnē. Dienu pēc dienas, mēnesi pēc mēneša, gadu pēc gada valstī samazinās iedzīvotāju skaits un ar skumjām varam apgalvot, ka Latvijas tauta izmirst. Pagātnes paaudžu priekšā mums ir pienākums to nepieļaut. 

Diemžēl valsts pārvalde šobrīd nav spējīga tautas izmiršanu novērst, jo pie varas vēl arvien ir komunistiskās partijas nomenklatūras darbinieki un viņu tradīciju pārmantotāji, kuriem patiesi rūp tikai savas un sev pietuvināto personu privilēģijas, nevis valsts attīstība un Latvijas tautas pastāvēšana.

Partija KPV LV uzskata, ka mēs, Latvijas tauta, vairs nevaram atļauties turpināt kā līdz šim. Latvijai ir nepieciešams lūzums. To iespējams panākt tikai nomainot esošos varas politiķus, kā arī veicot būtiskas reformas. Lai to panāktu, esam definējuši trīs savas darbības principus. Pirmkārt, valstij ir jāsāk ar sevi, jo tikai piemērs māca. Otrkārt, pārmaiņu veikšanai ir nepieciešama drosme un pabeigta rīcība. Treškārt, to īstenošanai nepieciešama varas, lēmumu un atbildības koncentrācija.

Mūsu mērķis ir panākt būtisku Latvijas pilsoņu skaita pieaugumu. Lai piepildītos mūsu vīzija 2050. gadam par Latvijā dzīvojošiem 2 500 000 Latvijas pilsoņiem, ir nepieciešams izveidot apstākļu kopumu, kas raksturo prognozējamu sociālā komforta valsti.

Lai to panāktu, partija KPV LV apņemas paveikt 13 darbus:

1. Likvidēt Koalīcijas padomi, jo Latvijas pārvaldību nevar uzticēt pelēkajiem kardināliem;

2. Izveidot efektīvu un rīcībspējīgu valdību, kas sastāv no 6 ministriem un premjerministra;

3. Mainīt valsts pārvaldes modeli, izveidojot sekretariātus konkrētu uzdevumu izpildei;

4. Apvienot valsts augstskolas vienā Latvijas Nacionālajā universitātē, novēršot programmu pārklāšanos un resursu neefektīvu izmantošanu;

5. Pārņemt visas valsts skolas valsts pārziņā, lai izglītības reformas neapstājas diskusijās ar pašvaldībām;

6. Pārņemt valsts bērnudārzus valsts pārziņā, lai likvidētu rindas uz bērnudārziem un nodrošinātu visiem bērniem vienlīdzīgas sākumizglītības iespējas latviešu valodā;

7. Sniegt valstisku atbalstu ģimenes ārstiem, kuri nodrošina pieejamu un savlaicīgu veselības aprūpi un slimību profilaksi;

8. Samazināt medikamentu cenas, liberalizējot farmācijas nozari;

9. Pensionāriem atcelt NĪN vienīgajam mājoklim, kā arī mainīt pensijas mantošanas un aprēķina principus; 

10. Sakārtot likumdošanu ātro kredītu reklamēšanai un saņemšanai, lai apturētu cilvēku grimšanu parādos; 

11. Reformēt VID; 

12. Izstrādāt jaunu, efektīvāku nodokļu sistēmu, kas būtu saprotamāka un taisnīgāka ikvienam nodokļu maksātājam;

13. Reformēt tieslietu sistēmu, lai jebkura tiesvedība Latvijā varētu tikt pabeigta gada laikā.

Mēs apzināmies, ka papildus minētajiem darbiem ir nepieciešamas būtiskas pārmaiņas katrā nozarē un partija KPV LV nozaru speciālistiem skaidro savu nostāju. Piemēram, lauksaimniecībā atbalstīsim lauku vides attīstību. Tomēr mēs šeit definējam 13 darbus, kas skar katru no mums. Ir nepieciešams tos paveikt, lai apturētu cilvēku izbraukšanu un lai radītu prognozējamu vidi, kurā Latvijas cilvēki vēlas dzīvot, atgriezties un veidot lielas ģimenes. Cilvēkiem ir jānotic savām nākotnes iespējām Latvijā, bet tas nav iespējams, kamēr valsts pārvalde un varas politiķi ar darbiem nepierādīs, ka spēj atbildīgi un efektīvi izmantot nodokļu maksātāju naudu.

Mēs ticam, ka veicot drosmīgas reformas, Latvijas tauta spēs atbrīvoties no komunistiskā mantojuma un pārliecinoši pievienosies attīstītāko Eiropas valstu pulkam. Tikai ar skaidru mērķa apziņu un konkrētiem darbiem mēs apturēsim Latvijas tautas izmiršanu. Tādēļ aicinām ikvienu nepalikt malā un "sākt ar sevi" – piedalīties vēlēšanās un kopīgi uzlikt Latviju uz pārmaiņu ceļa. 

Kad ikdienā redzam apņēmīgus cilvēkus, kuru griba tiek apliecināta sauklī "Valstij jāsāk ar sevi", mēs zinām, ka partija KPV LV ir uz pareizā ceļa.

Balso par politisko partiju KPV LV Saeimas vēlēšanās 6. oktobrī un mēs panāksim reālas pārmaiņas Latvijā!