No meteoroloģiskā un klimatoloģiskā viedokļa raugoties, šī gada pavasaris un vasara ir bijuši gan agri, gan silti, ar gana cienījamu birumu dažādu siltuma rekordu, tomēr, ja pajautā sev vai kaimiņam: "Kā vasara?", diezin vai atbilde uzreiz būs: "Karsta!".
Kāpēc tad daba šogad tā steidzas, ja cilvēkiem laiks nemaz nešķiet tik ļoti silts? Šī ir reize, kas apliecina cilvēku subjektīvās sajūtas un spēju ātri pie laikapstākļiem pierast, kā arī mūžīgās cerības uz labu. Augu pasaule nav tik emocionāla un iet ļoti stingrā laikapstākļu pavadā.
GRĀDDIENU "TERMOMETRS"
Strauja veģetācijas attīstība jeb augu sazaļošana sākās marta beigās un aprīļa sākumā, kad piedzīvojām vasarīgas Lieldienas, un arī pēc tam bieži bija rekordsilts. Piemēram, 10. aprīlī Latgalē temperatūra sasniedza pat 27 grādus. Aprīļa vidū sāka ziedēt ievas. Līdz tam viss it kā skaidrs – ļoti siltā laikā viss strauji zaļo, bet tad sekoja aukstuma vilnis aprīļa otrajā pusē, daudzviet sniga, pat Rīga 23. aprīļa rītā vairāk izskatījās pēc Ziemassvētku kartītes, nevis agri sazaļojuša pavasara.
Pēc tam arī maija pirmajā pusē sekoja vēsas dienas un naktis ar salnām, bet maija otrā puse gan rakstāma rekordu grāmatā, jo mēneša pēdējās desmit dienas (21.–30. maijs) bija siltākais šāds periods, kopš Latvijā no 1924. gada veic visaptverošus laikapstākļu novērojumus.
Tieši mainīgie laikapstākļi un nenoturīgais siltums liedz mums pārliecinoši saukt pavasari un vasaras sākumu par siltiem, taču, kā jau minēts, augi to uztver citādi. Augi burtiski skaita stundas un dienas ar augšanai piemērotiem laikapstākļiem un tieši tāpat arī attīstās. Ja pa vidam uznāk aukstums, attīstība piebremzējas vai apstājas, bet, ja salnas vai neliels sals augu neapsaldē un nerada tiešus bojājumus, tad, atgriežoties siltumam, augs turpina faktiski tikpat strauju attīstību.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 21. - 27. jūnija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!