Saūda Arābijas valsts naftas un dabasgāzes kompānija Saudi Aramco trešdien kļuva par pasaules vērtīgāko uzņēmumu, pārspējot ASV tehnoloģiju milzi Apple, jo augošās naftas cenas izraisīja šī uzņēmuma akciju cenu kāpumu, bet tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas kritās.
Krievijas iebrukums Ukrainā novedis arī pie strauja energoresursu, tostarp degvielas,
cenu kāpuma rietumvalstīs, un Eiropa šajā ziņā ir dramatiski atkarīga no Krievijas
piegādēm. Kādas ir tās cerības atteikties no agresora enerģētiskajiem apskāvieniem un
atgriezties pie patērētājiem pieņemamām cenām?
Latvijā marta pirmajā nedēļā 95.markas benzīna vidējā cena, salīdzinot ar nedēļu iepriekš, pieaugusi par 5,5%, bet dīzeļdegvielas vidējā cena par 8,6%, liecina Eiropas Komisijas (EK) apkopotie dati.
Naftas pieprasījums pasaulē samazinājies trīs mēnešus pēc kārtas, ņemot vērā ar koronavīrusu inficēto cilvēku skaita pieaugumu Āzijā, taču sagaidāms, ka tas atkal palielināsies nākammēnes, otrdien paziņoja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).
Līdzīgi daudziem citiem biržas tirgotajiem finanšu aktīviem arī nafta pēdējā laikā ir piedzīvojusi visai strauju cenu kāpumu. Daudzi faktori, kas veicina cenu pieaugumu šiem finanšu instrumentiem ir visai līdzīgi un pamatā saistīti ar globālās ekonomikas atgūšanos, tajā skaitā uzsāktā vakcinēšanās pret Covid-19, kas atkal paver iespēju cilvēkiem pulcēties un ceļot, lielākas ekonomiskās jaudas, kā arī centrālo banku īstenotie tautsaimniecības stimulēšanas pasākumi, kas samazina ieguldījumu atdevi konservatīvajiem ieguldījumu veidiem, tādējādi liekot investoriem meklēt riskantākas investīcijas, tajā skaitā uzņēmumu akcijas un naftas kontraktus
Akciju vērtība Eiropas fondu biržās un naftas cenas pasaules tirgū pirmdien uzrādījušas strauju kāpumu saistībā ar cerībām par veiksmīgu koronavīrusa vakcīnu.
Pretēji aprīlim, kad naftas cena strauji samazinājās un īstermiņa kontrakti vienubrīd tika tirgoti pat par negatīvu cenu, pārdevējiem piemaksājot, lai no tiem atbrīvotos, maijs naftiniekiem un šo ogļūdeņražu resursa kontraktu turētājiem izvērties krietni labvēlīgāks.
Saūda Arābija pirmdien paziņoja, ka lūgusi valsts naftas un gāzes uzņēmumam Saudi Aramco no jūnija samazināt naftas ieguvi vēl par vienu miljonu barelu dienā, lai veicinātu cenu pieaugumu pasaules tirgū.
Satraukuma vilnis, kurš vēlies pāri finanšu tirgiem, sevišķi būtiski ietekmējis naftas cenas. Pagājušās nedēļas ceturtdienas pievakarē Ziemeļjūras jēlnaftas Brent barels maksāja nedaudz vairāk par 26 ASV dolāriem ( 23,84 eiro). Tas ir apmēram par 60% mazāk nekā šī gada sākumā. Cenas kritums ir iespaidīgs un savu apogeju sasniedza tieši pēdējā mēneša laikā. Salīdzinājumā ar februāra beigām melnais zelts kļuvis apmēram uz pusi lētāks.
Krievijas atteikšanās pagarināt vienošanos par naftas ieguves apjomu samazināšanu tiek traktēta kā cenu kara sākšana ar ASV slānekļa naftas industriju.
Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien reģistrējušas straujāko kritumu kopš 1991.gada Persijas līča kara, ņemot vērā neveiksmīgās sarunas starp Naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC līderi Saūda Arābiju un Maskavu.