Inflāciju šā gada maijā ietekmēja degvielas cenu kāpums, kad naftas cenas pasaules biržās 2018.gada maijā sasniedza augstāko punktu kopš 2014.gada rudens, aģentūrai LETA norādīja Finanšu ministrijā (FM).
Gada inflācija maijā nedaudz pieauga, tas ir saistīts ar tā saucamo bāzes efektu jeb cenu dinamiku pērn. Cenu pieaugums pret aprīli bija ļoti mērens jeb 0,3%, sezonai atbilstošs. Varēja gaidīt kaut ko drusku ļaunāku, jo pasaules tirgos aprīlī un maijā bija neparasti augstas naftas cenas. Degvielas cenu kāpums tiešām ir paātrinājies. Ja pērn jūlijā šī produkta gada inflācija bija tikai 0,7%, tad šogad maijā jau 10,4%.
Latvijā šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli patēriņa cenas pieaugušas par 0,3%, bet gada inflācija - šogad maijā salīdzinājumā ar 2017.gada maiju - pakāpusies līdz 2,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Gada inflācija aprīlī nedaudz "atsēdusies" – līdz 2%. Lēnāk augušas gan preču, gan pakalpojumu cenas. Preču cenas pieaugušas par 1,5%, bet pakalpojumu – par 3,3%. Par spīti tam nākamajos mēnešos gaidāms nedaudz straujāks cenu kāpums.
Martā patēriņa cenu kāpums pret iepriekšējo mēnesi bija 1,2% – visstraujākais kopš 2011. gada janvāra. Toreiz krīzes radītais milzu deficīts budžetā tika lāpīts ar akcīzes nodokļa palielināšanu. Arī šoreiz akcīze ir viens no galvenajiem iemesliem tik lielai mēneša inflācijai. Alkoholam un tabakas izstrādājumiem cenas gada griezumā martā auga par 5,2%. Tai skaitā stiprajiem dzērieniem – par 6,5%, vīniem par 3,5%, bet alum par 4,1%.
Šī gada martā gada inflācijas temps pēc ilgāka atslābuma "atdzīvojies" – gada inflācija martā sasniegusi 2,2%. Galvenās vaininieces nedaudz straujākā cenu kāpumā bijušas grādīgo dzērienu cenas, kuru devums patēriņa cenu pieaugumā visbūtiskāk palielinājies. Salīdzinot ar pērno martu, vīns bijis par 3,5% dārgāks, alus – par 4%, bet stiprie alkoholiskie dzērieni – par 6,5%.
Latvijā šogad martā salīdzinājumā ar februāri patēriņa cenas pieaugušas par 1,2%, bet gada inflācija - šogad martā salīdzinājumā ar 2017.gada martu - palielinājusies līdz 2,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Par spīti prognozēm inflācijas temps turpina sarukt, kas pašreizējiem apstākļiem ir nedaudz dīvaini. Pērn augustā inflācija uzņēma lejupslīdi, kas februārī jau sarāvusies jau līdz 1,8%. Precēm cenas pieauga par 1,1%, pakalpojumiem par 3,6%.
Gada inflācija turpināja samazināties arī februārī, kas nav milzu pārsteigums, ievērojot, ka pirms gada cenas kāpa diezgan strauji. Ja janvārī gada inflācija bija pārsteidzoši zemi 2% tad februārī vairs tikai 1,8%, pret iepriekšējo mēnesi palielinoties par 0,2%. Taču mazinās bažas, ka šogad vidējā inflācija varētu pārsniegt 3%. Interesants signāls ir pakalpojumu cenu kāpums, kas divos mēnešos ir paātrinājies no 2,6% līdz 3,6%. Taču tas nav nekas ārkārtējs, pērn aprīlī un jūnijā pakalpojumu inflācija bija 4%. Aizvadītajos trīs gados vidēji tā bija 2,7%.
Strauji augošā inflācija, kas iedzīvotājus īpaši uztrauca pagājušajā gadā pārtikas sadārdzināšanās dēļ, šobrīd pamazām kļūst par pagātni. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, šā gada janvārī salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošu mēnesi patēriņa cenas Latvijā ir palielinājušās par 2%. Statistiķu dati arī rāda, ka gada inflācijas rādītājs samazinājies jau piecus mēnešus pēc kārtas, savukārt pats dārdzības pieauguma temps bijis lēnākais kopš 2016. gada nogales.
Latvijā šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri patēriņa cenas nav mainījušās, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2017.gada janvāri - inflācija bija 2% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pēc četriem gadiem zemas inflācijas zīmē 2017. gads ienesa zināmas pārmaiņas – straujāku cenu pieaugumu. Atbilstoši prognozētajam, 2017. gada vidējā inflācija bijusi 2,9%. Šajā gadā jārēķinās ar vēl straujāku cenu kāpumu nekā pērn.
